Redzēt viņas darbus, ne ratiņkrēslu. Jaunā māksliniece un blogere Arta  (21)

Pārliecinājusies, ka viņu radošajā pasaulē uztver kā nopietnu spēlētāju, Arta atklājusi, ka visu paveikusi par spīti invaliditātei, laužot pilnībā visus stereotipus par iespējām izsisties pašmāju radošajā dzīvē.

"Kopumā esmu radoša domātāja, ne vienmēr apzīmējama ar vienu vārdu. Reizēm uzdodos par mākslinieci, reizēm par blogeri, reizēm par dizaineri, bet vēl neesmu pilnīgi droša par to, kas ir mana profesija.

Pēc universitātes beigšanas gan skaitīšos kā grafiskā dizainere. Tā ir mana profesionālā interese, bet māksla, blogošana un zīmēšana mana neprofesionālā profesija," DELFI Izklaidei par savi stāsta jaunā māksliniece.

Viņas radošais ceļš sācies jau skolas laikos, kad meitene apmeklējusi Ķekavas Mākslas skolu. "Tajā, starp citu, ir visjaukākie skolotāji. Tur mācījos gleznot, zīmēt kā arī spaidīt mālu un bakstīt visādus citus materiālus," atceras Arta.

Pēc šīs mācību iestādes absolvēšanas meitenei bijis skaidrs, ka viņas dzīves aicinājums ir māksla visās tās izpausmēs. "Neko citu pat neiedomājos, kā arī man nekad nav uzdots jautājums – kas tu būsi, kad izaugsi? Visiem laikam jau bija skaidrs," atceras Arta.

Pēc vidusskolas absolvēšanas meitene vēlējusies turpināt studijas, taču tajā laikā jau bijusi ratiņkrēslā. Arta sastapusies ar problēmu - Latvijā neviena mākslas izglītības iestāde nav pieejama cilvēkam ratiņkrēslā, kā arī nepilna laika vai tālmācības studijas nav iespējamas.

"Tā mācību meklējumi aizveda mani līdz ārzemju augstskolu pētīšanai. Nepagāja ilgs laiks, kad atradu universitāti Amerikā, kur iespējama tālmācība vairākos mākslas lauciņos, tajā skaitā grafiskajā dizainā, kas mani ieinteresēja ar darba iespēju stabilitāti pēc mācību pabeigšanas," atceras Arta.

Šogad viņai jābeidz četrus gadus ilgās tālmācības studijas universitātē Amerikā, kuras, starp citu, nemaz nav bijušas vieglākas par klātienes studijām tepat Latvijā.

"Ļoti interesanti, ka tur ir jāmācās ne tikai māksla un dizains, bet arī pēc izvēles tādas lietas kā antropoloģija, matemātika, vēsture, pat valodas. Pēc mācību beigšanas jūties kā daudzpusīgi izskolots students ar virkni jaunām interesēm.

Mācīties bija mans pirmais sapnis, kuru sākumā neredzēju kā realizējamu, taču tagad to atzīmēju ar ķeksīti un dodos pie nākamā, kas ir radošu darbu darīšana un radīšana ar nu jau profesionālāku ieskatu tajā visā, bet vienmēr ar ziņkāri apgūt plašāk un zināt vairāk," teic uzņēmīgā meitene.

Arta augstu vērtē vietējos jaunos māksliniekus un viņu radošās idejas, tāpēc jūt milzu gandarījumu par to, ka pati pieder šai videi un tiek novērtēta attiecīgajā lauciņā.

"Ir bijušas domas, ka vajadzētu radīt kaut kādu savu izteikto stilu un izcelties, bet tas tomēr nav man. Es zīmēju, gleznoju kā sanāk, kā man patīk. Reizēm brīnos, kad kāds saka "tas ir tavā stiliņā", norādot uz kādu manu skici.

