Terminators ar 'vīriešu skapīti'. Krāpnieku šova vientuļās mammas Līgas stāsts  (88)

Realitāte, kas slēpjas aiz Līgas dzīvespriecīgās ārienes, ir pavisam cita. Sarunā ar DELFI Izklaidi jaunā sieviete atklāj, kā viņas stāsts, kas sākās kā teju katras meitenes sapnis – apprecot skolas laika mīlestību un laižot pasaulē divas skaistas meitiņas, beidzās, kad meiteņu tēvs vienkārši izlēma, ka viņa jaunajā dzīvē bērniem nav vietas.

Un kā viņa paceltu galvu iet cauri saviem, kā pati tos sauc, "grūtajiem gadiem", cepot kartupeļus un skrienot no darba uz skolu, bet pilnīgā pārliecībā par to, ka viņai un viņas meitiņām reiz noteikti būs viss, par ko viņas sapņo.

Ik darba dienu Līga ceļas ap sešiem, pošas jaunai dienai un gatavo brokastis savām meitiņām, septiņus gadus vecajai Ramonai un piecgadīgajai Loretai. Tad Līga ved vienu meitiņu uz skolu, otru uz dārziņu un pati steidzas uz darbu, kurš atrodas otrā Rīgas galā.

Darbs beidzas sešos, tāpat kā skola, taču Līgai vēl jāmēro ceļš pāri visai Rīgai pakaļ savām atvasītēm. "Tā ir liela skriešana katru dienu, visu nedēļu. Man nav neviena, kurš varētu palīdzēt, aukli nevaru atļauties," savu dienas ritmu atklāj divu meitu mamma.

Mājās ģimene ierodas pēc septiņiem, kur pagatavo vakariņas, izpilda mājas darbus un sagatavo mantas nākamās dienas skrējienam.

"Terminators," Līga smejoties pati sevi dēvē. "Nav manās mājās tādas mēbeles, ko es pati nebūtu stellējusi. Sapņoju par dienu, kad varēšu aizmirst par to plauktu, kurā stāv skrūvgriezis.

"Finansiāli arī ir tāda vilkšana no – līdz, no – līdz, un tā katru mēnesi. Nav tā, ka mums nav ko ēst, bet viegli nav. Cenšos visu izrēķināt un saplānot tā, lai meitas nejūt to, ka mums varbūt ir mazāk naudas.

Gatavoju kartupeļus 35 veidos, bet tā, lai nav sajūta, ka katru dienu tikai kartupeļi," pieredzē dalās Līga.

Šobrīd vientuļās mammas stāsts sākas kā pasaka – apprecot skolas laika mīlestību, saplānojot kāzas un bērnus.

"Apprecējos jauna. Ramona man piedzima jau 21 gada vecumā. Viss bija tā, kā es biju ieplānojusi – skolas laikā iepazinos ar puisi, pēc laika nosvinējām kāzas, piedzima bērni. Tajā laikā es domāju – jā, tas ir līdz mūža galam.

Ja toreiz man kāds būtu pateicis, ka pēc šķiršanās vīrs pilnībā novērsīsies no saviem bērniem un pametīs mūs likteņa varā, es strīdētos pretī – nu ne jau mans vīrs. Es drīzāk sev pirkstu nokostu, nekā pat pieļautu šādu iespēju," skumji smaida Līga, pēc brīža gan optimistiski piebilstot, ka viss jau dzīvē notiek tā, kā tam jānotiek – sūdzēties nav jēgas.

Arī Līga augusi bez tēva. Trauslā blondīne jau no bērnības pieprot visus vīriešu darbus un smej, ka instrumentu skapis mājās kļuvis par baisu atgādinājumu tam, cik stipras spiestas būt latviešu sievietes.

"Latvijas vīriešiem jābūt atbildīgākiem," uzver Līga. Kā sieviete ar bērniem viņa īpaši labi apzinās – vīrietis, kas grib paspēlēties, nav domāts viņai. Taču spēlēties diemžēl grib daudzi.

