Pašmāju šokējošā sociālā projekta dalībnieču skarbie stāsti  (10)

Dalībnieces, kuras sajutušas sevī vēlēšanos un spēku mainīt dzīvi, mēnesi dzīvos savrupnamā Ādažos, kur dažādi speciālisti viņām palīdzēs spert pirmos soļus, lai patiesi uzlabotu savus dzīvesapstākļus.

Dalībnieces projekta gaitā gaida dažādi izaicinājumi un jaunas pieredzes, bet "Delfi Izklaide" piedāvā atskatīties uz varoņu stāstu video, ar kuriem skatītāji tika iepazīstināti projekta pirmajos divos raidījumos.

Mainoties ārējam izskatam, Linda diemžēl zaudēja darbu. Tad viņa sāka dzīvot kā sieviete, un drīz vien par to, ka reiz bijusi vīrietis, liecināja tikai pase.

Linda uz raidījumu atnākusi mazvērtības kompleksu mākta – viņa neuzdrošinās izvēlēties darbu, kas viņai patiešām patīk, jo netic, ka kāds pie sevis ņemtu strādāt cilvēku, kurš pēc pases ir vīrietis, bet izskatās kā sieviete. Lai pelnītu naudu iztikai, Linda šobrīd strādā video čatā, kā arī nodarbojas ar prostitūciju.

Inga strādāja pārtikas veiklā, līdz veikalu slēdza un sieviete darbu zaudēja. Šis laiks sakrita ar brīdi, kad meitai bija jāuzsāk skolas gaitas, tāpēc, lai viņai nekā netrūktu, Inga paņēma kredītu. Diemžēl jaunu darbu atrast tik ātri neizdevās, tāpēc tika kavēta kredīta atmaksa. Soda procenti auga zibens ātrumā, jaunajai sievietei nedodot nekādas cerības parādu atmaksāt. Tāpēc viņa devās peļņā uz Angliju.

Šai izvēlei bija ļoti skarba cena – Ingai atņēma aprūpes tiesības, bet meitu ievietoja bērnu namā.

Pārceļoties uz dzīvi Londonā, valodas barjera Ingai liedza atrast darbu. Tad viņa iepazinās ar kādu vīrieti, kurš sniedza pajumti un iekārtoja viņu darbā, tiesa, visu Ingas nopelnīto naudu paturot sev. Kad Ingai apnika dzīve Anglijā, viņa nolēma tālāk laimi meklēt Itālijā. Sieviete pārcēlās uz Milānu, taču arī tur fakts, ka viņa neprata valodu, bija šķērslis, lai iekārtotos darbā, tāpēc viņa bija spiesta dzīvot uz ielas. Inga ļoti skaisti tamborē un mezglo, viņa Itālijā uz ielas cenās tirgot savus darinājumus, bet naudu iztikai nopelnīt tā arī nespēja.

Pavisam nesen Inga ir atgriezusies Latvijā ar milzīgām cerībām uz labāku dzīvi, taču joprojām viņai nav izdevies atrast darbu. Inga dzīvo Rīgā sieviešu patversmē, bet par visu vairāk sapņo atjaunot attiecības ar meitu, kura ar viņu nav runājusi vairākus gadus un pārmet mātei, ka tā ir sabojājusi viņas dzīvi. Tāpat sieviete vēlas sakārtot veselību, jo šobrīd par sevi liek manīt vēnu problēmas.

Sasniedzot 18 gadu vecumu, jaunā sieviete pirmo reizi arī pati nonāca bezpajumtnieku patversmē, kuru nu jau astoņus gadus periodiski dēvē par savām mājām.

Meitenei līdz šim nav izdevies pabeigt vidusskolu un atrast darbu. Sintija vairākkārt mēģinājusi atjaunot kontaktu ar māti, kad tā pēdējo reizi bija iznākusi no apcietinājuma, kur izcieta sodu par slepkavību. Mātes dzīvoklī mitinās arī viņas draugs, no kura Sintija baidās, tāpēc priekšroku dod dzīvei patversmē. Tiesa, arī Sintija mīl alkoholu – viņa dzer daudz un bieži. Kā pati saka – "gadā ir vien kādi trīs mēneši, kad esmu skaidrā."

Kad jaunā sieviete ir reibumā, viņu patversmē neielaiž, un Sintija ir spiesta nakšņot uz ielas vai arī meklēt naktsmājas pie paziņām un tikko iepazītiem pudeles brāļiem.

