Atriebe, sazvērestības un sērijveida slepkavas: slavenības, kuras nogalinātas  (6)

Divas lodes trāpīja krūtis, viena rokā, viena augšstilbā. Slimnīcā Tupaku sazāļoja, izraisīja mākslīgo komu un izņēma vienu sašauto plaušu, bet dzīvību glābt tā arī neizdevās. Kamēr viņa miesasargi sargāja palātu, bažījoties, ka uzbrucēji varētu atgriezties un pabeigt savu darbiņu, Šakurs cīnījās ar elpas trūkumu un noasiņoja.

Populārākā versija par to, kurš varētu būt vainīgs Tupaka nāvē, balstās uz tajā pašā dienā notikušo kautiņu kādā Lasvegasas viesnīcā. Tupaks un viņa biedrs ierakstu kompānijas "Death Row Records" līdzdibinātājs Šugs Naits, noskatījušies Maika Taisona boksa maču, viesnīcas foajē satikuši konkurējošās bandas "Crips" locekli Orlando Andersonu. Neilgi pirms tam Andersons ar kolēģiem esot aplaupījuši cilvēkus no "Death Row Records", un saniknotais Šakurs triecis naidniekam pa seju. Kopā ar draugiem viņi Andersonu pamatīgi piekāvuši, bet pēc tam devušies uz kādu klubu. Un pa ceļam "Crips" izdevies Tupakam atriebties.

Citi gan domā, ka slepkavība bijusi ilgāk plānota – to noorganizējuši 2Pac konkurējošā grupējuma dalībnieki. Vieni par galveno vainīgo uzskata reperi The Notorious B.I.G., kas pats tika nošauts pusgadu vēlāk, citi – hiphopa zvaigzni Šonu Kombu jeb P.Diddy. Savukārt Naits, kurš šaušanas brīdī bija ar Tupaku vienā mašīnā, šogad pavēstīja – nav izslēgts, ka īstenībā tieši viņš esot bijis plānotais upuris.

Reperu kari tolaik ASV bija ierasta lieta, tāpēc vairākums uzskata – The Notorious B.I.G. nāvē vainojams kāds konkurējošs grupējums. Visticamāk, tā esot bijusi atriebe par Tupaka Šakura nāvi – šis ne mazāk slavenais reperis līdzīgi tika nošauts pusgadu iepriekš. Pat kāds Losandželosas policists, kurš trīs gadus izmeklējis Volesa lietu, esot izspriedis – slepkavību pasūtījis ierakstu kompānijas "Death Row Records" līdzdibinātājs Šugs Naits, kurš uzdevumam nolīdzis paša bandas biedru Pūčiju.

Liecināt gan Pūčijs nav spējis – viņš tika nošauts, pirms klajā nāca šī policista versija. Pūčijam Naits licis atriebt Tupaka nāvi, bet tajā savukārt bijis vainīgs reperis Šons Kombs – The Notorious B.I.G. labs draugs. Un mēļo, ka Pūčija raidītās lodes nemaz nav bijušas domātas Volesam, bet Kombam, kurš braucis blakus citā mašīnā.

Slavenais reperis Snoop Dogg gājis vēl tālāk – viņš uzskatot, ka Naits noorganizējis gan Tupaka, gan The Notorious B.I.G. slepkavības. Tupaku producents licis novākt, pirms viņš aiziet no "Death Row Records", bet tad izlēmis nogalināt arī The Notorious B.I.G., lai tādējādi novērstu policistu aizdomas, ka Naits būtu iesaistīts Šakura nāvē.

Cita sazvērestības teorija vēsta, ka The Notorious B.I.G. slepkavas Losandželosas policijai labi zināmas, tomēr policijas priekšnieks bijis korumpēts un tāpēc visi pierādījumi un liecības ātri vien pazudušas. Uz šīs versijas uzķērās arī mirušā repera ģimene – Volesa atraitne Feita Evansa, viņu divi bērni un The Notorious B.I.G. māte 2006. gadā iesniedza tiesā 500 miljonus dolāru prasību pret Losandželosu. Četrus gadus nostāvējusi tiesā, bet vēlāk prasība tika atzīta par vērā neņemamu.

