Mitekli Lāčplēša ielā Drākei mantojumā atstāja viņas tēvs Bruno. Sarunā ar izdevumu "Kas Jauns" viņa pastāstījusi, ka tētis savulaik iegādājies dzīvokļa īres tiesības. Oktobrī apritēs četri gadi, kopš sabiedrības dāma tajā dzīvo.
"Kad 2012. gadā tēvs nomira, ar lielām pūlēm pagarināju īres tiesības līdz 2019. gadam ar noteikumu – izremontēšu dzīvokli. Remontēju, sedzu visus komunālos maksājumus, taču šā gada aprīlī īres maksa pēkšņi tika palielināta par 200 eiro," savu bēdu stāstu atklājusi Elita.
Drāke un viņas kaimiņi padzirdējuši, ka saimnieks gribot atbrīvoties no īrniekiem. Turklāt no būvvaldes pēkšņi saņemts apstiprinājums, ka māja esot kritiskā stāvoklī un piecu dienu laikā jāatbrīvo.
Tiesa, īrnieki būvvaldes pavēsti nav ņēmuši vērā, jo nedz Elitai, nedz viņas kaimiņiem gluži vienkārši neesot, kur iet. Drāke vairs arī neredz jēgu turpināt dzīvokļa remontu.
Viņa stāstījusi, ka mājas sienas ir saplaisājušas, kas skaidri norāda – remonts nepieciešams visai ēkai, ne tikai viņas dzīvoklī. Tāpat viņa jau vairākus mēnešus nav maksājusi īres naudu, jo māja acīm redzami brūk kopā, bet apsaimniekotājs par to neliekas ne zinis.
Apsaimniekotājs Drākei un pārējiem īrniekiem atriebies, atslēdzot tiem elektrību. 7. jūlija pievakarē sabiedrības dāma atgriezusies mājās un konstatējusi, ka visa grīda ir slapja, jo tecējis viņas ledusskapis.
"Visiem mājas iemītniekiem ir spēkā esošie īres līgumi, bet kompensāciju vai citu dzīvesvietu mums nepiedāvā. Ir pārkāptas visas cilvēktiesību normas. Tagad arī mani sūdz tiesā par to, ka nemaksāju īri," sūkstījusies Drāke.
Elita ir sašutusi, jo viņai ar varu tiek uzspiests pamest dzīvokli. Pēc padoma viņa pat vērsusies pie sava mirušā tēva, kurš apciemojis viņu sapņos.
"Nepadodies, cīnies par sevi, savām tiesībām līdz galam," sava tēva Bruno teikto sapnī citējusi Drāke.
Dienu no dienas Drāke kārto formalitātes un vienkārši gaida, kas notiks tālāk. Tā kā mājās nav elektrības, ēdienreizes viņai nākas ieturēt kafejnīcās, savukārt telefonu viņa bieži vien lādē sporta zālē.
Turklāt nedienas ar dzīvokli palīdzējušas Drākei apjaust, ka daudzi viņas draugi ir divkoši. Atklājušās cilvēku patiesās sejas.
"Tagad saprotu, ka ļaudīm ir labi, kad esmu priecīga un ērta. Kad parādās problēmas, jūtu atsalumu. Paldies tiem draugiem, kas ir ar mani, bet jāatzīst, ka vienīgie, kas man palīdz risināt šo situāciju, ir juristi.
Man feisbukā ir pieci tūkstoši draugu, bet dzīvē palieku viena ar savām problēmām. Kad jāballējas, draugi uzrodas," noslēgumā piebildusi Drāke.