Alla ir jautra, komunikabla dāma, kuras lielākā problēma ir tā, ka viņa iemīlas sliktajos puišos. Bērna tēvs Allu pameta, atstājot vienu, bez iztikas līdzekļiem. Alla ir "kritusi" uz "sliktajiem puišiem". Viens no mīļotajiem Allai lūdza uz ieslodzījumu nogādāt paciņu, kuru viņam it kā sūtījis draugs. Taču patiesībā paciņās bija narkotikas, un Allu nosacīti notiesāja.

Tagad viņa ir probācijas dienesta redzes lokā, un Allai regulāri jāsniedz atskaites par savām gaitām.

Līdz ar probācijas dienestu Allai pastiprinātu uzmanību pievērš arī sociālais dienests. Alla dzīvo mazā mājiņā, kurai jau sen būtu nepieciešams remonts, kopā ar savu mammu, tēti un dēlu. Ģimenei ir grūtības izmest vecās mantas un māja ir burtiski apaugusi ar tām. Par visu vairāk šajā dzīvē Alla sapņo satikt vīrieti, kurš viņu lolo un mīl, kā arī vēlas salabot zobus.

Tiesa, visbiežāk tēvaiņi ir bijuši spēcīgāki par trauslo sievieti, liekot staigāt ne tikai ar zilumiem, bet mukt prom no pašas mājām.

Kopā ar Laimu un viņas māti dzīvo arī viņas jaunākā māsa, par kuru meitene kopš bērnības rūpējusies. Trūkums šajā ģimenē ir bijis biežs viesis, un regulāri sievietēm nācās doties gulēt ar tukšiem vēderiem – visu naudu māte nodzēra, bet meitenes bija spiestas dzīvot pusbadā.

Laima izjutusi mātišķas rūpēs pār mazo māsu, tāpēc jau kopš mazotnes braukusi strādāt uz laukiem, lai nopelnītu pārtiku un varētu pabarot arī māsiņu. Nereti jaunā sieviete bijusi spiesta arī pārkāpt likumu – viņa zagusi pārtiku vietējā veikalā. Nu Laima sapņo tikt prom no laukiem un pārcelties uz dzīvi Rīgā – viņa vēlas studēt, atrast darbu un beidzot iemācīties parūpēties arī par sevi.

Liepājniece Daiga ilgi pacieta vīra vardarbību un neuzticību, līdz beidzot vienā dienā viņu pameta un kopā ar bērniem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Daigai bija vienai jāapgādā bērni, tāpēc viņa daudz strādāja un bieži nebija mājās. Šis fakts nepalika nepamanīts kaimiņu modrajām acīm, kuri iesniedza sūdzību bāriņtiesā, un Daigai bērnus atņēma.

Zaudējot bērnus, Daigai pazuda arī pamats zem kājām – sieviete sāka lietot alkoholu un narkotikas. Kad uzdzīve mierinājumu nesniedza, Daiga nolēma doties peļņā uz ārzemēm, lai iekrātu naudu un varētu atgūt bērnus. Diemžēl plānotos iekrājumus Daigai neizdevās izveidot. Viņa nesen ir atgriezusies dzimtenē un ir apņēmības pilna sakārtot savu dzīvi un īstenot savu kvēlāko sapni –atgūt bērnus.

Lai atkal iegūtu mātes tiesības, viņai pusgads jānostrādā viena darba vietā un jābūt deklarētai konkrētā dzīvesvietā. Sieviete ir ceļā uz savu sapņu piepildījumu, taču jūtas ļoti vientuļa – viņai Latvijā nav draugu un lielāko daļu dzīves viņa pavada mājās vienatnē. Raidījuma laikā Daiga ātri vien kļūs par visu meiteņu "mammu" un iedvesmos citas ar savu stāstu par to, kā tikusi galā ar atkarībām.

Krista nāk no daudzbērnu ģimenes, kura piedzīvojusi milzīgu traģēdiju – traģiski gājuši bojā gan viņas brālis, gan māsa. Diemžēl nelaimē vecāki nespēja būt vienoti, un ģimene pajuka. Periodiski Krista dzīvoja te pie mātes, te tēva. Nespējot pārdzīvot bērnu zaudējumu, tēvs kļuva agresīvs un pacēla roku pret meiteni. Arī ar māti Krista vairs neatrada kopīgu valodu, tāpēc sāka bēguļot.

