Vietnē, kur tiek publicēti profesionālu sportistu raksti, ceturtdien ievietots Porziņģa teksts "Pastarītis". Tajā jaunais sportists pastāstījis, kā bērnībā brāļi viņu saukuši par pastarīti, un ne tikai tāpēc, ka viņš bijis jaunākais no bērniem.
"Viņi to atkārtoja visu laiku. Kad kaut ko salaidu grīstē, viņi kliedza: "Eu, pastarīti!" Es atcirtu, ka neesmu pastarītis.
Domāju, ka viņi mani tā sauca tāpēc, ka laukumā es dzīvoju konkrētam brīdim – es vienkārši spēlēju basketbolu. Par neko daudz vairāk es arī nedomāju. Es neapsvēru iespējamo iznākumu vai tālāko notikumu gaitu. Maniem brāļiem, iespējams, šķita, ka es tā īsti nepievēršu uzmanību tam, kas notiek apkārt," skaidrojis Porziņģis.
Viņš atcerējies kādu aizkustinošu epizodi. Derībās ar brāļiem, kurš pirmais nogriezīs matus, viņš ataudzējis garus matus. Kā uzvarētāju brāļi, klausot desmit gadus vecā Kristapa vēlmei, aizveduši viņu pie friziera, kur zēnam sapītas basketbolistu aprindās tik iecienītās bizītes.
Gadu nostaigājis ar tām, viņš kādu dienu atpinis bizītes un devies uz skolu ar izlaistiem matiem, kas tagad, atskatoties pagātnē, viņam šķiet visai nesaprātīga rīcība. Tomēr tas nav mazinājis viņa pašpārliecinātību.
Savā rakstā "The Players' Tribune" Porziņģis arī atcerējies laiku, kad spēlēja Spānijā, to, cik ļoti ilgojies pēc mājām, un kā cīnījies ar anēmiju.
"Man kādu laiku bija jāpierod, bet tagad man patīk uzmanība. Arvien vairāk cilvēku mani atpazīst, tomēr dažreiz gadās, kad kāds pienāk un saka, ka man vajadzētu pamēģināt pelnīt naudu ar basketbolu," rakstījis Porziņģis.
Viņš arī paudis apņēmību savā otrajā NBA sezonā rādīt vēl labāku sniegumu, kā arī atklājis, ka visnozīmīgākais brīdis debijas sezonā bijusi tikšanās ar Kobi Braientu, kad pieredzes bagātais sportists jaunpienācējam norādījis, ka viņam ir labas nākotnes izredzes.
"Es esmu jauns. Man ir interesanti. Kurš gan domāja, ka puika no Latvijas sacels troksni Ņujorkā?
Es neglābju pasauli. Es tikai spēlēju basketbolu.
Nesarežģī to," savu rakstu portālam "The Players' Tribune" noslēdzis Porziņģis.