Neķītrā Yana Bruk: Es tiešām gribu būt vajadzīga cilvēkiem  (133)

Tiekoties klātienē, Jana ir citāda. Patīkama un pieklājīga, bet arī ārkārtīgi pļāpīga 21 gadu jauna rīdziniece, kura Latvijas Universitātē studē mākslu un apliecina, ka priekšstati, ko par cilvēkiem rada viņu sociālo tīklu profili, ne vienmēr atbilst realitātei.

Tu esi starp populārākajām "Instagram princesēm" Latvijā. Ko tev pašai nozīmē "Instagram" un kādu lomu šī sociālā vietne spēlē tavā dzīvē?

"Instagram" aizņem lielu daļu mana laika. Tam ir konkrēta vieta manā dzīvē. Es to uztveru kā savu pašreklāmu un savu blogu, un arī kā platformu, caur kuru iedvesmot cilvēkus.

Liela nozīme "Instagram" veidošanā ir sajūtai, ka esmu vajadzīga cilvēkiem. Ik dienu no meitenēm saņemu pateicības vēstules par sniegto motivāciju. Viņas raksta, ka seko manam piemēram un sāk apmeklēt zāli, kļūst pašpārliecinātākas un mazāk ieklausās apkārtējo negatīvajos spriedumos.

Mums apkārt vienmēr būs ļoti daudz negatīvā. Es gribu parādīt pozitīvo, gribu parādīt, ka sevi jāmīl un jāsaprot, ka ikviens no mums ir skaists un gudrs. Ja es gribu nobildēties, piemēram, apakšveļā vai kaila, vai no mugurpuses, tad tā ir mana brīva izvēle. Tikai es pati varu izlemt, ko darīt ar savu dzīvi. Arī savā blogā aicinu darīt to, kas cilvēkiem patīk, un izskatīties tā, kā viņiem patīk, un nebaidīties.

Daudzi domā, ka es filmējos pornofilmās, un izvaicā, kur var paskatīties manus video. Tad es viņiem arī atbildu, ka nekur nevar paskatīties, jo šādu video nav. Varat sēdēt un meklēt kaut nedēļām un mēnešiem. Jūs neko neatradīsiet.

Protams, ka es apzināti iegūstu un publiskoju erotiskas fotogrāfijas. Es apzināti vīriešos raisu normālu vēlmi. Es zinu, ka, skatoties manos attēlos, vīriešiem diezin vai radīsies vēlme kopā palasīt grāmatas, drīzāk būs citas vēlmes. Kamēr esmu jauna un man nav vīra, ģimenes un bērnu, bet ir pietiekami daudz laika, vēlos izmantot iespēju, lai darītu to, kas man patīk un izdodas.

Mans mērķis ir, lai tas viss aizietu mākslā. Fotogrāfija kā māksla. Manuprāt, man ir izdevušās labas, kvalitatīvas fotogrāfijas, kas radītas ar iedvesmu, daudzas no tām ir māksla, un tas ir lieliski!

Tev ir liels "Instagram" sekotāju pulks, kā arī dažkārt esi redzama interneta mediju slejās. Kā publicitāte ietekmē tavu ikdienu?

Publikācijas par mani medijos man ļoti palīdz. Pirmā publikācija, kas bija portālā "Delfi", burtiski uzspridzināja manu "Instagram" kontu. Atminos, ka pat uz pāris dienām to slēdzu, jo jauni sekotāji pievienojās tā, itin kā no debesīm zvaigznes birtu, birtu un birtu. Nespēju izsekot, ko kurš man raksta komentāros.

Daudzi man teikuši, ka publikācijas par mani kā par "neķītro Yanu" kaitē, bet tā nav taisnība. Man šāds tituls patiešām neko sliktu nav nodarījis, taču, ja man būtu izvēle, tad es labāk gribētu, lai mani dēvē par Yanu Bruk-motivatoru, jo es jau ne tikai fotografējos kaila, bet arī zīmēju un rakstu dzeju.