Slepkavība nebija nejauša – nogalināt Lenonu Čepmens, kurš dzīvoja Havaju salās, bija plānojis jau pirms diviem mēnešiem un pat devies uz Ņujorku to paveikt, bet tad pārdomājis. Savukārt 8. decembrī, vispirms pie Lenona un Joko Ono apartamentiem kopā ar citiem faniem izlūdzies Džona autogrāfu, pēc tam turpat sagaidīja mūziķi atgriežamies no radio intervijas. Paslēpies kādas arkas ēnā, Čepmens sagaidīja, līdz Lenons paiet garām, un no triju metru attāluma izšāva piecas lodes.

Pirmā aizlidoja pār Lenona galvu, divas trāpīja viņam muguras kreisajā pusē, vēl divas – plecā. Asiņojošais mūziķis paspēra dažus soļus, saucot: "Esmu sašauts, esmu sašauts", un nokrita. Apartamentu durvju sargs pēc notikušā izsita Čempenam no rokām ieroci un kliedza: "Vai tu zini, ko tikko izdarīji?" Uz to slepkava mierīgā balsī atbildēja: "Jā, es tikko nošāvu Džonu Lenonu".

Kādu motīvu vadīts, Čepmens sašāva Lenonu? Vispirms viņa pārstāvji centās panākt, lai Čepmens tiktu atzīts par nepieskaitāmu, bet slepkava advokātiem norādīja – esot gatavs pilnībā uzņemties vainu, jo pildījis Dieva gribu. Tā nu iztika bez psihiatra palīdzības, un Čepmens tika notiesāts, tiekot pie iespējas lūgt atbrīvošanu pēc 20 gadiem. Čepmens bija bijis liels bītlu fans, dievinājis Lenonu, bet sācis viņu ienīst pēc Džona paziņojuma, ka ""The Beatles" ir populārāki par Jēzu". Pēc kristieša Čepmena domām, tā bija zaimošana. Un zaimošana tik lielā mērā, ka Lenons bija pelnījis nāvi...

Tomēr sazvērestību teoriju cienītāji ir citās domās – Kenedija slepkavība bijusi plānota, un tajā iesaistīti daudz nopietnāki vīri par Osvaldu.

Kenedijs mira, kad kopā ar pavadošo svītu brauca pa Dalasas ielām un viņam trāpīja divas lodes – viena galvā, otra mugurā. Policija arestēja Lī Hārviju Osvaldu, kas strādāja Teksasas skolu grāmatu glabātuvē, no kurienes tika raidīti šāvieni uz Kenediju. Vispirms Osvaldu, kuru vairāki manījuši, metoties bēgt no ēkas, apsūdzēja kāda policista slepkavībā, bet pēcāk – arī Kenedija nošaušanā. Osvalds dievojās, ka nevienu neesot nošāvis, tiekot izmantots un par bandinieku šajā spēlē izvēlēts vien tāpēc, ka simpatizējis komunistiem un Kubas režīmam. Taču ticēt Osvaldam neviens negrasījās – liecinieku tam, ka tieši viņš nošāva policistu, kas centās slepkavu aizturēt, bija pārpārēm.

Kam tad īsti bijis izdevīgi nogalināt Kenediju? Šeit nu amerikāņu viedokļi dalās, un fantāzijas viņiem netrūkst – krievu un amerikāņu slepenie dienesti, Kubas prezidents Fidels Kastro, Izraēlas valdība, mafija un pat Lindons Džonsons, kurš par ASV prezidentu kļuva pēc Kenedija nāves.

