No braukšanas dzērumā līdz apskaidrībai: latvietis pieteicies Sibīrijas 'Bada spēlēm'  (47)

Šobrīd projekta mājaslapā rit balsojums par potenciālajiem dalībniekiem – dažāda vecuma cilvēki no visas pasaules pieteikušies šovam, un viņu liktenis ir balsotāju rokās.

Balsojums notiks divos etapos – pirmais noslēgsies jau 1. martā, bet tad sāksies nākamais, kurā līdz 1. jūnijam no 120 labākajiem tiks izvēlēti 30 finālisti, un latvietis Raimonds ļoti cer, ka viņam izdosies tikt cauri visām balsojuma kārtām un nokļūt "Sibīrijas taigā pie lāčiem un ērcēm".

Jaunā vīrieša dzīvesstāsts nav viegls – no divu gadu vecuma viņš ir dzīvojis un uzaudzis pie vecvecākiem, jo vecāki bija šķīrušies un ne pie mātes, ne tēva nav bijuši pieņemami apstākļi maza bērna audzināšanai.

"Tur valdīja alkoholisms, mūžīgie skandāli un agresija. Man nācās daudz no tā visa ciest. Vecāmāte nevēlējās pieļaut, lai mani palaiž postā, un paņēma pie sevis, dodot man visu nepieciešamo, lai es normāli augtu un izglītotos," pie tēva mātes pavadīto bērnību atceras Raimonds.

Vecvecāki, kuri zēnam bijuši vecāku vietā, Raimondam ir svarīgi arī pieaugušā vecumā – lai gan jau ilgāku laiku viņš dzīvo Dānijā, kur strādā par metinātāju, ar ģimeni viņš regulāri sazinās "skaipā" un pāris reizes gadā ierodas ciemos.

"Pie omes dzīvoklī man ir sava istaba, kurā nevienu nelaiž mitināties. Tur vienmēr visas mantas stāv noliktas tā, kā es tās esmu atstājis, un tā jau desmit gadus," saikni ar dzimto vietu raksturo puisis.

"Pirmos trīs gadus arī tur biju izcilnieks, bet 4. kursā nolēmu nebraukāt katru dienu no mājām uz skolu ar autobusu, bet pamēģināt dzīvot patstāvīgi – kopmītnēs. Tas noveda pie kārtējiem dzerstiņiem un nolaidības, un rezultātā skolu pat nepabeidzu. Īsi pēc tam devos obligātajā dienestā. Tas bija lielisks gads. Biju jūtami pacēlis sevi kā garīgi, tā fiziski un mentāli," stāsta puisis.

Pēc dienesta viņš saticis savu pirmo mīlestību, ar kuru draudzējies divus gadus. Tajā laikā arī alkohols lietots reti, bet pēc attiecību pajukšanas atsākusies arī uzdzīve.

"Vienu vārdu sakot, ar saviem dzerstiņiem noslīdēju tik zemu, ka dzīvē vairs nekā svarīga nebija," pagātnē atskatās Raimonds.

2006. gadā viņam radusies iespēja braukt pastrādāt uz Dāniju. Iesākums svešajā zemē bijis smags.

"Pirmos gadus man bija pilnīga depresija. Man nekas Dānijā nepatika. Brīvo laiku es pavadīju pie alus bundžas un spēlēju datorspēles, vai skatījos drausmīgas šausmu filmas. Arī apkārtējie ar mani nekomunicēja, jo redzēja, ka esmu pilnīgi nekāds. Vēlāk pamazām viss sāka uzlaboties."

Viņš nokārtojis autovadītāja tiesības, ticis pie auto, bet reizi pa reizei mēdzis sēsties pie stūres reibumā. Tā noticis arī 2010. gadā, kad viņš ieradies Latvijā apciemot tuviniekus – policija viņu pieķērusi reibumā pie stūres un nācies uz četriem gadiem atvadīties no tiesībām un samaksāt 900 latu lielu naudas sodu.

"Tas arī bija mans atspēriena punkts. Es apzinājos savu dzīvi un sapratu, ka tā vairs nevar turpināt, ka ir jāatsakās no visiem saviem draugiem – pudeles sabiedrotajiem – un jāsāk dzīvot savu dzīvi. Tā es pamazām atsvešinājos no visiem. Atmetu smēķēšanu, pamazām arī alkoholu," stāsta Raimonds, kurš jau aptuveni trīs gadus nav lietojis alkoholu.

Tagad, palūkojoties uz savu dzīvi, puisis neslēpj – viņš mīl dzīvi, ir laimīgs un cenšas tiekties uz jauno un nezināmo.

Fiziskā sagatavotība, kas ir svarīgs priekšnosacījums dalībai izdzīvošanas šovā, Raimondam ir laba, un arī garīgi viņš jūtas gatavs deviņiem mēnešiem Sibīrijas taigā.

"Pagājušajā pavasarī biju ar velosipēdu aizbraucis 600 km izbraukumā pa Norvēģiju, kur es nakšņoju teltī, lai gan pa nakti gaisa temperatūra bija sešus grādus zem nulles. Tad es sapratu, ka nav nekādu šķēršļu, lai no Dānijas aizmītos arī līdz Latvijai, ko arī izdarīju pāris mēnešus vēlāk. Tā kā mans dzīves ceļojums ir sācies," optimistiski nākotnē raugās Raimonds un aicina cilvēkus atbalstīt viņu Krievijas izdzīvošanas šova balsojumā.