"Par Jāni man daudzi tagad kaut ko prasa, bet tad, kad viņš bija dzīvs un mūs abus izmeta no teātra,neviens neinteresējās. Tā arī kādreiz Jānis Poruks bija teicis – kad cilvēks nomirst, tad par viņu raksta," sarunā ar "Delfi Izklaidi" nostalģisks ir Plēpis, un atzīst, ka joprojām bieži atminas Reini un abu kopā piedzīvotos brīžus.
Attāluma dēļ vēl nav sanācis apmeklēt aizgājēja piemiņas vietu Ilūkstes kapos, taču nesen Plēpis tuvo draugu redzējis sapnī.
"Jā, Reinis atnāca pie manis sapnī. Redz kā, pie sievas neatnāca, bet pie manis atnāca," spriež Plēpis, kurš iepriekš apgalvoja, ka Reiņa bijusī sieva viņu ne tikai vaino aktiera nāvē, bet arī bija izteikusies, ka viņš būšot nākamais.
Ja vēl pērnā gada septembrī žurnāls "Kas Jauns" iezīmēja skumju ainu un norādīja – aktieris slīgst arvien dziļāk alkohola purvā. Tagad gan viss šķiet daudz cerīgāk, un arī pats Plēpis norāda, ka ilgi pārdzīvot nav viņa dabā.
"Es nejūtos ne vientuļš, ne atstumts. Es vispār neesmu no tiem, kuri sēro un raud. Es arī neraudu pēc teātra," piemetina Plēpis, kurš šobrīd nav oficiāli piesaistīts nevienam teātrim. Taujāts, vai uzaicinājuma gadījumā viņš būtu ar mieru atgriezties teātrī, aktieris atzīst, ka "ilgi, ilgi, ilgi domātu". Šajā sakarā Plēpis uzreiz atceras leģendāro latviešu kino un teātra aktieri Eduardu Pāvulu, kurš mūžībā devās 2006. gadā. Arī Pāvuls bija Plēpim tuvs draugs.
"Pāvulu visi aicināja atpakaļ uz teātri. Viņš bija paņēmis pauzi un atpakaļ iet negribēja. Viņš bija zvaigzne, taču teica, ka vairs teātri negrib. Es kādreiz daudz gāju pie viņa ciemos. Mēs sēdējām, ēdām reņģītes eļļā un smējāmies. Man arī bija tas gods būt pēdējam, kas viņu redzēja dzīvu," vēl vienu tuvu draugu no aktieru aprindām, ar kuru bijis kopā viņa dzīves pēdējās dienās, atminas Plēpis.
Lai gan Plēpim apkārt esot daudz domubiedru, gadoties sastapt arī kādu negatīvi noskaņotu personāžu. Pirms pāris dienām uz ielas saticis paziņu, kurš sarunas gaitā neglīti izteicies par aktrisi Viju Artmani, uzsverot sievietes atkarību problēmas. Tā kā Plēpis mūžībā aizgājušo Artmani atceras kā "fantastisku, mīļu un sirsnīgu cilvēku", paziņas sacītais viņu krietni sadusmojis.
"Es viņam prasīju – vai tu vispār viņu uz skatuves esi redzējis? Kā tu vari tā runāt par cilvēku, kuru tu vispār neesi saticis?" notikušo atstāsta Plēpis, kurš pats jau daudzus gadus cieš no alkoholisma, nebaidoties par to runāt arī publiski.
"Ja man kāds saka ko sliktu par manu kolēģi, tad tas cilvēks dzīvo no baumām. Cilvēki ir ļoti nežēlīgi," spriež Plēpis.
Kaut gan aktiera darbs teātrī šobrīd vairs nepiepilda Plēpja ikdienu, viņš "Delfi Izklaidei" pastāsta, ka rokas klēpī salicis nesēž. Aktieris daudz laika pavada kopā ar deviņus gadus veco mazmeitu Mariju, šad tad ciemos no Anglijas atbrauc arī vienpadsmit gadus vecais mazdēls Ernests. Radošajā jomā Plēpim esot padomā plāni un ieceres, gan dažādi darbi.
''Es neesmu māņticīgs, taču, kamēr darbs nav noticis, par to nestāstīšu. Katrā ziņā – ko darīt man ir daudz," pozitīvi noskaņots ir Plēpis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