Viena no izmeklēšanas komisijām, radīta 16 gadu pēc notiekošā, savu versiju par sazvērestību balstīja uz audio ierakstiem, kuros it kā dzirdams, ka bijuši divi šāvēji. Nododot šos audio materiālus nopietnākām iestādēm, tie tika atzīti par nepārliecinošiem. Bet amerikāņi arī tam atsakās ticēt – daudzi uzskata, ka FIB un valdība speciāli likuši šos ierakstus ignorēt.

To izdarīja sērijveida slepkava Endrjū Filips Kananans, kurš pats astoņas dienas vēlāk, policistu ielenkts, nošāvās ar to pašu ieroci. Lai gan mediji mēļoja, ka pie vainas esot itāliešu mafija, daži pat Džanni nāvē apsūdzēja Versačes ģimeni, policija slepkavības iemeslu tā arī nekonstatēja. Visticamāk, Kananans savus upurus izvēlējās bez īpaša iemesla, kopā nogalinot piecus cilvēkus.

Pēc Džanni nāves par "Versace" zīmola vadītāju kļuva viņa brālis, bet dizaina nodaļas vadību pārņēma māsa Donatella. Versačes īpašumu vērtība viņa nāves brīdī esot sasniegusi apmēram miljardu dolāru. Kā atklāja testaments, pusi viņš novēlējis savai māsasmeitai, kas 2004. gadā, sasniegusi 18 gadu vecumu, mantoja pusmiljardu dolāru. Savukārt savam dzīves partnerim – modelim Antonio Damiko Versače bija atstājis 26 000 dolāru ikmēneša pabalstu visas dzīves garumā.

"Kad manu brāli noslepkavoja, visas pasaules acis pievērsās man. Un 99 procenti domāja, ka es nespēšu turpināt viņa iesākto. Sākumā varbūt tā domāju arī es," nesen intervijā izdevumam "The Guardian" atminējās Donatella. "Mans brālis bija karalis, un tajā brīdī visa pasaule man apkārt sabruka."

Režisora mājās nebija, jo viņš tolaik atradās Eiropā, strādājot pie kārtējās filmas. Teita slepkavniekiem lūdzās, lai viņai atļauj nodzīvot vismaz līdz bērna piedzimšanai, pieteicās iet viņiem līdzi par ķīlnieci, taču noziedznieki negrasījās klausīties – aktrise tika sadurta 16 reižu.

45 gadus pēc Teitas nāves klajā nāca viņas māsas Debras grāmata, kurā atmiņās par sievu gremdējās arī Polaņskis: "Pat pēc tik daudziem gadiem es nespēju baudīt satriecošu saullēktu, aplūkot brīnišķīgu vecu māju, pat vispār nevaru baudīt nekādu vizuālu prieku, neatgādinot sev, cik ļoti arī viņai tas būtu paticis. Šajā ziņā es viņai būšu uzticīgs līdz mūža galam."

"Tas, ka viņa dzīvoja kopā ar mani, bija viņas pacietības pierādījums, jo būt man blakus ir smags pārbaudījums," rakstīja Polaņskis, kurš nu jau 40 gadu Eiropā slēpjas no ASV varasiestādēm, kas viņu grib tiesāt par nepilngadīgas meitenes izvarošanu.

Leģendārā cīņu mākslas meistara Brūsa Lī dēls Brendons bija jau pats sev iekarojis vietu Holivudā, līdz 28 gadu vecumā viņa dzīve aprāvās. Filmas "Krauklis" filmēšanas laikā viņš nejauši tika nošauts – kāds ierocis negaidīti izrādījās pielādēts un lode trāpīja Lī vēderā. Drūmas noskaņas pārpilnā filma, pateicoties specefektiem, dublieru un kaskadieru darbam, tika pabeigta un ātri vien ieguva kulta statusu.

