Izvarošana, nabadzība un skumjas: Džolijas meitas bioloģiskās mātes skarbais stāsts  (5)

Etiopijā dzīvojošā 31 gadu vecā sieviete izdevumam "Daily Mail Online" sniegusi aizkustinošu interviju, kurā sacījusi, ka vairāk par visu pasaulē alkst satikt savu meitiņu, kura drīz pēc piedzimšanas tika nodota adopcijā.

"Es tikai gribu, lai viņa zina, ka esmu dzīva un vēlos ar viņu parunāt. Es nevēlos savu meitu atgūt, tikai gribu ar viņu uzturēt kontaktu, vēlos, lai man ir iespēja ar viņu sazvanīties un parunāt," intervijā sacījusi sieviete, kura dzīvo kādā nelielā ciematiņā Etiopijas vidienē.

Sieviete dzīvo lielā trūkumā, un viņa atzinusi, ka nekad savai meitai nebūtu spējusi nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus. "Andželīna viņai ir mamma, kāda es nekad nebūtu bijusi. Zahara ir kopā ar viņu, kopš viņa bija zīdainis, bet tas nenozīmē, ka neilgojos pēc viņas.

Es ilgojos visu laiku. Es par viņu domāju katru dienu un alkstu dzirdēt viņas balsi vai redzēt viņas seju. Es zinu, kad ir viņas dzimšanas diena, bet bēdājos, jo nevaru to svinēt kopā ar viņu. Man ļoti gribētos ar viņu kopā atzīmēt jubilejas un citus īpašus svētkus," sacījusi Zaharas bioloģiskā māmiņa.

"Daily Mail Online" vēsta, ka intervijas laikā, kas notikusi sievietes mājās Etiopijā, viņa knapi valdījusi asaras. Savukārt viņas miteklis raksturots kā ļoti pieticīgs un trūcīgs. Mentevabas vienīgais ienākumu avots ir divas istabiņas, kuras viņa izīrē un par to mēnesī nopelna aptuveni 15 britu mārciņas (aptuveni 17 eiro).

Kā sacījusi Zaharas bioloģiskā māte, adopcija notikusi pirms 12 gadiem – drīz pēc bērna nākšanas pasaulē. Viņa nekad no Džolijas nav saņēmusi nedz materiālu atbalstu, nedz vēstules vai meitas bildes.

"Es gribētu, lai Zahara zina, ka viņai ir mamma, kura viņu mīl tikpat ļoti, cik Andželīna," sacījusi Mentevaba. Viņa arī piebildusi, ka neizsakāmi lepojas ar savu meitu un priecājas, ka viņa izaugusi tik skaista.

Mentevaba apņēmusies sazināties ar Džoliju un lūgt, lai viņai ļauj parunāt ar meitu. Savukārt ziņas par Zaharas gaitām viņa uzzina internetā vai no sava brāļa, kurš dzīvo ārzemēs.

"Daily Mail Online" vēsta, ka 2005. gadā, kad Džolija adoptējusi sešus mēnešus veco Zaharu, viņa nav zinājusi, ka viņas māte ir dzīva. Aktrisei teikts, ka mazulītes vecāki nomiruši ar AIDS.

Patiesībā meitenītes mamma bijusi dzīva. Tiesa, bērns ieņemts amorālā veidā – Mentevaba tika izvarota. Viņa tolaik baidījusies saviem vecākiem to stāstīt, bet drīz vien vēderiņš kļuvis manāmi lielāks, un grūtniecību vairs nav bijis iespējams noslēpt.

2005. gada janvārī viņa laidusi pasaulē meitenīti, kurai dots vārds "Yemasrech", kas vietējā valodā nozīmē "labās ziņas". Tiesa, dzīves apstākļi bijuši tik nabadzīgi, kad mazulītes veselībai draudējušas briesmas un viņa bijusi tuvu nāvei. Arī viņa pati pēc dzemdībām jutusies vārga, slima un nespējīga nedz strādāt, nedz rūpēties par bērnu.

Radinieki Mentevabai ieteikuši bērnu atdot adopcijā, un viņa paklausījusi. "Adoptējot Zaharu, Andželīna izglābusi gan mana mazulīša, gan manu dzīvību. Es vienmēr viņai par to būšu pateicīga," sacījusi sieviete.

Kā vēsta izdevums, Džolija tikai divus gadus pēc adopcijas uzzinājusi, ka meitiņas bioloģiskā mamma ir dzīva.

"Nekāda nauda man nekad nav piedāvāta, bet tas mani neuztrauc un nesagādā vilšanos," uzsvērusi Mentevaba, kura intervijas laikā vairākkārt norādījusi, ka nauda viņu neinteresējot – viņa gluži vienkārši vēlas sazināties ar savu meitu un parunāt ar viņu.