Talantīgas un gudras: desmit intelektuālākās kinozvaigznes  (16)

Ar daudzpusīgām zināšanām lepojas Holivudas veterāns Džeimss Vudss. Aktieris, kas slavens kā slikto tēlu atveidotājs, jaunībā gribēja kļūt par acu ķirurgu. Tomēr tika uzņemts vienā no pasaulē prestižākajām augstskolām – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā –, kur studēja politikas zinātni.

Karjeru gan šajā jomā neturpināja – augstskolas laikā Vudss bija aktīvs studentu teātra pulciņa "Dramashop" dalībnieks, tēloja, režisēja ludziņas. Un pat, sekojot sirdsbalsij, neieradās uz savu izlaidumu. 1969. gadā pameta institūtu.

Brīvajā laikā Vudss savas prāta spējas izmanto, spēlējot pokeru – gan internetā, gan dzīvē. Viņš ar atzīstamiem rezultātiem piedalījies daudzos turnīros un 2015. gadā pat vienā kategorijā tika pie septītās vietas prestižajā "World Series of Poker".

Internetā gan Vudss spēlējot pēc saviem īpašiem noteikumiem – katru rītu pēc suņa izvešanas pastaigā piesēžas pie datora un cīnās, līdz ir nopelnījis 500 dolārus. Un tad datoru izslēdz. "Kad sāku šādi spēlēt, pirmajā mēnesī zaudēju tikai vienā dienā no 31. Bet internetā es spēlēju ļoti racionāli, neriskēju, tur es nespēlēju prieka pēc," stāstījis 70 gadus vecais Vudss.

Zviedru aktieris, asa sižeta filmu veterāns Dolfs Lundgrēns astoņdesmito gadu sākumā Sidnejas Universitātē ieguva ķīmijas zinātņu maģistra grādu. Bērnībā ticis tēva iekaustīts, Dolfs jau puikas gados metās apgūt cīņas mākslas. Ko īsti dzīvē iesākt, viņš gan nezināja.

Gribēja kļūt par rokzvaigzni, taču zēnam, kam skolā vienmēr bija tās augstākās atzīmes, to darīt nepieklājās. Tā nu, izpelnījies stipendiju par labām mācībām, Ludgrēns studēja ASV, pēc tam Austrālijā. Vienlaikus aizrāvās ar karatē, piestrādāja naktsklubos, kur iepazinās ar slaveno jamaikiešu dziedātāju un aktrsi Greisu Džonsu. Kļuva par viņas miesasargu un mīļāko, abi pārcēlās uz Ņujorku, un varēja sākties Dolfa aktiera karjera.

Karjeras un Ņujorkas leģendārās septiņdesmito gadu beigu uzdzīves dēļ zviedru puisis atteicās no iespējas studēt prestižajā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, toties kļuva slavens – vispirms kā krievu bokseris Ivans Drago no neaizmirstamās filmas "Rokijs IV".

Uz Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu gan viņš aizbrauca – apseglojis motociklu, tērpies ādas drānās un uz dzelzs rumaka sev aiz muguras uzsēdinājis mīļoto Greisu. "Profesori ar nepacietību gaidīja apdāvināto zviedru studentu un ieraudzīja... mūs. Liekas, viņi nesaprata, kas te notiek!" savulaik inervijās stāstījis Dolfs. Jau pēc divām nedēļām viņš institūtu pameta un atgriezās Ņujorkā, inženierzinātņu vietā izvēloties studēt aktiermākslu.

Izvēloties lomas, Lundgrēns gan ar īpašu gudrību neizcēlās. To atzīst viņš pats: "Ja es būtu ar savām izvēlēm gudrāk rīkojies, man, iespējams, būtu pavisam cita karjera. Bet tolaik es sekoju straumei – kas izskatījās pieņemams, to darīju. Nebiju pietiekami ambiciozs. Smagi strādāju, bet īpaši gudrs nebiju." To pašu norāda gan kritiķi, gan daudzu viņa filmu "panākumi" – liela daļa šo "grāvējfilmu" uz lielajiem ekrāniem nekad nav nonākušas, vien saujiņa Dolfa fanu tās redzējuši video vai DVD formātā.

Aktieris Džeimss Franko, kurš milzumu fanu iemantojis, kopā ar draugu Setu Rodženu radot lērumu ne īpaši intelektuālu, toties gana smiekligu komēdijgabalu, ir itin gudrs puisis. Viņš studējis Kalifornijas, Kolumbijas, Ņujorkas un pat Jēlas Universitātē, kur ticis pie filozofijas doktora grāda.

Kalifornijas Universitātē Franko iestājās 28 gadu vecumā, nebūdams mierā ar savas aktiera karjeras virzību. To pabeidzis, viņš pārcēlās uz Ņujorku, kur turpināja studijas, mācoties literatūru, valodu, kino mākslu. "Es eju uz skolu, jo man patīk būt līdzās cilvēkiem, kas interesējas par to pašu, par ko es. Tur es gūstu lielisku pieredzi. Un es studēju tās lietas, ko mīlu, tāpēc mācības man nešķiet kā pienākums," sacījis Franko.

