Atgādinām, ka līdz pat pēdējam brīdim tika saglabāta intriga, kurš uzvarēs, un pēdējās sekundēs cīņa bija vairs tikai starp Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem - Džamala bija pirmajā vietā un visi ar nepacietību gaidīja, vai Sergejam Lazarevam pietiks punktu, lai viņu apsteigtu.
Tas neizdevās, un par uzvarētāju kļuva Džamala, liekot daļai skatītāju uzgavilēt un priecāties par šādu pavērsienu.
Krievijā Lazareva zaudējums un Džamalas uzvara uztverta daudz sāpīgāk – dažos medijos virsraksti vēstīja, ka Lazarevam uzvara nozagta un pat izskanējis aicinājums Krievijai turpmāk boikotēt "Eirovīzijas" konkursu.
"Tā nebija ukraiņu dziedātāja Džamala un viņas dziesma "1944", kas uzvarēja 2016. gada "Eirovīzijā", tā bija politika, kas sakāva mākslu," uzskata valdošās partijas "Vienotā Krievija" politiķis Francs Klincevičs. Viņš aicināja apsvērt iespēju Krievijai nākamgad nepiedalīties konkursā, ko rīkos Ukraina.
Arī Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs pauda viedokli, ka dziesmu konkursā uzvarējusi ģeopolitika. Viņš norādīja, ka uzvara "Eirovīzijā" var iedrošināt Ukrainas prorietumniecisko valdību un vēl vairāk apdraudēt miera procesu Austrumukrainas konflikta atrisināšanai.
"Šī iemesla dēļ Ukraina zaudēja. Un ne tikai tās budžets," viņš piebilda. Ziņojot par "Eirovīzijas" fināla rezultātiem, laikraksts "Komsomoļskaja pravda" izvēlējies virsrakstu: "Kā Eiropas žūrija nozaga uzvaru Lazarevam." Laikraksts aicināja pārskatīt rezultātus Džamalas dziesmas politiskā satura dēļ.
Te gan jāatgādina, ka, lai gan Krievijas žūrija Ukrainai finālā punktus nebija devusi, telefonbalsojumā Džamala no Krievijas skatītājiem saņēma desmit punktus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
