Pēc smagas vilšanās kļūst par "dzelzs lēdiju"
Bijušais puisis meitenei tik ļoti nodarījis pāri, ka viņa jau divus gadus nespēj uzticēties.
"Bija gan krāpšanas, gan muļķošanas. Tas laikam ir vistrakākais dzīvē – ja tu kādam ļoti notici, bet viņš tevi ļoti smagi pieviļ.
Pēc bijušajām attiecībām manī kādu laiku ir bijusi tāda kā mūra siena. Tie ir jau kādi divi gadi, kuru laikā neesmu spējusi nevienu sev īpaši tuvu pielaist. Vienkārši vairs nevienam neticēju.
Bet visam jau tiek pāri. Tagad es lēnām mēģinu to savu "dzelzs sievietes" tēlu nolikt malā, ļauties būt trauslāka," stāsta simpātiskā meitene. Un pieteikšanās "Netīrajām dejām" ir viņas mēģinājums atkal ļauties noticēt.
Dzīves svarīgākais vīrietis - mazais brālītis
"Bieži sastopos ar stereotipu, ka visas medmāsas ir vieglas uzvedības, turklāt vēl visa tā formastērpu seksualizēšana. Tie ir vienkārši pasaules radītie stereotipi.
Ir tāds teiciens – par sievieti pie stūres smejas tikai tie vīrieši, kuri paši brauc tramvajā. Un te ir tas pats gadījums. Kas paši nedara, izdomā veidus, kā apsmiet tos, kuri dara. Puišus, kuri neprot dejot, man ļoti žēl, bet ir jātiek galā ar šo problēmu, nevis jārada stereotipi par tiem, kuri māk.
Tā ir mana uztvere. Jo pa lielam jau visiem vīriešiem ir dotas vienādas iespējas iekarot sieviešu sirdis. No katra paša atkarīgs, kā un vai viņš šīs iespējas izmanto," nekādiem stereotipiem klausīt nevēlas Anda.
Viņas hobijs ir dejas – topošā medmāsa nodejojusi 19 gadus, izmēģinot dažādus stilus.
"Vēl es esmu kaislīga hokeja fane, jo ģimenē aug hokejists. Tas ir mans divpadsmit gadus jaunais brālis – mana mūža mīlestība, kuram iepatikties nāksies arī manam vīrietim. Savādāk neies krastā.
Mums ar brāli ir 14 gadu starpība. Brālītis bija mana kvēlākā vēlēšanās visās dzimšanas dienās. Paldies Dievam, tā piepildījās. Un viņš būs tas, kurš man dos gala rezumē, ne mamma vai kāds cits.
Man svarīgi, lai jaunajam cilvēkam patiktu viņš un otrādi," uzsver atraktīvā meitene.
Bez tādām iezīmēm kā atraktivitāte un spontānums Andas vīrietim jābūt arī ļoti mīlošam. "Man jābūt tai sajūtai – viņš mani dievina! Ja man būs tā sajūta, esmu gatava kalnus gāzt," smaida simpātiskā meitene.
Atgriezt ticību vīriešiem un mīlestībai
Varbūt tieši šeit būs tā mana laime, ko es meklēju tik ilgi un ko nekādi nesanāk atrast? Varbūt man kāds beidzot liks atkal iemīlēties?" savu mērķi šovā neslēpj Anda.
Tas, ka par Kima sirdi cīnās arī citas lēdijas, Andu nebaida. "Man ir savi sievišķie knifiņi, ko likšu lietā. Kādā klusā stūrī piemiegšu ar aci, noķeršu viņa skatienu. Mēģināšu kā lapsiņa – ar viltu, gudrību un dzīves pieredzi.
Guļamistabas ainas gan man šovā nebūtu pieņemamas, bet kāpēc negaidīts skūpsts – kas zina? Vai varbūt pa kluso aizlaisties no pārējām meitenēm kādā nakts stundā, lai varam ar jauno cilvēku parunāties.
Es esmu avantūriste – gatava dažādiem piedzīvojumiem. Otrs ir mana pārliecība – ja es arī nejutīšos par sevi pārliecināta, neviens to neuzzinās.
Neuzskatu, ka mana figūra būtu ideālākā, bet esmu iemācījusies mīlēt sevi tādu, kāda es esmu. Un gan jau otrs arī mani tādu mīlēs.
Domāju, ka mans trumpis ir arī mans tiešums. Esmu pieradusi teikt to, ko domāju. Varbūt brīžiem esmu dzēlīga, bet spēju pieņemt kritiku arī uz savu pusi. Ne katrs spēj sadzīvot ar manu temperamentu, jābūt pacietīgam vai vismaz garā stiprākam par mani," tā Anda.
Tas, ko viņa gaida no puiša, ir vienkārša, bet īsta vīrišķība. "Es esmu pieradusi par visu cīnīties pati – strādāt vairākos darbos, sevi nodrošināt. Nekad neesmu mācējusi tā no vīrieša kaut ko paprasīt. Bet man gribētos, lai vīrietis vienkārši atļautu būt man vājai.
Padotu roku, padzerties ūdeni. Vienkārši, bet svarīgi," spriež šova dalībniece.