Kāds Ņujorkas Universitātes profesors gan paziņoja, ka apmierinošas atzīmes augstskolā Džeimss saņēmis tikai tāpēc, ka ir slavenība. Īstenībā viņš esot apmeklējis tikai labi, ja 20 procentus lekciju. Franko gan taisnojas – viņš biedriem licis visas lekcijas ierakstīt un tad to ierakstus filmēšanas starplaikos savā treilerī klausījies.

To, ka Franko spēj un paspēj daudz, stāsta teju visi viņa draugi un līdzgaitnieki. Viņs nelieto alkoholu un narkotikas, nesmēķē, uzņemties daudzus projektus vienlaicīgi viņam esot tīrais nieks, lasīt Dostojevski vai Prustu viņš spēšot pat zemestrīces laikā, ar otru roku glābjot bērnus no krišanas pazemes dzīlēs. Miegam aktierim esot nepieciešamas vien dažas stundas, ko papildina regulāra pasnaušana dienas laikā – pat sarunas brīdī Franko spējot uz mirklīti aizmigt, lai pamostos ar jaunu sparu.

Naivajai Fēbei no seriāla "Draugi" izdevās apmuļķot mūs visus – patiesībā aktrises Lizas Kudrovas IQ esot krietni pāri vidējam, viņai ir bioloģijas zinātņu bakalaura grāds. Pirms bija sākusi atzīstamu aktrises karerju, Liza nopietni apsvēra domu sekot tēva pēdās – pētīt galvassāpju cēloņus un ārstēšanas iespējas. Viņa pat astoņus gadus nostrādājusi tēva komandā, piedaloties pētījumā par to, ka galvassāpju lēkmes biežāk novērojamas kreiļiem.

"Es jau bērnībā gribēju kļūt par aktrisi, bet, kad vidusskolā sāku mācīties bioloģiju, tā mani tā aizrāva," kādā svinīgajā runā savā koledžā – 25 gadus pēc pašas izlaiduma – atzinās Kudrova.

"Visas tās bioloģijas teorijas, tās man likās pati radošuma virsotne. Un es nolēmu sekot savai kaislei un skatīties, kur tā mani aizvedīs. Ne skolas gados, ne koledžā man nebija nekādas saistības ar teātri. Man pat šķiet, ka es nevienu izrādi nebiju redzējusi. Man par to nebija nekādas intereses."

Gāja laiks, un Kudrova sevi pieķērusi, ka, skatoties komēdijseriālus, viņa mēdz sevi iedomāties kādā no lomām. Un nospriedusi – ne ģimenes, ne kredītu viņai nav, kāpēc lai neizmēģinātu laimi aktiermākslā?

Psihologa un biologa un vecākās medmāsas ģimenē piedzimusī austrāliešu aktrise Nikola Kidmena var lepoties ar augstu intelektuālās attīstības koeficientu – 132. Tikai pieciem procentiem planētas iedzīvotāju šis koeficients pārsniedzot 125.

Kidmena gan izvēlējās aktiermākslu, nevis sekot vecāku pēdās. Viņa jau koledžā apguva mākslu, tad studēja Sidnejas teātrī, bet pēcāk apmeklēja Austrālijas jauniešu teātri. Jau 16 gadu vecumā viņa debitēja kādā Austrālijas komēdijā, bet jau 23 gadu vecumā debitēja Holivudā – kopā ar savu nākamo vīru Tomu Krūzu filmā "Days of Thunder".

Vecākiem Kidmena saka lielu paldies – gan par doto izglītību un atbalstu karjeras izvēlē, gan par norādīšanu, ka vienmēr vajag tiekties pēc kā vairāk. "Mana māte vienmēr deva jaunus un jaunus izaicinājumus. Pati izaicināja sevi, izaicināja mani, visus visapkārt," intervijā izdevumam "Vogue" sacījusi Kidmena.

"Tas bija liels bonuss. Bija laiks, kad domāju – kāpēc gan man nevar būt māte, kura man noglāsta galvu un pasaka, cik es esmu brīnišķīga? Bet man ir ļoti stipra māte, kas nāca no laikiem, kad daudzas pakļāvās apmierinājuma sajūtai, ko dod apprecēšanās, daudzu bērnu dzemdēšana un nekā nedarīšana. Viņa apņēmās darīt visu, lai mēs nebūtu šādā vidē."

Bioķīmisko inženierzinātņu students Eštons Kačers no Aiovas Universitātes aizgāja, lai sāktu modeļa karjeru. Nokļūšana šovbiznesā izrādījās ļoti veiksmīga – pēc atzīstamas modeļa karjeras meinstrīma slavu atnesa TV seriāls "That '70s Show", tad nāca gan tīņu komēdijas, gan nopietnākas filmas, līdz Kačers, pašam īsti nemanot, bija kļuvis par Holivudas pirmā līmeņa zvaigzni. To, protams, vēl uzspodrināja viņa astoņus gadus ilgā laulība ar aktrisi Demiju Mūru.