Bieži cilvēkiem rodas priekšstats, ka es vispār neko ikdienā nedaru, tikai slinkoju. Tie ir maldi. Patiesībā es ceļos agri no rīta un tikai skrienu, skrienu, skrienu līdz vēlam vakaram, kad nogurusi iekrītu gultā. Strādāju kā vizāžiste. Piemēram, palīdzēju savam menedžerim Andrejam Svjatoslavam Širokovam, kad viņš piedalījās televīzijas raidījumā "Rīgas stila pavēlnieks". Visas viņa modeles bija krāsotas ar manu palīdzību. Kā vizāžisti mani arī aicina strādāt uz ārzemēm.

Tāpat arī gleznoju un savas bildes pārdodu, tāpat piepelnos kā organizators un kā florists-dekorators. Papildus arī studēju par interjeristi Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.

Protams, nokļūšana mediju slejās savā ziņā ir iemesls, kāpēc esmu aicināta uz fotosesijām. Taču publicitāte man palīdz arī personisko mērķu īstenošanā. Palielinoties sekotāju skaitam "Instagram", es veiksmīgāk varu sadarboties ar uzņēmumiem, lai maniem sekotājiem, manām meitenēm izdomātu dažādus konkursiņus un apbalvotu, piemēram, ar kosmētiku no mana sadarbības partnera.

Man ir ārkārtīgi daudz ideju, kā varētu šo savstarpējo sadarbību ar uzņēmumiem izvērst plašāk, palīdzot cilvēkiem iegūt to, kas tiem nepieciešams. Es tiešām gribu būt vajadzīga cilvēkiem. Man šķiet, es zinu, kā to varu paveikt.

Daba man ir devusi figūru, taču to nepieciešams uzturēt. Regulāri trenējos zālē. Apmēram divas līdz trīs reizes nedēļā. Trenera vadībā cilāju smagus svarus, lai uzturētu dupsi. Cenšos ēst veselīgi, uzturā nelietoju kokakolu, cukuru un "fast food". Arī dejošana palīdz, to es daru jau kopš trīs gadu vecuma, kad sāku apmeklēt tautas dejas.

Ar treniņiem iegūtā izteiksmīgā dupša dēļ daudzi domā, ka esmu to mākslīgi uzlabojusi. Tā nav. Vienīgais, ko savā ķermenī esmu uzlabojusi, ir uzacis un lūpas. Uzacīm ir pastāvīgais tonējums, ko veic ar tetovēšanas metodi. Tas bija ārkārtīgi sāpīgi, it kā naglu durtu. Savukārt lūpu palielināšana diskomfortu neradīja, lai gan arī to veic ar duršanu. Lūpas palielināju pirms kādiem četriem mēnešiem, taču tagad tās palikušas mazākas, nāksies atkārtoti "durties". Pēdējais, ko esmu sevī mainījusi, ir pīrsings augšlūpā pirms apmēram mēneša.

Esmu apsvērusi domu arī palielināt krūtis, taču tas vēl nav izlemts. Daudzi vīrieši teikuši, ka man nav vajadzīgas silikona krūtis, jo arī mazas un dabiskas labi izskatās.

Jāatzīst, ka skaistumkopšana ik dienu aizņem visai daudz laika. Neskaitot treniņus, es arī regulāri dodos uz masāžām, pie kosmetologa, uz solāriju, pie friziera. Skaistumkopšanai dienā vidēji tērēju trīs stundas.

Kā uz tavu aizraušanos ar "Instagram" un tās radīto popularitāti raugās ģimene?

Ģimene mani atbalsta. Dažkārt mamma mani fotografē, lai būtu attēli, ko ielikt "Instagram". Parasti tas ir gadījumos, kad man ir jāreklamē kāda prece. Mammai arī esmu rādījusi daļu savu "Instagram" bilžu, tostarp skaistus attēlus, kur esmu apakšveļā. Mamma gan nesaka, ka ir sajūsmā par to visu, bet uzskata, ja reiz esmu šādu ceļu izvēlējusies un man ir dotības, tad tik uz priekšu.

