Šova Saimnieks meklē sievu dalībniece Magone Burka (attēlā) izlēmusi pielikt treknu punktu publiskajai cīņai ar bērna tēvu Venti Vītolu. Anglijā dzīvojošā divu dēlu mamma un dzejniece ar DELFI Izklaides starpniecību nosūta Ventim, kurš internetā bēguļo zem svešiem profiliem, bet uz sazināšanās mēģinājumiem atbild ar rupjībām, atklātu vēstuli.
Atklāti par kopdzīves šausmām
"Tev nav miera plosīt mani? Man ir, ko teikt. Tava vardarbīgā attieksme ir radījusi tādu situāciju, kāda tā ir ar manu bērnu. Tu viņu gribēji abortēt, un sieviete to nekad nevar aizmirst!
Nerunājot par visu to ārprātu, kas notika Kandavā, kad dzīvojām ar Robi pie tevis. Kautiņi, lamas, rupjības, agresija. Man tev tas nav jāatgādina!
Vai bērnam tas ir jādzird, jāredz un jāaug tādā psiholoģiski saspringtā vidē? Nē, tā nav normāla dzīve," ar baisām atmiņām no kopdzīves savu atklāto vēstuli iesāk Magone.
Viņa uzsver, ka bērniem nepieciešama mīlestība. "Bet šķiet, to nevar iedot cilvēks, kas pats nav ticis mīlēts un nepazīst īstu mīlestību. Mīlēt nozīmē dot daļu no sevis kādam, kuru tu mīli, un nav svarīgi, cik, ko, kurš, kāpēc," skaidro Magone.
Viņa izskaidro Ventim, ka mīlestība nozīmē dot, neprasot par to neko pretī. Savukārt pašlabuma meklēšana un savu iegribu apmierināšana nekādi nav nosaucama par mīlestību.
Stipra pēc pazemojumiem un iekaustīšanas
Magone aicina Venti pārstāt vainot viņu visās savās nelaimēs. Tā vietā viņa lūdz Venti paskatīties spogulī un būt godīgam pret sevi.
"Tu mani gribi pakļaut sev un savām vēlmēm, bet tā nevar! Tā ir cilvēka psiholoģiskā ietekmēšana. Es to nevēlos, tāpēc visus strīdus šķirs tikai tiesas!
Esmu dzīvs cilvēks, un man ir svarīgi, kā jūtas bērni. Ja viņi baidās no tevis (ko ir atzinis arī psihologs), tad neviens nevar piespiest mums būt ar tevi divatā.
Tur ir un būs trešā persona vienmēr, lai es un bērni justos droši un pasargāti," uzsver gādīgā mamma.
Viņa vēstulē atgādina Ventim, kurš savu dēlu nav saticis jau vairāk kā gadu, ka mazais viņu nemaz nepazīst. Tieši tāpēc Ventis nemaz nedrīkst pieprasīt palikšanu divatā ar puisēnu, jo pusotru gadiņu vecajam Raimondam Saulgaitim Ventis ir vien svešs onkulis.
Un viņa netaisās ļaut Ventim psiholoģiski traumēt mazo, kā pašu Magoni savulaik. Magone mācījusies no savām kļūdām un pieredzes attiecībās ar Venti. Viņa zina Venta patieso būtību un nekad vairs nespēs šim vīrietim uzticēties.
"Izlieto ūdeni atpakaļ nesasmelsi. Par to vajadzēja domāt tad, kad tev bija iespēja būt ar mani kopā, kad biju vēl grūtniece - mīlēt, rūpēties, cienīt, ne pazemot un gānīt. Tu šo iespēju neizmantoji, un nu vilciens ir jau sen garām.
No tevis esam saņēmuši tik vien kā emocionālās un fiziskās sāpes. Un nekas to visu notikušo nespēs atgriezt un padarīt par nebijušu. Tad es klusēju - tevis iebiedēta, apsmieta, lamāta, pazemota, iekaustīta. Bet nu vairs ne," stipra un drosmīga par sevi un bērniem stāv Magone.