Izrādās, iznesīgais skaistulis ir arī spējīgs biznesmenis – naudu iegulda jaunajās tehnoloģijās, dažādos start-up uzņēmumos.

Akcijas viņam esot 60 dažādās firmās, tostarp tik zināmās kā "Foursquare", "Airbnb", "Skype". Ar savām zināšanām tehnoloģiju jomā Kačeram patīk dalīties – viņš regulāri lasa lekcijas pasaulē atzītos semināros un nereti līdzīgus rīko arī pats.

Laba humora izjūta un intelekts iet roku rokā – to pierāda Holivudas komiķis Stīvs Mārtins. Aktieris ir ne tikai lielisks sava aroda meistars, bet arī atzīstami spēlē bandžo, tiek uzskatīts par "gaisa pēdiņu" modes aizsācēju un viņam piemītot ļoti augsts intelektuālās attīstības koeficients – 142.

Studējot Kalifornijas Valsts universitātē, Mārtins esot pavisam nopietni apsvēris iespēju kļūt par filozofijas profesoru. "Koledža mainīja manu dzīvi – to, kam es ticēju, to, ko es domāju," atminas Mārtins, kas filozofijas studiju gudrības septiņdesmitajos nereti iepina arī savos stand-up priekšensumos.

"Ja tu studē ģeoloģiju, kur ir tikai fakti, tad pēc skolas beigšanas tu to visu aizmirsti. Bet pēc filozofijas studijām tu atceries pietiekami daudz, lai tev būtu sačakarēta visa turpmākā dzīve," savulaik jokojis Mārtins.

Par laimi daudziem kino faniem, Stīvs tomēr izvēlējās skatuvi un ekrānu, nevis profesora karjeru. Tagad viņš to apvieno ar scenāriju, stāstu un bērnu grāmatu rakstīšanu.

Turklāt beidzamajos gados Mārtins arvien vairāk un vairāk laika velta bandžo spēlēšanai, ir izdevis soloalbumu un pat nopelnījis "Grammy" balvas.

2011. gadā pirmoreiz "Oskaru" saņēma kāds no prestižās Hārvardas Universitātes absolventiem – par lomu "Melnajā gulbī" kā labākā aktrise tika sumināta Natālija Portmena.

Hārvardā psiholoģijas studijas viņa sāka ar savu īsto uzvārdu – Heršlāga. Tiesa, apkārtējie gan ātri vien saprata, ka viņu vidū ir populāro "Zvaigžņu karu" aktrise.

Portmena brīvi runājot sešās valodās (ebreju, angļu, franču, japāņu, vācu, arābu), divreiz publicējusies zinātniskajos izdevumos un avīzei "The New Your Post" reiz paziņoja: "Ja jāizvēlas, es labāk esmu gudra, nekā kino zvaigzne."

Internetā baumo, ka kulta režisora Kventina Tarantino intelektuālās attīstības koeficients esot 160 – gluži tāds pats kā zinātniekam Stīvenam Hokingam.

Skola gan Kventinam nepatika – viņš interesējās tikai par vēsturi, jo " tā ir līdzīga filmām", reiz režisors atzinās "Entertainment Weekly".

Lai gan mācību vielu apgūt Kventinam grūtību nebija, viņš pameta vidusskolu un devās strādāt videonomā. Tur viņam bija iespēja diendienā baudīt savu īsto kaislību – kino. Un ar laiku radīt pašam savus pasaules kino vēstures šedevrus.

Par to, ka Tarantino ir tik augsts intelektuālās attīstības koeficients, viņam pašam gan pateikusi māte. Režisors pats nemaz neatceras, vai būtu kādreiz veicis IQ testu, turklāt Kventina scenāriji esot pilni tādu gramatisku kļūdu, kādas pieļautu vien vai nu ģēnijs, kam prātā citas domas, vai pavisam neizglītots tēvainis.

Divkārtējā "Oskara" balvas ieguvēja Džodija Fostere bija ļoti apdāvināts bērns. Piemēram, lasīt viņa iemācījās jau trīs gadu vecumā. Dzīvoja Losandželosā, bet mācījās franču skoliņā. Apgūt valodas viņai nekad nav bijis problēmu.

Džodija pati ierunā savus tekstu pašas filmu franču versijās, tēlo Francijas filmās, saprot itāļu valodu, spēj sazināties spāniski un vāciski. Jau kļuvusi par atzītu aktrisi, Fostere tika uzņemta prestižajā Jēlas Universitātē, kur tika pie grāda literatūrā.

"To, ka mana meita ir apdāvināta, es sapratu ļoti ātri. Deviņu mēnešu vecumā viņa jau runāja. Pati sev iemācīja lasīt jau trīs gadu vecumā," atminas Džodijas māte.

"Kādu dienu mēs braucām auto, un viņa sāka man lasīt sludinājumus, kas ir ceļa malās. Sākumā likās, ka viņa atceras to, ko iemācījusi vecākā māsa, bet tad sapratu – viņa tiešām lasa pati. Es zinu, ka tas neizklausās ticami, bet jau piecu gadu vecumā viņa varēja paņemt scenāriju un pati to izlasīt!"