Zinu, ka tētis ir nedaudz noraizējies par mani. Manuprāt, viņam gan būtu jālepojas, ka kļūstu par publisku personu un ka man dzīvē ir savi mērķi. Visvairāk mani atbalsta vecākā māsa. Viņa mani vienmēr aizstāv, ja draugi vai paziņas izsakās nievājoši.

Lielu atbalstu saņemu no draugiem. Piemēram, mans menedžeris un draugs Andrejs var pat uzņemt 40 kadrus no vietas, lai es varētu iegūt kāroto bildi. Tāpat procesā iesaistīti arī paziņas un draugi fotogrāfi. Kopā ar viņiem nereti strādāju pie idejām fotostudijās.

Pārsvarā es vados no tā, ko es gribu. Es neko neslēpju. Man šķiet, ka bieži cilvēki slēpj savu ķermeni un savu seksualitāti. Es uzskatu: ja reiz man ir kāda skaista ķermeņa daļa, man tā nav jāslēpj. Savukārt attiecībā uz dažādajām seksuālajām pozām attēlos, jāsaka, ka man tomēr ir bijis puisis, arī pēc tam ar citiem vīriešiem kopā būts ne reizi vien.

Manā dzīvē ir bijis labs sekss. Patīkamās emocijas un sajūtas es iegaumēju un varu parādīt fotogrāfijās. Man nav bail to darīt, jo mēs visi galu galā esam savstarpēji saistīti un līdzīgi. Turklāt es seksu un seksualitāti atspoguļoju skaistā veidā. Īsumā varu teikt, ka es vienkārši zinu, ko cilvēkiem vajag un ko viņi grib redzēt, un to es varu dot.

Bieži uzturēšanās sociālajos tīklos saistīta arī ar dažādiem riskiem. Vai neesi saskārusies ar nelabvēļiem un vīriešu draudiem? Kā tiec galā ar negatīvajiem komentāriem?

Protams, ka es saskaros un esmu saskārusies ar dīvainu vīriešu komentāriem un arī draudiem. Esmu piedzīvojusi arī sistemātiskus draudus. Manuprāt, šiem cilvēkiem ir problēmas ar pašpārliecinātību, pretējā gadījumā viņi ļoti labi saprastu, ka dzīvē neesmu bilde vai video no "Instagram". Esmu adekvāts cilvēks.

"Instagram" dēļ mani ir meklējuši cilvēki, piemēram, apmeklējuši vietas, kurp dodos es, lai ar mani socializētos, aprunātos, iepazītos. Neatminu, ka mani kāds būtu meklējis ar ļauniem nolūkiem.

Esmu atradusi arī veidu, kā reaģēt uz negatīvajiem komentētājiem – ievietojot video, kur paužu savas domas par viņiem. Domāju, ka tā ir laba izeja, lai nebūtu katram no viņiem individuāli jāraksta.

Iepriekš minēji, ka tev pašlaik nav ģimenes, nav bērnu. Tomēr, vai esi kādreiz prātojusi par to, ka reiz, iespējams, tev būs ģimene un atvases un arī viņi, iespējams, ieraudzīs tavu "Instagram" tēlu un fotogrāfijas.

Es nekad neslēpšos un nekad neteikšu, ka nožēloju savu rīcību. Pieļauju, ka es pati savam bērnam fotogrāfijas parādīšu un izstāstīšu, ka tā tiešām biju es. Neuzskatu, ka tas būs slikts piemērs. Drīzāk pierādījums tam, ka darīju, ko vēlējos un tas viss pavērsās labvēlīgā gultnē. Dzīvē par kaut ko nožēlot ir muļķīgi. Varbūt jākaunas būtu, ja fotogrāfijas būtu neglītas, bet ir gluži pretēji.