17 gadu vecumā sapratu, ka esmu transpersona: rīdzinieces Stefas stāsts

Pagaidām gan Stefa vēl nav fiziski mainījusi dzimumu, bet sarunā ar "Delfi Izklaidi" viņa atzīst – tas ir tikai laika jautājums.

"Noteikti to darīšu, pagaidām neesmu līdz tam tikusi, jo esmu ļoti jauna. Veikšu visas operācijas, lai to, ko es jūtu iekšēji, redzētu arī ārēji," apņēmības pilna ir Stefānija, kura jau saņēmusi psihiatru atzinumu, ka ir transseksuāla, jo bez tā Latvijā nav iespējams nedz uzsākt hormonu terapiju, nedz veikt dzimuma maiņas operācijas.

Pamatskolā zēnam nav bijis daudz draugu, un savas meitenīgās uzvedības dēļ viņš arī ticis izsmiets. Daži pat ieteikuši viņam labāk nomirt, un tagad, atskatoties uz to laiku, Stefa neslēpj – tas bijis smagi un traumatiski.

Uzsākot mācības vidusskolā, viss mainījies – pamatskolā gūtās pieredzes dēļ viņš pieņēmis gluži vai "mačo" uzvedības modeli, aizstāvot savu vīrišķību un baidoties, ka kāds viņu uzskatīs par geju.

Šīs paša bailes puisi mudinājušas uzzināt vairāk, un, internetā lasot par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienu, viņš aptvēris, ka tā ir viņa dzīve, vide, kam viņš ir piederīgs. Tad sekojusi "iznākšana no skapja". Iesākumā puisis atklājis, ka ir gejs. Tas daudzus pārsteidzis, jo Valtam bija izdevies radīt pārliecināta heteroseksuāla puiša tēlu, tomēr apkārtējie bijuši saprotoši. Īpaši pateicīga Stefa jūtas ģimenei, kas vienmēr atbalstījusi jaunieti.

Atklājis vienu šķautni, puisis juties daudz brīvāk, tomēr iekšēji kaut kas viņu urdījis. Sekojis pamatīgāks sevis izzināšanas process, un "uz visiem 100 procentiem" kā transpersonu viņa sevi apzinājusies pirms diviem gadiem – 17 gadu vecumā.

"Tad sapratu, ka dzīve ir pārāk īsa, lai uztrauktos, ko citi cilvēki domā par tevi. Apkārtējie uz to reaģēja ļoti dažādi. Lielākā daļa cilvēku uz ielas bija šokā, kad sāku ataudzēt matus un sākt vizuāli mainīties. Tas cilvēkiem bija grūtāk pieņemams, jo runa ir par dzimuma maiņu, kas ir nopietns un pat bīstams process. Tas bija grūti, bet es zināju, ko es gribu un ka to sasniegšu," ceļa sākumu atceras Stefa, kura sajūtu otra dzimuma ādā salīdzina ar atrašanos degošā mājā, no kuras nav izejas.

Viņa arī atceras to dienu, kad pirmo reizi izgājusi no mājas kā meitene. "Biju uzvilkusi parūku, savas ballīšu drēbes. Es jutos ideāli, beidzot biju es pati un brīva. Es jutos ļoti laimīga," pirms pāris gadiem piedzīvoto "iznākšanu no skapja" kā transpersonai atceras Stefa.

Kā meiteni viņu redz arī tie, kuri Stefu pazīst. "Jā, es esmu sieviete, un visi, kuri mani zina un kuri mani pazīst, uzrunā mani sieviešu dzimtē. Sevi es redzu un jūtu kā sievieti, un, iedomājoties to, ka man būtu piespiedu kārtā jābūt puisim, man metas nelabi," neslēpj Stefa, kura pēc dokumentiem gan vēl ir Valts.

Sabiedrības attieksme pret transpersonām spēj būt pat ļoti nežēlīga, un nereti viņu pieredzes stāstos tiek pieminēta depresija un pat domas par pašnāvību. Stefa gan spējusi no tā izvairīties.

"Es nekad neesmu domājusi par pašnāvību, jo esmu ļoti pozitīvs cilvēks. Es vienmēr esmu zinājusi, ka ir gaisma tuneļa galā."

Valdošie stereotipi, protams, nav nekur izzuduši, bet katrs pats var ietekmēt to, kā tos uztvert.

"Cilvēki nav vienādi. Ar to ir jāsadzīvo. Ja kāds to nesaprot vai nepieņem, tad tā ir tikai viņa problēma. Agrāk ļoti ņēmu galvā, ko citi runāja, bet tagad man ir pilnīgi vienalga, jo saprotu, ka, lai arī kas tu būtu vai kā izskatītos, būs cilvēki, kuri par tevi runās ne to labāko. Šobrīd manā dzīvē ir tikai tie cilvēki, kuri mani atbalsta un mīl tādu, kāda esmu. Esmu "likvidējusi" visus cilvēkus, kuri mani nav atbalstījuši vai cienījuši. Tas ir galvenais, lai cilvēks justos laimīgs. Manuprāt, tā ir laimes atslēga," vērtē Stefānija.

Uz jautājumu par bailēm no iespējamās agresijas, ko varētu radīt viņas stāsts, Stefa noliedz, ka baidītos.

"Agresija vienmēr būs, lai arī ko tu darītu. Latvijā dzīvo dažādi cilvēki. Līdz šim no agresijas neesmu cietusi, jo vienmēr esmu sevi aizstāvējusi un spējusi pierādīt, ka visi ir jāciena. Pat tad, ja cilvēks atšķiras no taviem priekšstatiem," atzīst Stefa.

"Es gribu, lai viņi zina, ka ar to dzīve nebeidzas, jo priekšā ir tik daudz laimes," tos, kuri vēl tikai nojauš vai jau apzinās savu dzimuma atšķirību, mudina jauniete. Arī viņas paziņu lokā ir gan cilvēki, kuri jau ir veikuši visas dzimuma maiņas operācijas, gan tie, kuri tikai sāk sarežģīto un ilgo dzimuma maiņas procesu, un, kā uzsver Stefa, šajā nelielajā kopienā "visi viens otram palīdz".

"YouTube" atrodami vairāki video, kuros Stefa dalās ar grima uzklāšanas padomiem, un viņa pati sevi dēvē par "YouTube" blogeri. Īpaši atraktīvi izdevušies video, kas tapuši kopā ar labāko draugu, frizieri un grima mākslinieku Dāvi Ķimeni, kurš pazīstams arī kā Amuna.

Arī ikdienā viņas dzīve saistīta ar skaistumkopšanu – Stefa ir friziere un grima māksliniece.

"Mana dzīve šobrīd ir ļoti piesātināta. Tāpēc domāt, ko citi runā par mani, man pat nav laika," atzīst meitene, kurai vasarā vēl jābeidz vidusskola. Laika trūkuma dēļ viņai šobrīd neesot arī attiecību.

Nodarbošanās arī nosaka to, ka Stefai ir ļoti daudz kosmētikas, tomēr, neraugoties uz krājumiem un profesionālajām iemaņām, viņa ļoti bieži no mājas prom dodas neuzkrāsojusies.