Erotiskā dižpārdokļa autore Karīna Račko: latvieši taču neraksta par seksu  (155)

""Saplēstās mežģīnes" ir stāsts par ļoti intensīvām kaislībām, par divu cilvēku emocionālo un seksuālo ceļu vienam pie otra, veidojot attiecības, kuras no malas varētu šķist pilnīgi nepareizas," sarunā ar "Delfi Izklaidi" savu erotisko romānu "Saplēstās mežģīnes" raksturo Karīna.

"Vienlaikus stāsts ir arī par kaislību pret dzīvi, par cilvēka pašrealizāciju, tiekšanos pēc sapņiem, vēlmi dzīvot pilnasinīgi un atbilstoši savām sajūtām. Grāmata ir par tumsu, kura mīt ikvienā no mums un kuru bieži vien neatklājam pat pašiem tuvākajiem. Tas ir stāsts par maskām, kuras nēsājam sabiedrībā, un par tuvību, kas liek tām nokrist."

Autore atzīst, ka viņu vienmēr ir ļoti interesējušas attiecību un seksualitātes tēmas, un ideja par erotiska romāna publicēšanu viņai radusies, sekojot savām iekšējām sajūtām.

"Es laikam vienā brīdī sapratu, ka esmu sasniegusi pietiekami daudz, lai vairs nevajadzētu mēģināt kādam pierādīt savu IQ vai vispār kaut ko pierādīt. Izlēmu, ka varu atļauties runāt par to, kas mani tiešām interesē visvairāk, – tātad atklāti rakstīt par attiecībām un seksu," atzīmē 29 gadus vecā rakstniece.

"Jau kopš bērnības mani ļoti interesēja medicīna, tāpēc nosliecos par labu zobārsta profesijai. Tas atspoguļojas arī grāmatā, kur dažas medicīniskās manipulācijas ir aprakstītas diezgan detalizēti. Ārsta profesijas specifika un ikdiena man ir ļoti tuva un saprotama," skaidro Karīna, kura šobrīd zobārsta kabinetā strādā nepilnu slodzi, jo vēlas vairāk laika veltīt savai trīs gadus vecajai meitiņai, kura dzimusi laulībā ar mīļoto vīru Kristapu.

Grāmata "Saplēstās mežģīnes" tapa, kad Karīna bija devusies bērna kopšanas atvaļinājumā. Lai gan atrast laiku rakstīšanai ne vienmēr nācās viegli, 556 lappuses biezais sējums ticis sarakstīts tikai sešos mēnešos.

"Es rakstīju tad, kad meitiņa gulēja diendusu, vai arī naktīs. Manī pēkšņi radās ļoti spēcīga iedvesma, kas jau no paša sākuma ļāva stāstu iztēloties no A līdz Z. Sapratu, ka vajag tikai atrast laiku, lai to visu pierakstītu. Es biju ļoti iekšā visā procesā, ļoti aizrāvusies un iedvesmota," grāmatas tapšanas aizkulises atklāj Karīna.

Šis ir viņas pirmais romāns, kurš tiek nodots plašākas sabiedrības vērtējumam, taču ar rakstīšanu sieviete aizraujas jau no agras bērnības.

"Ģimene stāsta, ka sāku rakstīt uzreiz pēc tam, kad iemācījos burtus, lai gan varbūt tas notika pat vēl agrāk. Tad, kad tos nepazinu, kaut ko skribelēju uz papīra, un man likās, ka atstāt pildspalvas pēdas uz papīra ir ļoti interesanti un saistoši. Vēlāk sāku rakstīt dažādus īsus rakstiņus, kuri ar laiku tapa garāki, bet pusaudžu gados veidoju anonīmu blogu," ar sava talanta pirmsākumiem iepazīstina Karīna.

Viņas grāmatā "Saplēstās mežģīnes" intīmā tuvība starp abiem galvenajiem varoņiem Ketlīnu un Džonatanu tiek aprakstīta izsmeļoši un detalizēti, atklāti atspoguļojot abu mīlnieku spēcīgās seksualitātes strāvojumu.

"Lasot citu autoru grāmatas par attiecībām, man bieži vien šķiet, ka tas priekškars pār fizisko tuvību tiek novilkts pārāk ātri, jo sekss ir ļoti fundamentāls attiecību komponents, kas ļoti daudz atklāj par attiecību būtību," uzsver autore un atzīmē, ka viņas darbā intimitāte atklāj arī varoņu psiholoģiju, raksturu un iekšējos kompleksus.

"Ja tās ainas nebūtu tik atklātas, stāstu nemaz nevarētu izstāstīt. Jau no pirmā acu skatiena starp abiem galvenajiem varoņiem rodas seksuāla pievilkšanās un iekāre, kaisle abu starpā ir ļoti intensīva un ugunīga – dzirksteles šķīst. Ar laiku kaislei pievienojas arī emocionāla saikne, liekot šīm abām izpausmēm nepārtraukti mijiedarboties."

"Tā kā es gribēju uzrakstīt stāstu par tiešām vīrišķīgu vīrieti, sapratu, ka sabiedrībā neizbēgami būs salīdzinājumi ar šo grāmatu, un esmu atradusi tam izskaidrojumu. Latvijā ir pieejams ļoti mazs daudzums erotiskās literatūras, bet grāmatu "Greja piecdesmit nokrāsas" zina gandrīz visi," spriež "Saplēsto mežģīņu" autore.

