Foto: Vida Press
1997. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca par visu laiku romantiskāko ekrāna mīlasstāstu dēvētais Džeimsa Kamerona meistardarbs – filma "Titāniks". Piedāvājam atskatu uz neparastiem faktiem par filmas tapšanu un aizkulisēm.

Dārgāka par pašu kuģi

Foto: Vida Press

Filmas uzņemšana izmaksāja vairāk nekā paša kuģa uzbūvēšana – filmas budžets sasniedza 200 miljonus ASV dolāru, bet kuģa izmaksas tika lēstas aptuveni septiņarpus miljonu dolāru apmērā, kas saskaņā ar inflāciju 1997. gadā, kad filma nonāca uz ekrāniem, bija pielīdzināmi aptuveni 120 – 150 miljoniem dolāru.

Šī, starp citu, bija pirmā Kamerona filma, kurā netika parādīti vai pieminēti atomieroči.

Ieguldījumi gan sevi attaisnoja – līdz pat 2010. gadam, kad uz ekrāniem iznāca Kamerona "Avatars", tā bija visienesīgākā filma industrijas vēsturē.

Ja panākumus mēra 'Oskaros'

Foto: Vida Press

Filma guva ne tikai neticamus komerciālus panākumus, bet arī saņēma atzinīgas kritikas atsauksmes un dažādas balvas.

Filma ir starp tiem trim kinodarbiem-rekordistiem, kuri saņēmuši 11 zeltītās "Oskara" statuetes (pirmā šo rekordu uzstādīja 1959. gada filma "Ben-Hur", bet 2003. gadā to atkārtoja "The Lord of the Rings: The Return of the King").

Pavisam "Titanic" bija nominēta 14 "Oskariem", un šādu nomināciju skaitu līdz tam bija saņēmusi tikai vēl viena filma – 1950. gada kinodarbs "All About Eve". Pavisam nesen šo pulciņu papildināja 2016. gada kino sensācija "La La Land".

"Titanic" nav vienīgā "oskarotā" filma, kurā ietverta "Titānika" grimšana aina – pirmā bija 1933. gada filma "Cavalcade".

"Oskaru" sakarā jāmin arī tas, ka šī bija pirmā reize, kad divi cilvēki tika nominēti par viena un tā paša tēla atveidošanu – Keita Vinsleta par Rouzas lomu saņēma nomināciju kā labākā aktrise, bet Glorija Stuarte, kura atveidoja Rouzu vecumdienās, tika nominēta par otrā plāna lomu.

Stuarte arī bija vienīgā no filmas uzņemšanas komandas, kura bija piedzīvojusi "Titānika" nogrimšanas laiku. Tiesa, tad viņa bija tikai divus gadus veca.

Aiz tēliem – traģiski dzīvesstāsti

Foto: Vida Press

Pēc tam, kad Džeimss Kamerons bija "radījis" filmas galveno varoni Džeku Dousonu, režisors uzzināja – uz kuģa patiešām bijis un liktenīgajā naktī gājis bojā kāds Dž. Dousons. Tiesa, īstā pasažiera vārds bija Džozefs Dousons.

Savukārt aizkustinošā aina, kurā sirmgalvju pāris apskāvušies gultā gaida, kad kajīti piepildīs ūdens, ir veltījums Idai un Izidoram Štrausiem – Ņujorkas "Macy" lielveikala īpašniekiem, kuri atradās uz kuģa.

Idai bija piedāvāta vieta glābšanas laivā, bet viņa no tās atsacījusies. "Ja mēs esam dzīvojuši kopā, tad mums arī jānomirst kopā," kundze pamatoja savu izvēli.

Viss varēja būt citādi

Foto: Vida Press

Iesākumā filmu studija "20th Century Fox" vēlējusies, lai galveno lomu stāstā par "Titāniku" atveido Toms Krūzs vai Breds Pits (šur tur tiek minēts arī Metjū Makonehija vārds), bet režisors stingri palicis pie sava – šī loma jāuztic toreiz ne tik populārajam Leonardo Dikaprio.

Tāpat tiek mēļots, ka apsvērta iespēja Rouzas lomu uzticēt Madonnai vai Gvinetai Paltrovai.

Mēs nezinām, vai filma būtu guvusi tādus pašus panākumus, ja režisors būtu izvēlējies citus aktierus, bet abu aktieru filmogrāfijās Džeka un Rouzas lomas ir ierakstītas lieliem burtiem.

2008. gadā uz ekrāniem iznāca filma "Revolutionary Road", kurā Vinsleta un Dikaprio atkal spēlēja kopā, bet brīdī, kad Dikaprio pērnā gada februārī kāpa uz skatuves, lai beidzot saņemtu savu pirmo "Oskaru", Vinsleta nespēja valdīt aizkustinājuma asaras.

Plaušu karsonis un gandrīz beigta ķirzaka

Foto: Vida Press

Filmas uzņemšanas laikā arī neiztika bez ķibelēm. Dikaprio uz filmēšanu bija paņēmis līdzi savu mīluli – ķirzaku, kas dinamiskajā filmas tapšanas laikā tika savainota, bet, pateicoties saimnieka rūpēm, rāpulim izdevās izdzīvot.

Viņa ekrāna partnerei pašai gadījās likstas ar veselību. Tā kā Vinsletas smalkās kleitas neļāva zem tām pavilkt ūdensnecaurlaidīgu tērpu, kas sievieti pasargātu no aukstuma, aktrise daudzo ūdensskatu uzņemšanas laikā saķēra plaušu karsoni.

Viņa jau gribējusi pamest filmas uzņemšanu, bet pēc sarunas ar Kameronu pieņēmusi lēmumu darbu turpināt.
Foto: Vida Press

Atvadu ballīte ar narkotikām


Foto: Vida Press

Arī ar filmas uzņemšanas noslēgumu saistās kāds neparasts stāsts. Kad radošā komanda 1996. gada 9. augustā atzīmējusi pēdējo darba dienu, kāds vakariņu galvenajam ēdienam – omāriem – bija piebēris tā saucamos "eņģeļu putekļus" jeb fenciklidīnu (PCP).

Aptuveni 80 cilvēkiem kļuvis slikti, daudziem sākušās halucinācijas, nekontrolējami emociju uzplūdi un citas apreibinošo vielu lietošanai raksturīgas pazīmes, un daļa no viņiem nogādāti slimnīcā.

Starp sazāļošanas upuriem bijis arī pats filmas režisors. "Viņam viena acis bija pilnīgi sarkana kā Terminatoram. Bet otra acs izskatījā tā, it kā viņš no četru gadu vecuma būtu ostījis līmi," režisora stāvokli vēlāk raksturoja aktieris Bils Pakstons.
Foto: Vida Press

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!