Vardarbība un azartspēļu parādi: krāpnieku šova Agitas skarbais stāsts  (45)

Raidījums ar Aivara un Agitas piedalīšanos noteikti ierindojams starp spilgtākajiem šova vēsturē – pikantas ainiņas ar svešinieci, mīļotās greizsirdība, bet kulminācijā bildinājums, kam visu vajadzēja vērst par labu.

Tagad, dažus mēnešus pēc šova, Agita "Delfi Izklaidei" atklāj skarbo ainu ekrāna mīlasstāsta aizkulisēs un to, kā izvērtušās attiecības ar Aivaru.

"Aivars mani pameta, un pats pēc tam skrēja pakaļ, bet tad bija jau par vēlu. Manī bija radusies apjausma mainīt savu dzīvi," atzīst Agita.

Lielu lomu attiecību neveiksmē spēlējis Aivara raksturs – nu jau bijusī draudzene stāsta, ka puisis dzīvojis vienai dienai, nākotnes plānu viņam neesot bijis.

"Visa alga tika nospēlēta azartspēlēs. Viss tika ielikts lombardos. Mūžīgās maksas par kredītiem, kuri viņam velkas līdzi gadiem. Es viņu tādu pieņēmu. Visu pusotru gadu kopā esot, cerēju, ka viņš mainīsies, bet čuš. Tādi cilvēki nemainās," atklāj šova dalībniece.

"Mūžīgās dūru vicināšanas no viņa puses arī man un manam ķermenim nebija svešas. Es raudāju katru dienu. Es raudāju par katru vārdu, par katru kārtējo viņa parādu, es raudāju katru nakti, kad viņš nebija mājās. Es sēdēju zem pretstresa tabletēm, kuras man nepalīdzēja.

Dzīve bija nekvalitatīva, un nebija prieka pat smaidīt. Viņš man iestāstīja, ka es nekad nedabūšu labāku dzīvi, labāku partneri," piedzīvoto raksturo Agita.

Kopdzīve darījusi savu – viņu pārņēmuši mazvērtības kompleksi. Savu dzīvi tolaik Agita raksturo kā eksistenci, nevis pilnvērtīgu dzīvošanu.

"Uz pirkstu galiņiem tipināju nopakaļ, lai tik atkal mani nesistu. Nevarēju pat aizliegt iet uz spēļu zālēm.

Ziemā, atzīšos, gulēju pie atkritumiem, laukā bija mīnus 25 grādu sals. Kādēļ gulēju tur? Lai vismaz, ja būtu nosalusi, mani atrastu atkritumu savācēji.

Es nezināju, kur man iet. Rīga man bija sveša. Vienmēr cerēju, ka viņš mani meklēs, bet tā nebija. Piezvanīt ģimenei es nevarēju, jo vienmēr man atņēma telefonu. Vienreiz, kad viņš mani piekāva un atstāja sniegā, cilvēki izsauca ātro palīdzību.

Es nezinu, kā sauc tos cilvēkus, es nezinu, no kurienes viņi bija, bet vienmēr pateikšos par to, ka bezsamaņas stāvoklī tiku nogādāta slimnīcā. Piebildīšu to, ka biju kaila, virsū bija tikai ziemas jaka. Viņam bija vienalga, viņš tajā brīdī sēdēja spēļu zālē," atceras Agita.

Tiem, kuri TV ekrānos vēroja bildinājumu, arī nāksies vilties – to Aivars iestudējis un nekā patiesa viņa vārdos neesot bijis. Tomēr Agita nenožēlo dalību projektā, jo tieši tas viņai palīdzējis izrauties no murga.

"Tagad viss ir labi. Ja nebūtu šova, tad man nebūtu atvērušās acis. Nezinātu, ka mani krāpj ar citām, ko pēc tam pats viņš atzina. Nezinātu to, ka es varu satikt tik labu cilvēku, ar kuru patreiz esmu kopā," priecājas meitene.

Ar jauno draugu viņa kopā ir trīs mēnešus, bet dzīve mainījusies par 180 grādiem. Kā stāsta pati Agita, šajā laikā viņa izjutusi vairāk cieņas nekā kopdzīvē ar Aivaru pusotra gada laikā.

"Tagad man ir stabilitāte, kopīgi mērķi, jau kopīgi sasniegtas lietas. Pat neesmu raudājusi, stresojusi. Burvīgi dzīvot bez strīdiem, bez mūžīgajiem parādiem, lombardiem, azartspēlėm. Galvenais, bez fiziskās vardarbības," par pārmaiņām priecājas Agita.

"Es jūtu līdzi meitenēm, kuras ikdienā piedzīvo ko līdzīgu. Es zaudēju materiālās lietas, savu personīgo datoru ar bērnības un jaunības draudzeņu bildēm, telefonu, bet tagad iegūstu visu no jauna.

Viņš neatdeva neko no manām personīgajām lietām. Centos viņu atvilināt, lai atgūtu, bet tagad saprotu, tas nav to vērts. Lai cilvēks dzīvo savu dzīvi. Varbūt pienāks diena un sapratīs, ka ir jāmainās. Sievietes ir jāsaudzē, nevis jāsit.

Es viņam novēlu visu to labāko. Gan nāks apgaismības brīži. Es neesmu bijusi arī tā labā, esmu bijusi visāda. Bet es mācījos no savām kļūdām. Beidzot man nav jātēlo, ka esmu laimīga.

Pasakos dienai, kad satiku Kristapu. Mana dzīve ir beidzot miera ostā," gandarīta par to, kā tagad iegrozījusies viņas dzīve, ir Agita.