Laikam citi redz kaut ko, ko es tik tieši nesaskatu. No vienas puses, varbūt esmu vēl sava stila meklējumos, bet nemēģinot to sev uzspiest. Tas rit un mainās savā nodabā," stāsta jaunā māksliniece.

Pagājušā gada vasarā viņa realizējusi vēl kādu savu sapni, izveidojot savu blogu un reizē atverot mākslas darbu veikaliņu.

"Jau kopš saviem mākslas veidošanas pirmsākumiem es ik pa laikam saņēmu kādu nelielu pasūtījumu. Pirms aptuveni desmit gadiem atklāju, ka internets ir labs rīks savu zīmējumu atrādīšanai plašākam ļaužu lokam, tad vēl pēc pāris gadiem sapratu, ka šis pats rīks man dotu iespēju nopelnīt.

Saņēmu e-pastu ar pirmo pasūtījumu no ārzemēm, lai uzzīmēju ilustrāciju pēc šī cilvēka vēlmēm. Smieklīgi ir tas, ka savu atlīdzību par darbu saņēmu pa pastu, kas bija trīs ASV piecdolāru banknotes. Man viņas laikam kaut kur vēl stāv kādā plauktā," ar smaidu sava biznesa pirmsākumus atceras Arta.

Viņa uzsver, ka nekādu lielo biznesu vēl neesot uzsākusi – interneta veikaliņš esot kā hobijs. "Par to, kas pērk manu mākslu, ir diezgan interesants stāsts. Salīdzinoši vairāk interesējas latvieši, bet pērk ārzemnieki.

Šeit laikam parādās mūsu taupītāju daba. Kopumā skatoties uz visiem kreatīviem darbiem, kurus esmu darījusi, ārzemnieki noteikti ir ņēmuši virsroku," interesantas nianses atklāj māksliniece.

Arta ir pozitīvisma pilna un uzskata, ka māksliniekiem, blogeriem un dažādu radošo sfēru pārstāvjiem Latvijā noteikti ir nākotne. Arī peļņas ziņā.

"Mākslinieks Latvijā var nopelnīt, bet tie nebūs miljoni. Pirmkārt, ir jābūt ļoti zinošam un profesionālam, ir jāsaprot, ko tu dari. Jāprot ne tikai radīt kaut ko, kas izskatās labi, bet arī paskaidrot un pašam saprast, kāpēc tas izskatās labi.

Tas gan vairāk attiecas uz grafiskā dizaina jomu, kas tomēr ir pelnošāka nekā, piemēram, tradicionāla gleznošana, bet arī ar gleznām ir iespējams nopelnīt. Kā arī ar jebko citu, kā skulptūru, rotaslietu, apģērbu, vides, priekšmetu un citiem dizaina un mākslas lauciņiem.

Mūsdienās tu veido savu tēlu vai sava biznesa tēlu, sajūtu, kuru citi vēlas iegādāties. Ja mākslinieks ir konservatīvs un nevēlas pieņemt šīs jaunās pasaules shēmu, kā nopelnīt, tad būs grūti rast iztiku, māksla paliks kā hobijs.

Ir cilvēki, kas neparko nevēlētos strādāt mākslas biznesā, strādāt firmā, kur viņam, piemēram, būtu jāzīmē pēc pieprasījuma. Bet tā ir mūsdienu pasaule, kurā tu vai nu piedalies un ieej plūsmā, vai pretojies un paliec uz vietas. Laiki tevi vienkārši atstās aiz muguras," savu redzējumu par šo sfēru piedāvā Arta.

Arta ne savā Instagram profilā, ne blogā neslēpj faktu, ka ir ratiņkrēslā. Tajā pat laikā meitene nevēlas, lai cilvēki viņu vērtētu tikai, ņemot vērā šo faktoru. Uzņēmīgajai meitenei žēlošanu nevajag.

"Invaliditāte noteikti uzliek papildu slogu mērķu sasniegšanai. Daudzas ''normālo cilvēku'' iespējas tev var tikt nogrieztas deguna galā, bet nav tā, ka tās ir ceļa beigas un darīt vairs nav ko.

