Princese ar skumjajām acīm: Irānas karalienes Soraijas stāsts  (18)

Mohammads pie varas nokļuva Otrā pasaules kara laikā, kad viņa tēvu piespieda atteikties no troņa par labu dēlam. Viņš bija Irānas pēdējais monarhs jeb šahs no 1941. līdz 1979. gadam, kad Irānas Islāma revolūcija pielika punktu viņa valdīšanai.

Mohammada pirmā sieva bija Ēģiptes princese Fauzija Fuada. Tiesa, šai savienībai nebija lemts "ilgi un laimīgi līdz mūža galam" scenārijs. Pēc šķiršanās Irānas šaham drīz vien tika atrasta jauna mīļotā – Soraija.

Nesen iznākusi grāmata "Christie's: The Jewellery Archives Revealed", kas atklāj slavenā izsoļu nama nozīmīgāko pārdoto lietu aizraujošos, pārsteidzošos vai dažkārt traģiskos stāstus. Starp tiem ir arī stāsts par skumjo Irānas princesi, kuru, atzīmējot grāmatas iznākšanu, atklājis CNN.

Irānas monarham pēc šķiršanās bija ļoti svarīgi uzmeklēt jaunu sievu, lai stabilizētu ne tikai viņa dinastiju, bet arī nostiprinātu valsti. Laimīgas sagadīšanās dēļ Mohammada māsa, princese Šamsa Londonā iepazinusies ar Soraiju un acumirklī sapratusi, ka viņa ir īstā, kuru brālis meklē.

Princese tolaik vien 18 gadus veco Soraiju uzaicinājusi doties viņai līdzi uz Teherānu. Pēc divām dienām viņa jau vakariņoja kopā ar Mohammada (abi attēlā) ģimeni, savukārt pāris dienas vēlāk jaunās sievietes pirkstā jau mirdzēja monarha dāvināts saderināšanās gredzens.

Visbeidzot kāzas notika 1951. gada 12. februārī. Tiesa, pēc vairāku nedēļu ilgās slimošanas līgava jutusies vārga un knapi spējusi nostāvēt kājās. Turklāt visu apgrūtinājis fakts, ka viņas "Christian Dior" kāzu kleita svērusi vairāk nekā 30 kilogramus.

CNN vēsta, ka dažas minūtes pirms ceremonijas līgavainis un viens no viņa sulaiņiem ar šķērēm nogriezuši aptuveni astoņus metrus auduma no līgavas kleitas šlepes, lai atbrīvotu izredzēto no smaguma nastas, tādējādi novēršot iespējamību, ka viņa pie altāra varētu noģībt.

Tiek vēstīts, ka pirmie mēneši pēc kāzām esot bijuši mīlas un laimes pārpilni. Jaunais pāris dzīvojis idillē lielā, baltā savrupnamā, kas atgādinājusi greznu pili. Tiesa, ģimene un pavalstnieki gaidījuši tikai vienu – paziņojumu, ka Mohammada jaunā sieva ir gaidībās.

Ap to pašu laiku lidmašīnas avārijā bojā gāja Mohammada jaunākais brālis, princis Ali Rezā, kurš bija nākamais rindā uz troni. Turklāt monarha prātu nodarbināja doma, ka viņa nelaiķa brālim ir dēls Patriks, kuru viņam dāvājusi kāda jauna francūziete, ar kuru viņam bija mīlas dēka.

Mohammeds nespēja samierināties ar domu, ka viņam nav pēcnācēju. Kopš tā brīža starp viņu un Soraiju sākušās nesaskaņas, ko vēl stiprākas darīja ģimenes un politiskais spiediens. Beigu beigās laulātie pieņēma saprātīgu lēmumu šķirties, un 1958. gadā septiņus gadus ilgā laulība beidzās.

Soraija pārcēlās uz Eiropu, un Šveicē, kura viņa meklēja patvērumu uzreiz pēc šķiršanās, daiļā sieviete arī tika pie titula "princese ar skumjajām acīm" – tā viņu sāka dēvēt paparaci.

Vēlāk bijusī Irānas karaliene savu dzīvi vadīja starp lielpilsētām – Minheni, Romu un Parīzi. Turklāt Mohammads parūpējās, lai viņa bijusī sieva dzīvotu greznībā un baudītu luksusu.

Pēc šķiršanās viņa kļuva par tolaik vienu no iecienītākajām preses fotogrāfu zvaigznēm un izmēģināja arī spēkus kā aktrise, bet šajā jomā panākumus neguva. Tas gan nekādi nekaitēja viņas popularitātei un publiskajam tēlam, un Soraija tika aicināta uz visiem smalkākajiem Eiropas augstākās sabiedrības burziņiem.

Mohammads nomira 1980. gadā Kairā. Neilgi pirms viņa nāves Soraija, zinot, ka bijušais vīrs cīnās ar vēzi, nosūtīja viņam vēstuli, kurā atzinās, ka joprojām mīl viņu un vēlētos satikt. Mohammads atbildēja ar to pašu, tomēr neslēpa – viņa trešajai sievai varētu būt iebildumi. Kad tomēr tika nolemts, ka viņi var tikties, bija jau par vēlu – abi mīlnieki tā arī nepaguva atvadīties.

Viņa aizsaulē devās 2001. gadā Parīzē 69 gadu vecumā. Pāris dienas vēlāk nomira arī viņas Minhenē dzīvojošais brālis Bidžans, kurš mantoja māsas dārgumus.

Tiesa, arī viņam nebija pēcnācēju, tāpēc pēc viņa nāves skaistās dārglietas nonāca Vācijas Federatīvās Republikas īpašumā.