Kamēr Latvijā jau savākti 10 000 nepieciešamo parakstu, lai iniciatīvu atcelt pāreju no vasaras uz ziemas laiku iesniegtu Saeimā, veselīga dzīvesveida un kosmiskās enerģētikas eksperte Elita Drāke atklāj, kā viegli pielāgoties ziemas laikam un pulksteņa rādītāju pārgriešanai, kas notiks naktī no sestdienas uz svētdienu pulksteņa.
Mainīt attieksmi. "Man pulksteņa pārgriešana galīgi netraucē, jo es to pieņemu kā lietu, ko nevar mainīt. Un ja kaut ko nevar mainīt, var mainīt attieksmi pret to. Kāpēc bojāt sev nervus, uztraucoties par vēl vienu lietu?
Latviešiem jau tāpat ir gana lietu par, ko satraukties. Jo vienkāršāk tiks uztverta pāreja uz ziemas laiku, jo vieglāk būs to pieņemt," DELFI Izklaides lasītājiem pamāca Drāke.
Nepārgriezt pulksteni pēdējā brīdī. "Viss ir loģiski izdomāts - uz ziemas un vasaras laiku parasti pārejam naktī no sestdienas uz svētdienu, tātad brīvdienās. Tā arī vajag darīt, nevis pārgriezt pulksteni svētdienas pašā vakarā un tad satraukties.
Svētdienā uzreiz pēc laika pārgriešanas var izgulēties un sakārtot savu dienu tā, lai pirmdienā nav problēmu piecelties," skaidro eksperte.
Nepiebāzt māju ar pulksteņiem. Drāke atklāj kādu interesantu faktu par sevi - vienīgais pulkstenis viņas mājās ir mobilajā telefonā. "Man nav pat rokaspulksteņa. Un tieši tāpēc man nav problēmu," smejas eksperte.
Mobilais tālrunis attiecīgajā naktī pats piemērosies ziemas laikam, un cilvēkam nevajadzēs lieki uztraukties. Problēmas var sākties tiem, kuriem pie visām sienām sakarināti laikrāži. Tie visi jāpārregulē, bet beigās var sajukt, kurš laiks tad galu galā pareizais.
Pārstāt filozofēt par lieko vai atņemto stundu. Pārejot uz ziemas un vasaras laiku, daļa tautas metas sirdīties par to, ka nu no dzīves tiekot atņemta stunda vai gluži otrādi - jūsmo, ka "uzdāvināta" stundiņa, kad blēņoties.
Drāke uzsver, ka jābeidz dzīvot ilūzijās par noņemto vai uzdāvināto stundu un jāpieņem šis process kā lietu dabisks līdzsvars. "To lieliski var novērtēt, braucot ceļojumos, kad jāveic pārlidojumi ārpus mūsu laika zonas.
Ja reizēm, lidojot vienā virzienā, sapriecājies, ka esi ticis pie papildus stundiņas, uzreiz jau saproti, ka mājupceļā šī stunda atkal tiks zaudēta. Cik garš, tik plats. Diennaktī ir 24 stundas un punkts, jābeidz mērīt un satraukties," pamāca Drāke.
Nebīties - tas nekaitē. Joprojām var atrast gana daudz tautiešu, kuri žēlojas, ka stundas pagriešana šurpu vai turpu ietekmējot viņu bioloģisko ritmu. Viņu iekšējā kārtība tiekot sagrauta, pastrādāt vairs nevarot - viss ir slikti.
Veselīga dzīvesveida un cilvēka organisma pārzinātāja var nomierināt - vienas stundas pārmaiņas cilvēkam organismam neko nenodara. "Tīri fizioloģiski tas nav nekas īpašs. Cilvēks ir pieradis pie visa kā, un vienas stundas pārmaiņas nevienam nenodarīs neko ļaunu," uzsver Drāke.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