Mācības ir šķērslis numur viens, īpaši un ļoti izteikti šeit, Latvijā. Protams, mūsdienās ir parādījušās iespējas ar tālmācību un neklātieni, bet izvēle ir ļoti maza. Tā teikt, mācies, ko tev dod. Tavas intereses šeit spēlē mazu lomu.

Varbūt tieši tāpēc cilvēki ratiņkrēslos vienkārši izvēlas nemācīties, nekā ieguldīt laiku, spēku un naudu sfērā, kas rada nepatiku," realitāti atklāj Arta, kura savulaik kā savu likteni gandrīz pieņēmusi biznesa studijas – gandrīz vienīgo sfēru, ko Latvijā iespējams studēt, ja esi ratiņkrēslā.

Arī darbu atrast invalīdam nav viegli, taču tas dod papildus motivāciju pierādīt sevi kā labāko. "Man ir jābūt labākajai savā profesijā. Ar savām prasmēm jāpierāda, ka ir vērts pieņemt tieši mani un ieguldīt laiku, pielāgojoties kādām manām nepieciešamībām.

Problēma ir šī ķēdes reakcija – esi invalīds, izglītojies nepareizā lauciņā, jo citu mācību iespēju nav, dari darbu viduvēji, izdzīvo, bet nedzīvo. Tur kaut kur rodas šis stereotips," skaidro Arta.

Meitene atklāj, ka tikai nesen internetā sākusi publicēt bildes, kurās redzama ratiņkrēslā. Vispirms viņa pārliecinājusies par to, ka publikai interesē viņas darbi, ne invaliditāte.

"Agrāk, kad publicēju savus darbus internetā, neviens nemaz nezināja, ka es jebkādā veidā atšķiros no kāda. Cilvēkiem vienkārši patika mani darbi.

Ja būtu bijis otrādi, tad varbūt tiktu iezīmēta, kā ''tā meitene ratiņos, kas prot zīmēt''. Tagad daudzi novērtē to, ka es esmu atradusi veidus, kā sasniegt mērķus, nevis daru to tāpēc, ka neko citu jau droši vien tāpat nevar. Var!

Bet māksla ir tieši priekš manis. Ir cilvēki, kas mēdz pateikt kaut ko tādu kā ''vai, nabadzīte, tev gan laikam grūti, nu žēl, ka tā'' – ko tas vispār nozīmē? Nē, viegli nav! Paldies par faktu prezentēšanu, bet tas arī nepalīdz," nekādu žēlošanu nevēlas jaunā māksliniece.

Šobrīd viņas prioritāte ir veiksmīga studiju pabeigšana, taču Artai netrūkst sapņu. "Man ir idejas kā mājas, kas ceļas viena pēc otras Pierīgas rajonā.

Es gribu izmēģināt daudz, sākot ar savu piezīmju vāciņu dizainu līniju, strādāšanu grafiskā dizaina jomā, modes ilustrāciju skicēšanu un galu galā, varbūt nākotnē atrast iespēju sadarboties ar Latvijas modes pasauli kāda apģērba vai grafiska noformējuma izveidē.

Pēdējos gados novēroju, ka mūsu mode sit augstu vilni, un es noteikti gribētu būt kaut kādā veidā saistīta ar to. Agrāk modes dizains bija viena no pirmajām lietām, kas mani interesēja.

Šķirstīju grāmatas, zīmēju drēbes, gribēju arī būt modes dizainere, bet sapratu, ka tas varētu būt pārāk sarežģīti manā situācijā. Tāpēc ar šodienas domām gribētu tajā vismaz kaut kā iesaistīties, jo beigu beigās tā ir viena no manām lielākajām interesēm," nākotnes ieceres iezīmē māksliniece.

Ar Artas mākslu iepazīties un viņas ceļam radošajā pasaulē sekot var meitenes blogā un Instagram profilā.