Līga nenoliedz – vārdu salikums "divi bērni" ir fantastisks līdzeklis, ja gribas aizbiedēt vīrieti. "Viens vēl jā, tad varētu padraudzēties, bet divi? Kas tev nepietika? Man tā jautā, bet man nešķiet, ka man kaut kas jāpaskaidro. Nav jau man viņu divpadsmit.

Taču vispār šajā ziņā viss mainās uz labo pusi. Kad tikko izšķīros, bija grūtāk. Biju pavisam jauna ar diviem bērniem. Tagad pati esmu vairāk pieaugusi, saprotu, ka par mani astoņus gadus vecāks vīrietis vēl nav nekāds opītis.

Man svarīgi, lai iepazīstoties vīrietis nav koncentrēts tikai uz mani, bet painteresējas arī par bērniem. Ja vecāki vīrieši neaizmirst pajautāt, kurā klasē mācās bērni, jaunie uzreiz ķeras pie lietas – kāds sekss tev patīk?" smejas Līga.

Simpātiskās mammas laiks ir ierobežots – viņa neskries uz randiņu ar katru vīrieti kurš uzsvilps. To, ka ar šovā iepazīto puisi nekas nesanāks, Līga sapratusi jau uzreiz, ko apstiprinājušas arī meitiņas. Kas tur ko liegties, arī viņas izvērtē mammas potenciālos pielūdzējus, un meiteņu viedoklis Līgai ir ļoti svarīgs.

Līga uzver – savu īsto vīrieti viņa vēl nav satikusi, taču tāds noteikti būs. Jā, Līga grib ģimeni un apprecēties. Kamēr citas meitenes smej, ka runas par precībām ir labākais līdzeklis, kā aizbiedēt puisi, Līga ir pretējās domās – tā patiesībā var pārbaudīt puiša nodomu nopietnumu.

"Kāpēc neapprecēties jau attiecību sākumā, ja ir saskaņa? Kāpēc nē? Un pēc tam turpināt kopt attiecības kā ģimenei. Tā apziņa – padraudzēsimies, pamēģināsim, pēc tam pamēģināsim ar vēl kādu – pat savā ziņā degradē attiecības.

Latvijā ir zudusi tā ģimenes vērtība. Kā attiecībās kaut kas nav labi, pāris šķiras, dala bērnus, mēģina ar nākamajiem. Nemēģina rast atpakaļceļu, vienkārši aizbēg no problēmām," spriež divu meitu mamma.

Par uzvaru krāpnieku šovā Līga tikusi pie 500 eiro dāvanu kartes Spicē. Ja citiem varbūt liekas, ka tā nav summa, par kuru vērts piedalīties spēlē, Līgas gadījums pierāda – ir gan vērts.

Mazā ģimene, kura paradusi izvēlēties lietotas mantas, pat sapņos nav varējusi iedomāties, kā tas ir – ieiet H&M un nopirkt kaut ko tāpēc, ka tas patīk, nevis tāpēc, ka lēti. Dāvanu karte izmantota, lai beidzot nopirktu meitenītēm lietas, kas citām mazām dāmām ir ikdiena – skaistas drēbes.

"Iegājām veikalā un teicu meitiņām – jūs varat ņemt visu, kas patīk. Meitiņas neticēja – kā tas ir, visu, kas patīk? Meitiņas izdomāja, ka grib visas kleitas vienādas, pašas nesa maisiņus. Mājās grieza birkas, tas arī bija kaut kas jauns. Pēc tam kopā paēdām suši. Nopirkām pārtiku Rimi.

Iepirkšanās laikā ieraudzīju skaistu jaciņu. Tajā brīdī sapratu – ja kāds tagad ieraudzīs, ka es nopērku kaut ko sev, man bruks virsū: "Tu taču teici, ka atdosi bērniem!" Jā, es to nopirku, bet ilgi domāju," tā Līga.