Apprecējies par spīti Magonei
Savā vēstulē Magone atklāj kādu nepatīkamu niansi. Ventis savu bijušo draudzeni Maritu apprecējis daļēji spīta vadīts, lai ieriebtu Magonei. Viņš pat cerējis, ka Magone izjauks kāzas, taču dzejniece notiekošajā noskatījusies bez emocijām.
"Es ļāvu tev iet, tad kad tu aprecēji Maritu. Tu toreiz, vēl nedēļu pirms laulībām ar Maritu, man rakstīji. Gribēji un gaidīji, ka es teikšu - nepreci viņu, esi ar mani, jo vēlējies, domāji, cerēji būt ar mani.
Gribēji un domāji, ka kļūšu greizsirdīga. Nē, nekļuvu.
Es tev atbildēju - dari, kā gribi. Tava izvēle, tavs lēmums. Nav mana dzīve, un ne man to dzīvot. Arī vēl dažas dienas pirms jūsu laulībām ar Maritu tu man rakstīji, ka mums tas "grumbuļainais ceļš ir kopīgi ejams".
Nē, tu kļūdies, mums tas ceļš nav kopīgi ejams, kuru tu vēlies man uzspiest. Nav! Tas bija tavs aprēķins, negodīgums un spekulācijas gan pret mani, gan pret to, kuru tu apprecēji. To apliecina arī fakts, ka drīz vien jūsu laulība izjuka un sākās krīze, radās milzīgi sarežģījumi.
Tā lietas nerisina. Tu izdarīji savu izvēli, es savu. Es aizgāju. Sen. Un ļauj man aiziet no tevis pavisam, tālu un uz visiem laikiem! Neatskatoties. Neturi mani kā vampīrs. Pietiek. Atlaid mani un ej savu ceļu. Bet es savu," atklāti un godīgi Venti uzrunā Magone.
Saimniekšovs - dzīves lielākā kļūda
Magone atklāj - saimniekšova filmēšanas laikā viņa pamatīgi kļūdījusies savā izvēlē. "Iespējams, mana dzīves lielākā kļūda, bet no kļūdām mācās. Es gribu dzīvot savu dzīvi, citādu dzīvi, ne tādu, ne to dzīvi, kuru tu man parādīji.
Mūs saista bērns, bet caur to es neļaušu tev manipulēt ar sevi! Es nelieku tev šķēršļus, lai bērnu satiktu, viss ir pateikts spriedumā. Saskarsme ar bērnu ir noteikta tiesas spriedumā.
Tā ka nemeklē atrunas, neizdomā pats savus noteikumus. Man ir noteikta atsevišķa aizgādība pār bērnu, un visos jautājumos, kas skar bērnu un viņa intereses, lēmumus pieņemu es, bet tev ir tiesības viņu tikai apciemot.
Tad, lūk, jautājums- kāpēc tad tu nebrauc apciemot un tā arī neesi apciemojis viņu ne Latvijā, ne Anglijā? Tiesā tu teici, ka vēlies trīsreiz gadā braukt uz Angliju viņu apciemot, bet tagad tu man saki, ka nemāki biļetes lidmašīnai nopirkt un nemaz nemāki atlidot uz Lielbritāniju.
Ko gan es tur varu tev palīdzēt? Kā saka - mūžu dzīvo, mūžu mācies. Tādēļ laikam tev vieglāk ir uzbrukt un apvainot mani, ka es bērnu slēpjot un it kā nepildot spriedumu," secina Magone.
Brašulis kļūst par gļēvuli, kad jāsatiek bērns
Dzejniece atklāj, ka kopš 2015. gada maija Ventis esot vairākkārt aicināts apciemot dēlu gan Latvijā, gan ārzemēs. Tiesas spriedumā Magonei noteikta ierašanās Latvijā divreiz gadā, tā ka Ventim būtu bijusi iespēja redzēt dēlu pat tad, ja viņš tiešām nemāk nopirkt lidmašīnas biļeti.
Arī alimentus vīrietis jau gadu nav maksājis. "Tu pats esi pretrunā ar sevi. Kad bērnam jāmaksā alimenti, tad tev DNS vajagot, bet kad bērns jāsatiek, tad DNS nevajag, tad vari plēsties līdz kaulam.
