Desmit jautras un muļķīgas dejas, kas kļuva par neprātu  (9)

Ne viens vien atceras tos laikus, kad "Gangnam Style" deja bija populāra klubiņos, mājas burziņos un brīvdabas danču vakaros un to izpildīja gan lunkanas meičas, gan būdīgi mačo, bet tā noteikti nav pirmā no popmūzikas hitiem aizgūtā deja, kas sākusi dzīvot pastāvīgu dzīvi.

"Delfi Izklaide", godinot "Gangnam Style" piecgadi, piedāvā pasildīties pie atmiņu ugunskura, atceroties vai uzzinot jaunas neticami populāras deju kustības, kuras daudzi no mums ir izmēģinājuši ja ne publiski, tad pilnīgi noteikti spoguļa priekšā mājās.

Tiesa, tas nemaz nav tik vienkārši, kā varbūt izskatās, un tie, kuri centušies to atdarināt mājās, zina, ka bez vajadzīgajiem treniņiem un izveicības Mēness gaita vairāk līdzinās neveiklai grīdas stampāšanai.

Lai gan lambada kā deja bija zināma un gana iemīļota jau pirms tam, tieši 1989. gadā izdotais hits, kas kļuva par vienu no visu laiku pārdotākajiem singliem, to no Latīņamerikas un Karību reģiona "pārcēla" uz visu pasauli, padarīja par ballīšu neatņemamu sastāvdaļu un jauniešiem dažādās pasaules malās lika mājās vaiga sviedros trenēt lunkanību, lai pēc tam deju placī nekristu kaunā.

Vispasaules slavu "Makarenai" atnesa 1996. gadā tapušais producentu trio "Bayside Boys" veidotais dziesmas remikss, kurā bija iekļauts arī teksts angļu valodā, un malu malās cilvēki metās kolektīvi vai lepnā vientulībā izpildīt par dziesmas firmas zīmi kļuvušās kustības, kas, starp citu, nemaz nav sarežģītas.

Lai gan pati par sevi šī par 2002. gada sensāciju kļuvusī dejošana nav īpaši sarežģīta, tie, kuri to ir mēģinājuši, zina, ka tā tomēr prasa gana lielu koncentrēšanos un, piemēram, reibumā vai lielā ātrumā nemaz nav tik viegli izpildāma.

Šis stulbings aizsākās 2013. gadā pēc tam, kad bariņš Austrālijas jauniešu dabstepa dziesmas "Harlem Shake" pavadībā uzfilmēja pusminūti garu klipiņu par savām izklaidēm un ievietoja to internetā, kur, kā atzina "Billboard", tas strauji kļuva par "lielāko virālo sensāciju kopš Psy "Gangnam Style".

Drīz vien kratījās visa pasaule, sākot no maziem bērniem līdz par armijniekiem, bet šī stulbinga mūžs nebija ilgs, lai gan arī tagad noteikti ir burziņi, kur vēl aizvien dažkārt ir vērojamas šādas "kratīkļa" ainas.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir omulīgā Ufo savulaik ļoti slavenais gabals "Pastum, pastum, pietupies". Tas aizvadītās desmitgades pirmajā pusē radīja īstu neprātu, un gan lielākos, gan mazākos burziņos ļaudis metās stumdīt viens otru un pietupties, azartiski sekojot dziesmā dotajām instrukcijām.

Klipa deju ainiņa bija veidota labākajās Bolivudas tradīcijās, visiem kolektīvi izdejojot ne pārāk sarežģītas sinhronas kustības, un vēlamais efekts tika sasniegts – to pēc tam centās atkārtot gan lieli, gan mazi.

Tiem, kuri steigs protestēt, norādot, ka tā nav nekāda deja, var tikai ieteikt to mēģināt atkārtot, izvēloties emocionāli trāpīgāko jebkuras dziesmas brīdi, un šaubas par spēriena atrašanos šajā sarakstā zudīs.

Pats Sandis apliecinājis, ka, lai gan gadi iet un to laikā piedzīvotas traumas, kas uz laiku liegušas izpildīt vēzienu, "Pīlādžogas spēriens", kuram šogad aprit jau 14. gads, ir neatņemama viņa daiļrades sastāvdaļa.

Kompozīcija jau pasludināta par vienu no šī gada populārākajām dziesmām krievu valodā, bet klipa varoņu gluži vai hipnotizējošā vieglā iesēšanās ceļgalos iekaro deju grīdas, auto stāvlaukumus, piemājas dārziņus un, protams, sociālos tīklus.