Trešā reiha vadonis Ādolfs Hitlers noteikti dēvējams par vienu no mīklainākajām vēstures personībām. Arī viņa nāvi joprojām apvij dažādas sazvērestības teorijas, un netrūkst tādu, kuri uzskata – fīrers savu nāvi inscenējis. Turklāt ik pa laikam tam uzrodas it kā neapgāžami pierādījumi.
Britu mediji, kuriem fīrera mīklainās nāves šķetināšana vienmēr bijis iecienīts temats, oktobra izskaņā saulītē izcēluši kārtējo konspirācijas teoriju, kas, kā vēsta izdevums "The Sun", patiesībā esot visnotaļ ticama, jo tai esot virkne pierādījumu.
Deviņdesmitajos gados atslepenoti dokumenti apliecina, ka Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģenti piecdesmito gadu vidū no kāda vīra, kurš apgalvojis, ka viņš esot bijušais SS karavīrs, saņēmuši ziņu, ka Hitlers esot sveiks un vesels.
"Mail Online" ziņo, ka par dokumentiem plašākai sabiedrībai "Twitter" tīklā nesen atgādinājis kolumbiešu izcelsmes žurnālists Hosē Kardenass, un britu mediji naski ķērušies klāt dokumentu vētīšanai.
"The Independent" vēsta, ka informators, kurš apgalvojis, ka Hitlers esot dzīvs, bijis vīrs vārdā Filips Sitroens, kurš 1954. gadā sazinājies ar CIP aģentiem un paziņojis, ka Kolumbijā dzīvojot kāds kungs, kurš sevi dēvē par Ādolfu Šutlmeju.
Tāpat arī viņš apgalvojis, ka šis vīrietis dzīvojot nelielā komūnā, kurā mitinās pulciņš bijušo nacistu. Lai apliecinātu savu vārdu patiesumu, Sitroens aģentiem pat bija nosūtījis foto, kurā viņš it kā iemūžināts kopā ar fīreru.
"Sitroens apgalvoja, ka šo personu esot saticis vietā, kas tiek dēvēta par "koloniālo rezidenci", kuru, pēc viņa vārdiem, apdzīvojot bijušie nacisti no Vācijas," "The Independent" citējis dokumentus.
Tāpat arī informators norādījis, ka Hitlers komūnā tiekot dēvēts par vecāko fīreru un nacisti viņam salutējot.
Savukārt 1955. gadā pie CIP vērsies vēl viens informators, klasificēts kā Cimelody-3, kas apstiprināja, ka no kāda tuva drauga uzzinājis – Sitroens reizi mēnesī Kolumbijā tiekoties ar Hitleru, kurš tiek dēvēts par Ādolfu Šutlmeju.
Tāpat arī viņš apgalvoja, ka 1955. gada janvārī Hitlers esot pametis Kolumbiju un devies uz Argentīnu. Tiesa, arī šie apgalvojumi izlūkošanas pārvaldi nespēja pārliecināt, un izmeklēšana netika uzsākta.
Atgādinām, ka Hitlera nāves oficiālā versija ir pašnāvība, kuru viņš izdarīja 1945. gada 30. aprīlī bunkurā Berlīnē. Pēc tam viņa mirstīgās atliekas tika sadedzinātas. Tiesa, no fīrera mirstīgajām atliekām nekas daudz pāri nebija palicis – vien neliels galvaskausa un žokļa fragments.
Gaužām nelielais pierādījumu daudzums radījis ļoti labvēlīgu augsni dažādām teorijām. Turklāt pēc kara, kā zināms, tūkstošiem nacistu bēga uz Dienvidameriku, un tie, kuriem labpatīk ticēt dažādām sazvērestībām, aizbēdzēju pulciņam bieži vien pieskaita arī Hitleru
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