Sieviete atzīstas, ka reizēm jūtas mazliet neērti, saprotot, ka nespēj meitiņām nodrošināt visas tās ekstras, kādas mūsdienu jaunatne jau uztver kā pašsaprotamas.

"Ja mēs aizejam uz kino, zinu, ka pēc tam divas nedēļas nāksies sažmiegties – būs ļoti grūti. Bet mēs aizejam. Jo nevar jau arī neiet, bērni taču klausās, kas apkārt notiek. Cits iet katru sestdienu uz kino un svētdienu uz branču.

Dzirdu, kā citi bērni skolā jautā – mēs svētdien bijām brančā, ko tu darīji? Mēs ēdām pankūkas, atbild manējie.

No otras puses – manas meitenes visu spēj vairāk novērtēt, jo viņām tas viss nav dots ikdienā. Atnesīšu viņām kinderoliņu, viņas būs sajūsmā un no sirds teiks paldies. Neviena lieta, ko nopērkam, netiek uztverta kā pašsaprotama," spriež Līga.

Tiesa, Līgas ārienē nekas neliecina par to, cik skarba ir viņas ikdiena. Vientuļā mamma allaž ir glīti saposusies, uzkrāsojusies un smaidīga. Tā arī vajagot – neviena sieviete nedrīkstot palaisties slinkumā un pārstāt rūpēties par sevi, jo tad patiešām var zust dzīvesspars.

"Cilvēki man saka – tev tak tik slikti iet, bet tu tik labi izskaties, nestāsti. Ja godīgi, neatceros, kad pēdējo reizi esmu bijusi kādā skaistumkopšanas salonā. Tā ir matu krāsa par trīs piecdesmit, kuru iekrāsoju, kamēr bērni guļ, tā ir nagu laka, ko pati uzlakoju.

Cilvēkiem no malas varbūt šķiet, ka es esmu baigā princese. Tā nav, bet, ziniet, es neiebilstu tāda būt. Es gribētu kādu dienu atļauties pagulēt, vienkārši tāpēc, ka man šodien gribas gulēt," teic izskatīgā mamma. Tiesa, viņai žēlošanas nevajag.

"Man taču saviem bērniem jārāda priekšzīme – ka sievietei jābūt sakoptai, nedrīkst nolaisties. Lai visi domā, ka man viss labi. Nu, ko man dotu citu žēlošana? Labāk, lai mani uzmundrina.

Es labāk pajokoju, man patīk jokot – padejot, taisot ēst. Tad man meitas saka: "Mamm, tu esi tik smieklīga!" Es gribu, lai manas meitas redz mani smaidošu," savu attieksmi pret dzīvi atklāj šova dalībniece.

Pēc šova Līgai nācies izdzēsties no Draugiem, jo simtiem tautiešu vēlējušies paust savu viedokli par divu bērnu mammu, kura atļāvusies meklēt mīlu TV ekrānā.

"Esmu dzirdējusi viedokli: "Tev ir divi bērni? Tu gribi iziet atpūsties? Nu tad nevajadzēja tos bērnus taisīt!" Gribas jautāt – vai bērns ir kaut kāds sods? Vai viss, kas bērnam ir jāredz, ir mamma pie plīts, mamma ar skrūvgriezi rokā?" jautā Līga.

Lai gan viņas dzīve šobrīd iegrozījusies ne tā, kā bija cerēts, Līga uzsver, ka nekad nav nožēlojusi savu izvēli agri laist pasaulē bērnus.

"Man patīk būt mammai. Es zinu, ka man būs vēl bērni un uzskatu, ka, par spīti visam, esmu ļoti laba mamma. Es neko nenožēloju. Nenožēloju, ka jauna laidu pasaulē divas meitas, jo vienmēr esmu sapņojusi būt mamma.

Un galu galā – esmu jauna mamma. Es būšu draudzene savām meitām, pieļauju, ka mēs visas kopā vēl piedzīvosim daudz kā laba," optimistiski nākotnē skatās Līga. Jā, meiteņu labā nācies atteikties no daža laba sapņa.