Vecākiem atņēma bērnu aprūpes tiesības, tāpēc Krista nonāca bērnu namā, kur nācās cīnīties par izdzīvošanu un piedzīvot ļoti skarbus mirkļus.

Jaunā sieviete dzīvo kopā ar draugu, abiem ir gadu vecs dēliņš Merlins, kuru meitene sauc par savas dzīves vienīgo jēgu. Diemžēl arī Kristas draugs mēdz pacelt roku pret viņu, taču līdz šim viņa nebija radusi spēku no puiša izšķirties. Krista necieš sistēmu, protestē pret visu, kas "ierāmēts" un "pareizs", tāpēc arī izvēlējusies sev spilgtu ārējo veidolu – krāšņu grebeni.

Par spīti skarbajam ārējam veidolam, Kristā mīt sirsnīga dvēsele – sieviete raksta dzeju jeb, kā viņa pati saka, tekstus un zīmē. Viens no viņas sapņiem ir tikt pie jaunām kerzām, kas papildinātu viņas tēlu. Bet par visu vairāk sieviete vēlas apgūt tetovēšanas iemaņas un tikt pie darba.

Lauru dzīve nav lutinājusi – viņa augusi nelabvēlīgā ģimenē, kur neiztrūkstošs vecāku sabiedrotais ir bijis alkohols, bet vara pār bērniem demonstrēta ar rokas pacelšanu un sāpīgiem sitieniem.

15 gadu vecumā Laura iemīlējās puisī, kura ģimenē valdīja līdzīga situācija, un abi kopā aizbēga no mājām. Jaunieši bēguļoja, vasaras pavadot dārziņos, ziemās nakšņojot kāpņu telpās un patversmēs. 16 gadu vecumā Laura palika stāvoklī. Apmaiņā pret grādīgo viņa pierunāja tēvu dot atļauju laulībām, un abi apprecējās. Kad mazais paaugās, meitene atkal aizmuka no mājām, bet drīz vien pieteicās otrais bērniņš.

Neskatoties uz to, ka abiem bija divi bērni, jaunieši ballējās, lietoja alkoholu, bieži mainīja dzīves vietas un darbus. Abiem nācās dzīvot gan patversmēs, gan dzīvokļos bez kanalizācijas un ūdens. Sava dzīvesveida dēļ abi ar vīru nonāca sociālo dienestu redzeslokā, un bērni uz laiku tika ievietoti krīzes centrā. Tas pamudināja jaunos vecākus mainīt savu attieksmi pret dzīvi. Abi atrada labāku dzīvesvietu, pārstāja ballēties un bērnus atguva.

Tagad Laura auklē jau trešo atvasi, kuram drīz apritēs gadiņš. Raidījuma laikā sieviete vēlas piepildīt savu kvēlāko sapni – tikt pie skaista smaida, kuru bojā trūkstošie zobi, un pabeigt vidusskolu, lai saviem bērniem spētu nodrošināt labāku dzīvi, nekā tā bijusi viņai. Tāpat viņa vēlas beidzot būt īsta sieviete, kuru lutina SPA procedūras, manikīrs un frizieris.

Inese ļoti vēlas vēl bērnus, taču neveiksmīgas operācijas rezultātā viņai pašai to diemžēl vairs nevar būt. Tāpēc viņa vēlas iegūt aizbildniecībā māsas bērnu – māsa raidījuma filmēšanas laikā gaida mazuli, taču bērna tēvs nav zināms, tāpēc māsa grūtniecību slēpj, ir nolēmusi bērniņu nepaturēt un atstāt slimnīcā.

Inese sapņo par auklītes darbu, kā arī vēlas iemācīties rūpēties par savu izskatu – apmeklēt frizieri, stilistu, iemācīties krāsoties, ģērbties. Lai cik neparasti tas neizklausītos, viņa ne tikai nekad iepriekš nav bijusi Rīgā, bet arī nav apmeklējusi lielveikalu, frizieri, manikīru un baudījusi citas daudzām sievietēm tik pašsaprotamas un ikdienišķās lietas. Tāpat Inese ļoti vēlas pirmo reizi mūžā aiziet uz zooloģisko dārzu un izbraukt ar kuģīti.