"Es esmu veca aktrise. Es jau nebiju tik populāra, lai mani kāds atcerētos, izņemot manu dzeršanu un skandālus," Belicka ironiski atzīst, uzzinot, ka preses relīzē par gaidāmo filmu "Svingeri'' viņa nodēvēta par "jauno aktrisi''.
Atgriešanās Dailes teātrī Kristīnei neesot bijis viegls lēmums. "Īstenībā, tad, kad man piezvanīja un piedāvāja, es ļoti, ļoti ilgi domāju par to, vai man to vajag, un par to, kā mani uzņems. Protams, sākumā lomas ir diezgan maziņas, taču bija tā sajūta – ja nu es atgriežos un izblamējos? Tad sanāktu, ka pati sevi esmu pametusi zem tanka." Tomēr Kristīne piekrita.
Pirmos gadus bez skatuves viņa raksturo kā emocionāli smagu periodu, kad neesot spējusi lasīt, dzirdēt vai skatīties jebkādu informāciju, kas bijusi saistīta ar teātri. "Es to uztvēru ļoti personīgi. Un tas laiks, kamēr nebiju teātrī, bija diezgan liels – seši, gandrīz septiņi gadi. Man tas bija ļoti sāpīgi."
Prombūtnes laikā Kristīne paguva arī padzīvot Lielbritānijā, Menas salā, apprecēties un laist pasaulē dēliņu. Iespēju atgriezties vecajā profesijā piespēlēja kāds maģistrantūras students, kurš šī gada pavasarī Belicku uzaicināja filmēties paša režisētā īsfilmā.
Pēc atgriešanās apritē Kristīne saņēmusi vairāku kino projektu piedāvājumus. Nākamajā sezonā aktrisi redzēsim populārajā latviešu seriālā "Viņas melo labāk", un jau šonedēļ kinoteātros nonāks Andreja Ēķa pikantā komēdija "Svingeri".
Filmā, kas pieteikta kā seksa komēdija, Belicka tēlo sievieti, kura esot "ne īsti attapīga, bet pietiekami mērķtiecīga".
"Sievieti, kura tiecas sastapt savu mīlestību, radīt bērnus, alkst līdzināties savām draudzenēm, taču viņai neveicas. Vismaz sākumā," stāsta aktrise.
Iespaidīga bija arī aktrises performance tā paša režisora izrādē "Psihs'' – aktrise vairākas minūtes uz skatuves atradās pilnīgi kaila un izpildīja dramatisma piesātinātu monologu. "Tas bija nenormāli grūti priekš manis. Nenormāli,'' atceras Kristīne.
Jāatzīmē, ka tā gan nebija pirmā reize, kad Belicka mākslas vārdā šķīrās no savām drēbēm. Vēl pirms tam, būdama vien divdesmit gadus veca, aktrise piekrita lomai latviešu erotiskajā Ināras Kolmanes režisētajā spēlfilmā "Mona''. Finansiālu apsvērumu dēļ kino projekts skatītāju vērtējumam tika nodots septiņus gadus vēlāk, 2012. gadā, kad aktrise jau bija pametusi Dailes teātri un uzsākusi dzīvi Lielbritānijā.
Uz "Monas'' galveno lomu toreiz pretendēja kupls skaits jauno aktrišu, taču laimīgā loze izkrita tieši Kristīnei Belickai. Mākslas filmā aktrise bija redzama vairākos kailskatos un erotiskās mīlas ainās. Pēc filmas iznākšanas daudzi slavēja aktrises dabisko skaistumu un iekšējo seksapīlu. Pati Monas lomas atveidotāja savu sniegumu otrpus ekrānam gan vērojusi nelabprāt.
Belicka secina, ka savas profesijas ietvaros esot vairāk filmējusies, nekā spēlējusi teātrī. Tomēr Dailes teātris viņai arvien ir tuvs. Pēc ilgās pauzes un iemeslu kopuma, kuru dēļ Belicka teātri pameta, atgriešanās un sevis atkal pierādīšana notiek pamazām.
Šosezon viesrežisora Genādija Ostrovska iestudējumā "Mīļākais" Kristīne iejūtas vairākās epizodiskās lomās.
Belicka vairās izteikt tālākas prognozes par savu nākotni attiecībā uz teātri, taču uzsver, ka "būt aktrisei" neesot viņas dzīves galvenais uzdevums.
"Katram ir sava misija. Mana misija nav teātris. Es negribētu pazust teātrī. Es zinu, kā tas ir, kad tu ieej tur no rīta un iznāc tikai naktī, un tev liekas, ka tu kaut ko zini par dzīvi, bet tu jau īsti neko nezini. Dailes teātrī esmu ārštata aktrise, es varu izvēlēties, cik daudz un ko es gribu strādāt. Kā būs tālāk, nezinu. Es vispār nemēdzu neko plānot."
Belickas vārds savulaik tika saistīts arī ar politiķa, kādreizējā Latvijas Nacionālā teātra aktiera Artusa Kaimiņa vārdu. Starp abiem jaunajiem talantiem izveidojās romantiskas attiecības, un savu kaisli viņi neslēpa, liekot daudziem trīt mēles. Tomēr pēc pāris publiskiem skandāliem, aktrises atkarību problēmām un, galu galā, atstādināšanas no darba Dailes teātrī, abi aktieri aizgāja katrs savu ceļu.
Belicka stāsta, ka bieži cenšas savā prātā izmainīt skatījumu uz dažādiem notikumiem, domās pie tiem atgriežoties un pārveidojot to atrisinājumus sev vēlamā gultnē.
"Bet tas ir nenormāli grūti. Problēma ir tajā, ka mēs esam vāji un slinki. Vienkāršāk ir pateikt: es par to negribu domāt, es par to negribu runāt. Tas ir vieglāk, nekā stundu dienā veltīt tai sevis izzināšanas meditācijai, pārcilājot notikušo. Mēs taču esam tikai marionetes paši savā galvā. Es arī to nevaru. Godīgi sakot, bieži vien es izvēlos bēgt no tādām lietām. Visas tās jogas – šmogas... Katrā ziņā, mūsu domām ir milzīgs spēks. Varbūt jākļūst viedākai, gudrākai. Bet tas skan tik šausmīgi banāli, ka vemt gribas."
Piedzimstot dēliņam Sebastianam, ar kura tēvu Kristīne Belicka ir šķīrusies, aktrise beidzot uzzinājusi, kas ir īsta mīlestība.
Pauze, pēc kuras viņa atkal atgriezusies uz skatuves un kameru priekšā, aktrisei likusi daudz pārdomāt notikušo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
