Otrdienas, 4. oktobra, vakarā TV3 skatītāju vērtējumam tika nodota jaunā pašmāju seriāla "Šķiršanās formula" otrā sērija, kurā notikumi attīstījās strauji un netrūka arī pamatīga deva vardarbības.
Oskars greizsirdīgā un pieviltā Artūra sitienu bija pārdzīvojis, par traumu liecināja vien neveikls apsējs, un populārais attiecību blogeris turpināja darīt to, kas viņam vislabāk padodas – uzklausīt sievietes.
Liktenis viņu saveda kopā ar Martu, kura, šķiet, gatavojās mesties upes dzelmē. Un ne bez iemesla – sieviete mirkli pēc iepazīšanās atzinās, ka nogalinājusi savu vīru.
Vēlāk, jau ieradusies pie Oskara viņa darba vietā – bloga "Šķiršanās formula" – redakcijā, Marta atklāja šausminošu stāstu par savu laulību, kas sākās ar apmātībai līdzīgu aizraušanos un seksu viesnīcas veļas telpā, bet beidzās ar izvarošanu un slepkavību.
Beidzot uzzinājām arī to, kāpēc izjukusi galvenā varoņa laulība – pie vainas bijis kāds aizdomīgs iepazīšanās pakalpojumu rūpals, ko sieva uztvērusi kā bordeli, bet kas patiesībā, kā ļāva noprast dažas frāzes, ir palīdzējis vientuļniecēm atrast sev bērnu tēvus. Tāpat tapa skaidrs, kāpēc Oskars nokļuvis psihiatriskajā slimnīcā – pēc sievas paziņojuma par šķiršanos viņš meties no jumta tieši privātmājas zālājā.
Kamēr vieni priecājas par kvalitatīvo bildi un iespaidīgo aktieru izlasi, citi norāda – seriāls ir pārāk drūms, neskaidri dziļdomīgs, šablonisks un saraustīts un nepamet sajūta, ka tā veidotāji paši apmaldījušies stāstījuma un tēlu mudžeklī.
Pirmajās divās sērijās atainoto situāciju bilance ir biedējoša – divi slepkavības mēģinājumi, viena izvarošana, viens aborts, trīsarpus pašnāvības mēģinājumi, viena slepkavība. Neizpaliek arī alkoholisms, vardarbība ģimenē un daži gadi psihiatriskajā klīnikā.
Neviļus prātā nāk jautājums – vai nav tomēr tā kā nedaudz pārspīlēti? Kino ir kino, klaigāt, ka dzīvē tā nenotiek, ir muļķīgi, bet uz to gribot negribot pamudinājuši paši seriāla veidotāji.
Raksturojot "Šķiršanās formulu", teikts, ka tā "veidošanā galvenais akcents likts uz sižeta patiesumu, lai skatītāji varētu asociēt seriāla notikumus ar savas personīgās dzīves atgadījumiem".
Tāpat seriāls sola atbildēt uz jautājumiem, kāpēc cilvēki nemainās viens otram līdzi, bet šķiras, un kā atrast mīlestību, kas nebeidzas ar iešanu katram savu ceļu.
Skaistās pasakas motīvi vismaz pagaidām nav manīti (ja vien iecere nav bijusi par kādu brāļu Grimmu pasaku), un tas, ka šī nav bērniem piemērotākā izklaide otrdienas vakaram, daudziem bija skaidrs jau pēc pirmās sērijas.
Vēl arī pāragri spriest, vai Oskaram (un režisoram) patiešām izdosies atrast šķiršanās formulu, jo vismaz pagaidām, ja uzticētos seriālam tā, kā tūkstošiem sieviešu visā pasaulē iedvesmojas no "Seksa un lielpilsētas" vai "Bīstamajām mājsaimniecēm", visdrošāk varētu šķist neprecēties vispār.
Protams, neviens taču neskatās "Troņu spēli", lai uzzinātu, kā cilvēki dzīvoja vidusslaikos, vai "Doktoru Hausu", lai nokārtotu eksāmenu Stradiņos. Tāpat neviens nevar gaidīt, ka pašmāju seriāls sniegs atbildi uz jautājumu, kā neaizlaist laulību līdz tam, lai gribētos vai nāktos nogalināt otru vai sevi.
Tomēr tas, iespējams, liek aizdomāties – kā tad īsti cilvēki šķiras? Pat ja skatītājs varbūt nespēj identificēties ar vīrieti, kurš pēc paziņojuma par šķiršanos uzreiz metas lejā no jumta, vai sievieti, kura tik ļoti nogurusi no vīra prastuma, ka ņem talkā miegazāles un spilvenu, vienā lietā režisoram noteikti var piekrist – daudziem tieši mīlestība un tas, kas notiek, kad tā beigusies, ir radījis visspēcīgākos pārdzīvojumus dzīvē un mudinājis uz visnesaprātīgāko rīcību.