Karīna ir izlasījusi ļoti daudz erotiskās literatūras un secina, ka šajās grāmatās galvenais varonis teju vienmēr ir dominējošais elements.

"Acīmredzot sievietēm patīk par tādiem lasīt, un es kā rakstniece arī nemaz negribētu par mazāk vīrišķīgiem rakstīt."

Lai gan "Saplēsto mežģīņu" lasītāju vairākumu veido tieši daiļā dzimuma pārstāves, autorei ir zināmi arī vairāki vīrieši, kuri lasa šo grāmatu, un ir saņemtas arī cildinošas atsauksmes.

"Pieļauju, ka ir tādi, kuri nekad neatzīsies, bet, iespējams, ielūkojas savu sievu vai draudzeņu iegādātajā eksemplārā, lai saprastu – par ko tad īsti tur ir, ja jau visi par to runā."

Apzinoties savas grāmatas panākumus, viņa spriež, ka "Saplēsto mežģīņu" izdošana Latvijā ir radījusi sava veida skandālu, kura ietekmē lasītāji iedalās divās kategorijās – grāmatā patiesi ieinteresētajos un ziņkārīgajos.

"Daudzi grib noskaidrot, vai tiešām ir tā, kā par šo grāmatu runā. Vairāki pazīstami cilvēki ir vaicājuši: vai patiesi tur viss ir tik atklāti? Nu nevar būt! Latvieši taču neraksta par seksu," ar pēdējā laikā bieži dzirdētu viedokli iepazīstina Karīna.

"Godīgi sakot, kad "iznācu no skapja" un paziņoju, ka man būs grāmata par visai pikantu tēmu, biju gaidījusi negatīvus viedokļus. Pretēji tam jutos patīkami pārsteigta, jo sastapos ar cilvēku sajūsmu. Tajā brīdī es sapratu, ka sabiedrību patiesībā ļoti iedvesmo drosme un tas, ka kāds var atļauties izdarīt to, kas lielākajai daļai šķistu pārdroši."

Karīna atklāj, ka sākotnēji grāmatai bija izdomājusi citu nosaukumu, bet sarunās ar izdevniecības redaktori dzimusi ideja par "Saplēstajām mežģīnēm".

"Man šī izvēle ļoti patīk un šķiet atbilstoša, jo, pirmkārt, kā jau liela daļa nojauš, nosaukumā ir ietverta tiešā nozīme – kaisles brīžos ugunis iet pa gaisu un mežģīnes plīst. Otrkārt, tā ir arī metafora par to, ka gluži kā vistrauslākās mežģīnes plīst arī cilvēku dzīves un dvēseles."

Grāmatas tapšanas periodā Karīnai ļoti svarīgs bija arī tuvinieku atbalsts, it īpaši vīra Kristapa, ar kuru rakstniece mija gredzenus uzreiz pēc universitātes absolvēšanas.

"Vīrs man ļoti ticēja. Vairākus gadus vērodams mani rakstām, viņš bija sapratis, ka tā ir mana sirdslieta. Viņš arī bija viens no iniciatoriem, kurš uzsvēra, ka man vajadzētu pamēģināt uzrakstīto publicēt," pauž grāmatas autore un atklāj, ka tieši dzīvesbiedram vaicājusi viedokli par atsevišķām lappusēm.

"Vīram es rādīju dažas no tām ainām, kuras man likās pašas trakākās, prasīju, vai es tiešām varu tā rakstīt. Viņš bija ļoti mierīgs, piezemēts, izlasīja, paskatījās uz mani un teica, ka viss ir ļoti labi un lai paliek, kā ir."

"Šī vieta man ir ļoti tuva un nozīmīga, jo nākusi mantojumā no vecvecākiem, un ar to man saistās skaistas bērnības atmiņas. Arī tagad vasarās kopā ar ģimeni braucam atpūsties uz Saunagu."

Rakstniece atzīmē, ka grāmatā aprakstītie varoņi ir izdomāti, taču tajos atainojas viņas sajūtas, uzskati un pasaules redzējums. Kaut arī stāsts caurvij Rīgas iedzīvotāju dzīvi, autore izvēlējusies ne tik latviskus personvārdus, piebilstot, ka starptautiski viņai šķiet tuvāki.

"Man "Saplēstās mežģīnes" simbolizē izlaušanos ārpus rāmjiem, jo vienmēr ir kaitinājusi sabiedrības tendence mēģināt visu ietilpināt tādās šaurās kastītēs – cilvēkus, attiecības, jūtas, sapņus. Šī grāmata ir protests pret šādu sabiedrības tendenci," savu radošo veikumu raksturo Karīna un atklāj, ka "Saplēsto mežģīņu" turpinājums tuvākajā laikā nav paredzēts, taču šāda iespēja pastāv.

Grāmatas autore ir arī sagatavojusi priecīgu vēsti sava talanta cienītājiem – šobrīd jaunā rakstniece strādā pie jauna, ne mazāk aizraujoša erotiska romāna.