Luksuss un mīlas dēkas: Fidela Kastro slepenā dzīve  (88)

Fidels Kastro sevi pozicionēja kā pieticīgu cilvēku, kurš neatļaujas nekādas ārišķības – vismaz šādu iespaidu viņš centās atstāt uz kubiešiem, kas gadiem ilgi cietuši no nabadzības un dzīvojuši trūkumā.

Tiesa, kā vēsta ārvalstu mediji, pieticība un solidarizēšanās ar nabadzības nomocītajiem tautiešiem bija tikai viena Fidela Kastro dzīvesstila puse – tā, kas tika atspoguļota publiski un propagandēta viņa sniegtajās intervijās.

Izdevums "The Daily Mail" vēsta, ka Kastro vienmēr pozicionējis, ka viņam neesot laika izklaidēm. Savukārt dažādus svētkus un to svinēšanu viņš dēvējis par "buržuāzisma izpausmēm".

Tāpat Kastro apgalvojis, ka dzīvo zvejnieku būdiņā, bet vienīgais mazais dzīves prieciņš, ko viņš atļaujas piekopt, ir cigāru smēķēšana. Tiesa, luksuss un dzīves baudīšana viņam nebija sveša padarīšana, taču šī viņa privātās dzīves puse tika rūpīgi slēpta no sabiedrības acīm.

2006. gadā izdevums "Forbes" Kastro atzina par vienu no pasaulē bagātākajiem līderiem, taču viņš pēc šīs publikācijas dusmīgi paziņoja, ka mēnesī iztiek ar aptuveni 23 eiro un dzīvojot ļoti pieticīgi.

Ir neskaitāmi pierādījumi, ka Kastro, kurš tik dedzīgi iestājās pret kapitālismu, patiesībā dzīvoja kā karalis. "The Daily Mail" vēsta, ka Kubas bijušā līdera liekulība gaismā nāca 2014. gadā, kad tika publicēta viņa bijušā miesassarga Huana Reinaldo Sančesa grāmata "The Double Life of Fidel Castro", kurā aprakstīta Kastro slepenā dzīve.

Miesassargs apgalvojis, ka Kastro bagātība mērāma vairāk nekā 116 miljonos eiro. Grāmatā Sančoss, kurš 17 gadus rūpējies par diktatora drošību, sīki un smalki aprakstījis sava priekšnieka dižmanīgo dzīvesveidu un ekstras, kas viņam bijušas pieejamas.

Kastro esot bijis īstens meitu ģēģeris un izmeklētas pārtikas cienītājs. Savukārt Karību salu reģionā viņam piederējuši vismaz 20 grezni īpašumi, tajā skaitā arī privāta sala, uz kuru viņš parasti burājis ar savu gandrīz 27 metrus garo jahtu.

Pamošanās dienasvidū un došanās makšķerēt kristāldzidrajos ūdeņos pie viņa privātās salas krastiem esot bijusi ļoti ierasta Kastro izklaide. Zvejā viņš parasti devies mirdzošā motorlaivā, kura bijusi piekrauta ar viņa iecienītāko dārgo viskiju un grilētiem omāriem, tiek ziņots, atsaucoties uz grāmatā aprakstītajām miesassarga atmiņām.

Turklāt Kastro nekad mājās nav atgriezies tukšām rokām, jo rīta agrumā pirms došanās atklātos ūdeņos Kubas bijušā līdera kalpotāji atraduši zivīm bagātākās zvejas vietas, lai nodrošinātu, ka priekšnieka diena būs izdevusies, bet guvums – iespaidīgs.

Kastro privāto salu Sančess aprakstījis kā Ēdenes dārzu ar gleznainu lagūnu, kurā mitinās delfīni un bruņurupuči. Bijušais Kubas līderis savā īpašumā uzņēmis neskaitāmus viesus un vienmēr rūpējies, lai atrašanās uz salas tiem vēl ilgi paliktu atmiņā.

Gana iespaidīgi bijuši arī citi viņa īpašumi. Tā, piemēram, grāmatā teikts, ka Kastro Havanā piederējis iespaidīgs nams ar boulinga zāli uz jumta. Tāpat viņam piederējusi personīgā slimnīca, basketbola zāle, kā arī grezns savrupnams jūras krastā.

Savukārt pats izdaudzinātākais no visiem Kastro mitekļiem bija "Unit 160" jeb "Punto Cero" – cietoksnim līdzīgs veidojums, kas bija ne tikai viņa vadītā režīma galvenā ēka, bet kur atradās arī saldējuma fabrika.

Arī pārtikas ziņā Kastro esot bijis ļoti kaprīzs un garšas kārpiņas lutinājis tikai ar vislabākajiem un svaigākajiem labumiem. Tā kā bijušais Kubas līderis paniski baidījies, ka varētu tikt noindēts, viņš produktus iepircis tikai no vietējiem zemniekiem, savukārt citu zemju gardumus un delikateses ietekmīgajam vīram sagādājuši viņa ārzemju draugi.

Ja var ticēt miesassarga atmiņām, Kastro bijis arī varens mīlētājs, kura spējas gultā bijušas tik izdaudzinātas, ka viņš dēvēts par "ērzeli".

Lai gan oficiālā informācija liecina, ka Kastro bijis precējies divas reizes, miesassargs grāmatā aprakstījis, ka bijušais Kubas līderis ielaidies vienā mīlas dēkā pēc otras, un kopumā sagādājis vismaz deviņus bērnus no četrām dažādām sievietēm. Viņš krāpis abas savas sievas.

Kastro mīļāko saraksts ir garš, un tajā atrodami arī publiskajā telpā labi zināmu sieviešu vārdi, piemēram, itāliešu aktrise Džina Lolobridžida.

Tiesa, Kastro nav smādējis arī prostitūtas un kādu nepilngadīgu pagrīdes naktsklubu dejotāju, kura vēlāk stāstījusi, ka viņš seksa laikā nemitīgi smēķējis.

Miesassarga sarakstītajā grāmatā teikts, ka Havanā arī klīdušas visai ērmīgas baumas par Kastro. Viņš, baudot mīlas priekus, nekad nav novilcis savus armijas zābakus – viņa acīs tie simbolizējuši revolūciju un tiem bijusi ļoti augsta pievienotā vērtība.