"Man nav augstākās izglītības. Man vienkārši tam nekad nav bijušas ne finanses, ne laiks, bet nav tā, ka es to negribētu. Es zinu, ka, tiklīdz man būs tāda iespēja, es mācīšos. Arī savām meitām gribu nodrošināt to, ka viņas pēc skolas var studēt.

Es, piemēram, laikā, kad mācījos arodvidusskolā, pēc skolas no septiņiem līdz desmitiem sēdēju Maksimā. Darbadienās un arī brīvdienās. Zinu, ka netrūkst cilvēku, kuri saka: "Tu uztaisi divus bērnus, bet izglītības tev nav." Man viņa būs!" pārliecināta Līga.

Līga ar jau mazām šausmām skatās uz savām atvasēm, kad tās palīdz viņai saskrūvēt gultu, pienes instrumentus no mājas "vīriešu skapīša". Mazās zina, ka mamma visu izdarīs, jo neviena cita jau nav.

"Man ir muguras problēmas, bet, ja meitas saka, ka grib braukt ar riteņiem, man tos riteņus ir jānones. Es saku: "Meitiņ, man ļoti sāp, es nevaru." Tad meita atbild: "Beidz, mamm, neesi jau tu nekāda vecā."

Mums, vientuļajām mammām, jau nav tādu brīžu, kad, piemēram, apsēsties un palasīt grāmatu. Te viens bērniņš pienāk kaut ko pajautā, te otrs grib padzerties, ik pēc teikuma jāapstājas. Vienīgais brīdis pa dienu, kad esmu viena, ir laiks, kad no rīta braucu uz darbu.

Emocijas mēdzu izlikt gleznojot. Tās gleznas man rodas tādos lūzuma brīžos – vienkārši naktī pamostos un jūtu, ka viss," veidu, kā izlādēties atradusi mamma.

Lai arī vārdu salikums "vientuļā mamma" mūsdienās ieguvis tādu kā negatīvu pieskaņu, Līga uzver – tas nav jāuztver kā zīmogs, ka sieviete ir "norakstīta". Un vientuļa jau mamma nemaz nevar būt.

"Sestdienas vakarā, kad pa televīziju rāda multenes, palienam visas zem segas un man liekas – tā ir svētlaime. Es neesmu vientuļa, es esmu ar saviem bērniem.

Bet, jā, skatos bildes un redzu – visur esam trijatā. Gribas kaut kur to vīrieša galvu piezīmēt. Un viņš atnāks, es zinu, es sajūtu. Un, zini, man pat šķiet, ka es tad nevis atpūtīšos, bet aiz sajūsmas gribēšu darīt vēl vairāk," smaida Līga.

Ramonas un Loretas māmiņa cer, ka viņas dalība šovā Precētie pret brīvajiem un atklātais stāsts, iespējams, būs licis citādi paraudzīties uz dzīvi vēl kādai sievietei, kura viena audzina bērniņu.

"Es ļoti ceru, ka esmu kādu iedvesmojusi. Jā, es esmu vientuļā mamma, un man ir visas tiesības piedalīties iepazīšanās šovā. Tāpat esmu cilvēks, esmu sieviete, tāpat mamma – šīs lietas viena otru neizslēdz.

Atzīšos, ka biju satraukta – kā izskatīšos ekrānā, ko par mani padomās, kā tas tagad būs. Pēc šova noskatīšanās sapratu, ka man nav, par ko kaunēties. Meitiņas pēc tam visur lepojās – mana mamma bija šovā. Un man nav kauns atklāt arī savu stāstu

Arī citām Latvijas sievietēm un mammām varu teikt tikai to pašu – ja kaut ko gribas, jādara. Nevajag baidīties par citu aizspriedumiem. Jo tā taču ir jūsu dzīve. Nevajag dzīvot pēc principa – viss piepildīsies, ja tu to vēlēsies. Vajag iet un darīt," iedvesmo Līga.