Sabiedrībā turpinās asas diskusijas par telekanālā "STV Pirmā!" redzamo pašmāju sociālo projektu "Caur ērkšķiem uz...". Pēc resursu centra sievietēm "Marta" izplatītās vēstules par iespējamiem ētikas un tiesību pārkāpumiem tajā projektam uzmanību pievērsa arī Labklājības ministrija, un viedokļu par ekrānos redzamo ir daudz.
Telekanāla "STV Pirmā!" veidotāja, SIA "Lattelecom" grupas uzņēmuma SIA "Media 360" izpilddirektors Kaspars Ozoliņš norādījis, ka producentu grupa SIA "Jump Studio" ar šo projektu veikusi nozīmīgu darbu sabiedrības informēšanā, apliecinot arī kanāla "STV Pirmā!" kā medija misiju – veicināt diskusiju sabiedrībā, izgaismojot problēmas.
Pēc viņa teiktā, "Caur ērkšķiem uz..." ir sociāls raidījums, kas atspoguļo patiesus sieviešu dzīvesstāstus.
"Tā vietā, lai meklētu pārkāpumus raidījuma kadros, vainotu konkrētus sociālo dienestu darbiniekus vai izliktos, ka problēmas neeksistē un dzīvojam "perfektā pasaulē", aicinu turpināt raidījuma aizsākto diskusiju un ieviest reālas un praktiskas pārmaiņas," uzsver Ozoliņš.
Viņš arī skaidrojis, ka raidījuma mērķis ir sniegt atbalstu un palīdzīgu roku sievietēm grūtā brīdī, kas, pēc viņa teiktā, arī izdevies, jo vairākas projektā piedalījušās sievietes ir atradušas darbu, uzsākušas mācības, uzlabojušas dzīves kvalitāti un atbrīvojušās no atkarībām.
"Taču dalībnieces, kuras ir bijušas tik drosmīgas, lai visai Latvijai atklātu savus dzīvesstāstus un ar savu pieredzi iedvesmotu pārmaiņām arī citus, šobrīd jūtas emocionāli pazemotas. Tā vietā, lai atbalstītu un sniegtu praktisku palīdzību, daži tērē laiku sūdzību vēstulēm," uzskata "Media 360" izpilddirektors.
Ozoliņš norāda, ka raidījuma veidošanā iesaistīti profesionāli eksperti, kuri projekta laikā konsultēja dalībnieces un katrs filmēšanas process tika saskaņots ar attiecīgajām instancēm. Tāpat viņš uzsver, ka filmēšana notika ar katras dalībnieces atļauju, viņas un sociālo dienestu ekspertu klātbūtnē.
Labklājības ministrija, izvērtējot pirmos divus projekta raidījumus, konstatēja vairākus pārkāpumus, kurus nepieciešams izvērtēt. Starp tiem bija arī situācija, kurā, parādot šova dalībnieces ikdienu patversmē, ir redzami citu patversmes iemītnieku uzvārdi pie gultām.
"Latvijā ir tūkstošiem Bērziņu, Krūmiņu vai Liepiņu. Ar tādu nostāju nav pieļaujama pat ziņu sižetu filmēšana uz ielas," norāda Brante.
Viņa arī uzsvērusi, ka TV projekts "Caur ērkšķiem uz..." ir uzdrīkstējies pateikt skaļi to, par ko klusē daudzas iestādes, amatpersonas un sabiedrība kopumā, jo statistikas dati par vardarbībā cietušām sievietēm un bērniem neatspoguļo patieso situāciju mūsu valstī.
"Sievietes klusi cieš ne tikai tāpēc, ka ir bailes un kauns tikt nosodītai, bet arī tāpēc, ka atbalsta un palīdzības sistēma nestrādā. Iestāžu process ir birokratizēts, bet ar to, ko dara biedrības un brīvprātīgie, iesaistoties ar saviem ierobežotiem resursiem, – ir nepietiekami," skaidro juriste.
Viņa norāda, ka tas, kas pašlaik ir vajadzīgs un svarīgs, ir nevis kritizēt televīziju par projekta izveidi vai meklēt pārmetumus sociālo darbinieku rīcībā, bet nākt klajā ar ierosinājumiem, kā uzlabot palīdzības sniegšanu personai, kas pēc tās atnākusi, dodot reālu iespēju visu sākt no jauna.
Savukārt resursu centra sievietēm "Marta" publiski paustais komentārs par raidījumu un tajā iespējamajiem pārkāpumiem ir aizvainojis pašas raidījuma dalībnieces, kuras plāno vērsties pret centru par goda un cieņas aizskaršanu, prasot publisko atvainošanos.
Vēstulē arī minēts, ka telekanāls un projekta veidotāji ignorējuši sociālā darba, psihologu, psihoterapeitu, kā arī žurnālistu ētikas kodeksus, un, "visticamāk, izmantota raidījuma dalībnieču ievainojamība un vairāku dalībnieču acīmredzamā krīzes situācija" – raidījuma dalībnieces, "formāli būdamas pilngadīgas rīcībspējīgas personas", ir parakstījušas "dzelžainus līgumus" ar "STV Pirmā!".
"Profesionāli vērtējot, daļa raidījuma dalībnieču ir no augsta sociālā riska grupas un ir uzskatāmas par upuriem, proti, viņām ir fiziskas, seksuālas un emocionālas vardarbības pieredze, viņas cieš no dažāda veida atkarībām, viņām ir zems izglītības līmenis, kā arī, iespējams, psihiska vai garīga rakstura traucējumi, kas padara viņas ievainojamas un viegli ietekmējamas," teikts vēstulē, ar kuras pilnu tekstu iespējams iepazīties šeit.
"Profesionāli ir saprotams, ka raidījuma dalībnieces, kaut juridiski ir pilngadīgas, dažādu iemeslu dēļ nespēj pieņemt adekvātus lēmumus, ko acīmredzami izmanto raidījuma veidotāji, izmantojot neaizsargātas sabiedrības grupas nespēju atbilstoši vērtēt situāciju un iespējamās sekas. Daļa no dalībniecēm atzīstas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.
Turklāt daļai no dalībniecēm ir ļoti ierobežotas paškontroles spējas un sociālās prasmes, par ko liecina neadekvātas uzvedības epizodes, kuru publiskošana medijā nav savienojama ar cieņpilnu attieksmi pret šīm sievietēm," teikts vēstulē.
Šie vēstulē paustie apgalvojumi aizvainoja vairākas šova dalībnieces, un plašākus Lauras, Lindas, Ineses un Laimas komentārus iespējams lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