Patiesībā tev trūkst drosmes. Esi nobijies kā mazs bērns, jo bail man un manam bērnam paskatīties acīs pēc visa tā, kas ir bijis no tavas puses," uzskata Magone.
Viņa atklāj, ka pat pirmajā tikšanās reizē ar dēlu, kad puisēns tikko piedzimis, Ventis sabijies un aizbēdzis. "Ieraugot mūs, neko nesakot, pusceļā pagriezies un aizgāji uz citu pusi. Man stundu pieturā bija jāgaida, kad un vai tu atnāksi atpakaļ pie bērna.
Nobijies. Vai nav smieklīgi?" skarbu situāciju no pagātnes iezīmē Magone. Tajā pašā laikā brašulis taisījis jezgu, kad pati Magone desmit minūtes nokavējusi tikšanos, jo barojusi mazuli.
"Es nevaru teikt bērnam - pagaidi, Vītols nāk, ēdīsim vēlāk! Pirmā vietā ir bērna vajadzības, kas man jānodrošina. Normāls cilvēks to saprot, un tev gabals nenokritīs, ja mazliet būs nepieciešams pagaidīt.
Man jāpabaro, jāpārģērbj, un tad varam iet. Arī piekakātu pamperu neatstāšu bērnam, tas bez ierunām ir jāmaina, līdz ar to neliela kavēšana nav traģēdija normālam, saprotošam cilvēkam.
Tikai tādēļ apcirsties, apgriezties un aizmukt nav vīrieša cienīga rīcība. Un tev turpretī, kurš brauc viens bez apgrūtinājuma, ierasties ir daudz vienkāršāk," norāda Magone.
Gatava nolīgt apsardzi sev un bērniem
"Sarunājoties ar bāriņtiesu par šādu situāciju un tavu uzvedību, visas nākamās tikšanās bija un būs norunātas tikai mājās, kur bērns dzīvo, bērnam ierastā vidē. Man nebūs jākavē ne minūte, lai tu varētu satikt bērnu. Jo tava uztvere, reakcija un uzvedība ir neadekvāta.
Un iegaumē vienu - arī mājās pie šīm tikšanām ir bijusi un būs vienmēr trešā persona. Ja nepieciešams, nolīgšu arī ārpus mājas apsardzi. Uz tikšanām viena es ar bērnu neiešu, zinot tevi un tavas riebīgās izdarības.
Man tas nav vajadzīgs, tāpēc man blakus ir un būs man un bērniem uzticama trešā persona- liecinieks! Un tas ir tas, no kā tu tik izmisīgi baidies, jo nevarēsi atļauties visu, ko vien vēlies," Venta bailes par trešās personas klātbūtni atmaskojusi Magone.
Viņa ir gatava dzīvot tālāk un neļaut Ventim psiholoģiski iespaidot dēlu, kā viņš to savulaik darījis ar pašu Magoni.
"Tu esi pieradis, ka viss notiek pēc tava prāta, tu nevēlies ņemt vērā un respektēt bērna vajadzības, intereses un vēlmes. Bet tā nevar, tā nav mīlestība, un tāda nav mīlestība pret bērnu.
Tavs ego ir tik milzīgi liels, ka tu pats tam nespēj tikt pāri. Un zini, nav svarīgi, kurš, cik, kāpēc. Kas pagājis, tas aizgājis. Pagātni nav jēgas nemitīgi pārcilāt. Viss ir izraudāts, izsāpēts un pagājis. Laiks dzīvot tālāk. Arī tev. Savu dzīvi.
Bet pienāks arī tā diena, kad katram pašam būs par savām izvēlēm, pieņemtiem lēmumiem un kļūdām jāatbild. Tādēļ novēlu tev, lai vai kas notiktu, dzīvot un rīkoties tā, lai pēc tam pašam nebūtu jānožēlo. Jo kā saka, ko sēsi, to pļausi," Venti savā atklātajā vēstulē brīdina Magone.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