Aktiera māte Linda Lī par nolaidību uzņemšanas laukumā kino kompāniju iesūdzēja tiesā. Puses gan panāca vienošanos ārpus tiesas, finansiāla kompensācija tika arī Brendona līgavai Elīzai Hatonei. Lī nāve, protams, ietekmēja arī citu cilvēku dzīves – aktieris Maikls Masī, kurš raidīja liktenīgo šāvienu, pēc notikušā iegrima pamatīgā depresijā.

Apsūdzēts gan viņš netika, tomēr ilgāku laiku ar aktiera karjeru iepauzēja. Filmu viņš tā arī neesot noskatījies. Un 2005. gadā, 12 gadus pēc notikušā, stāstīja, ka visu joprojām redz savos murgos: "Es nedomāju, ka kaut kam tādam vispār var tikt pāri." Pērn oktobrī 64 gadu vecumā viņš aizgāja mūžībā, zaudējot cīņu ar vēzi.

Cilvēki redzēja Reju izskrienam no mājas, vēlāk tās tuvumā tika atrasts binoklis un ierocis, uz abiem bija viņa pirkstu nospiedumi. Slepkavam gan izdevās izbēgt, viņš pat pameta valsti, bet pēc diviem mēnešiem tika notverts Londonas lidostā. Par slepkavību viņam piesprieda 99 gadu cietumsodu, viņš izcieta 29 no tiem, līdz 1998. gadā mira no hepatīta.

Arī Kinga lietā netrūkst sazvērestību teoriju – tiek vainota gan ASV valdība, gan mafija. Kāds vīrs – restorāna īpašnieks Loids Džoverss – 1993. gadā televīzijā pavēstīja, ka tieši viņš pēc mafijā esoša drauga lūguma esot samaksājis policistam Ērlam Klārkam, kurš īstenībā raidījis liktenīgo šāvienu. Un sazvērestībā iesaistīta arī valdība. Kingu ģimene iesūdzēja Džoversu tiesā, bet lieta pierādījumu trūkumu dēļ tika slēgta. Piecus mēnešus vēlāk Džoverss no sirdstriekas mira.

Viņš pavēstīja, ka atzinies, jo bijuši draudi viņa ģimenei, bet īstenībā slepkavību pastrādājuši trīs "cilvēki ar dienvidnieku akcentu", kas Pazolīni saukuši par "netīro komunistu". Arī mediji jau pēc Pazolīni nāves rakstīja, ka tā bijusi mafijai raksturīga slepkavība, ko viens cilvēks nemaz nebūtu varējis paveikt.

Pēc Pelosi liecības maiņas Romas policija atsāka lietas izmeklēšanu, bet tiesneši to izbeidza, pavēstot, ka tai nav pietiekama iemesla. Režisors Serdžo Citi, kas savulaik strādājis kopā ar Pazolīni, uzskata, ka slepkavība bijusi politisks pasūtījums, Pjēru nogalinājuši pieci vīri, bet jaunais puika Pelosi bijis vajadzīgs vien tāpēc, lai viņam uzveltu visu vainu. "Pjēra nāve daudziem bija izdevīga, daudzi baidījās no viņa spožā prāta un brīvā gara," tā atzinis Citi.

Pēcāk tiesu medicīnas eksperti noskaidroja daudz šausminošāku patiesību. Paņins pirms nāves esot bijis nežēlīgi sists, seja – izkropļota, rētās atrastas stikla lauskas. Arī kaimiņi esot dzirdējuši savādus trokšņus, bet pienācīgu uzmanību tam nav pievērsuši.

Kā vēsta kaimiņvalsts mediji, lieta gan esot izbeigta – aktiera atraitnei pavēstīts, ka notikumam neesot nozieguma sastāva. Atraitne – aktrise Natālia Rogožkina – gan ar Paņinu kopā jau kādu laiku nedzīvoja. Iemesls – Paņins krietni lietojis alkoholu. Dzēris savā dzīvoklī viens, dažreiz kopā ar pudeles brāļiem. Un, pēc daudzu domām, kādā no šādām iedzeršanas reizēm kāds viesis strīdā Paņinu arī nogalējis.