Gads tuvojas izskaņai, kas nozīmē – ir pienācis laiks atskatīties uz paveikto un piedzīvoto, to visu apkopot un, protams, veidot topus. Viena no lietām, ar kurām 2017. gads izceļas jo īpaši, ir seriāli. Apziņa, ka šobrīd turpinām piedzīvot nozīmīgu periodu TV seriālu industrijā, jau tā kā sāk "iesēsties". Bet, ja salīdzinām, šis gads būtu jāizvēlas kā līdz šim nozīmīgākais.Tendences šogad bija tikpat dažādas kā paši seriāli. Tām cauri plūda kvalitāte (kā ražošanas procesā, tā arī aktierspēlē), kas šobrīd jau spēj sacensties ar kino industriju. Piedevām daudzi seriāli izcēlās ar ko īpašu un deva neaizmirstamu ieguldījumu industrijā, ļaujot tai attīstīties vēl un vēl. Šeit apkopoti desmit, manuprāt, labākie no tiem (seriāli sakārtoti, sākot no desmitās vietas līdz pirmajai).
Slepkavības noslēpuma šķetināšana no otra gala
Līdz ar televīzijas industrijā strauji augošo kvalitāti un izdomu rodas acīmredzama problēma – mums ir pārāk daudz ko skatīties. Par laimi (vai nelaimi – atkarīgs no skatpunkta), daļa jauno seriālu iekrīt tā saucamo miniseriālu kategorijā. Gluži kā "The Sinner", kas balstīts uz vācu rakstnieces Petras Hammesfāras detektīvromānu ar tādu pašu nosaukumu. Tas sastāv vien no astoņām sērijām, bet stāstu izstāsta tā, ka rodas vēlme pēc turpinājuma. Protams, labā nozīmē, jo, par spīti pabeigtam stāstam, atvadīties no personāžiem ir pārsteidzoši grūti.Kā jau teju visi detektīvseriāli, arī "The Sinner" sākas ar slepkavību. Bet šoreiz slepkavas identitāti mēs zinām jau no paša sākuma. Āķis slēpjas zem jautājuma – kādēļ noziegumu pastrādāja it kā mierīga un apzinīga ģimenes māte? Atbilde uz šo jautājumu spēs pārsteigt pat visrūdītākos skatītājus. Katra sērija rūpīgi atšķetina patiesi viltīgo mīklu, ļaujot dziļāk iepazīt stāstā darbojošos personāžus. Turklāt vislabāk seriāls iedarbojas kaut kur zemapziņā. Proti, tā vietā, lai stāstam izietu cauri vienā piegājienā, ieteicami būtu to skatīties ar ilgākām pauzēm pa vidu, tādējādi atklājot īpašu stāstniecības spēku.Pasmieties par dzīvi pēc nāves?
Draugi, ofiss, ģimene un attiecības jeb – par ko lai pasmejas, kad visas idejas lielos vilcienos, šķiet, jau izsmeltas? Par aizsauli, protams! Lai arī cik dīvaini tas nešķistu, bet tieši aizsaule ir tas temats, kurai dažādu komēdijseriālu autori laika gaitā tā arī nav pieskārušies. Ticiet vai nē, bet jau nedaudz ilgāk par gadu mums ir komēdijseriāls, kura darbība risinās vietā, kur, iespējams, nonākam pēc dzīves beigām. Kādēļ gan ne? Ideja ir lieliska, un seriālā "The Good Place" tā tiek izmantota daudz labāk, nekā to iepriekš varēja iedomāties.Ar pāris pamatnoteikumiem, kas nodrošina konflikta esamību, seriāls ir gandrīz tīrs tā autoru iztēles rotaļlaukums. Tajā galvenie varoņi iet cauri dažādām situācijām, kas īstajā pasaulē pat nebūtu iedomājamas. Paši varoņi ir tikpat raibi un īpatnēji kā jaunā pasaule tiem apkārt. Rezultātā arī joki un dzīves pamācības ir nedaudz citādākas, kā līdz šim ierasts. Seriāls būtībā gan neko jaunu nepiedāvā, tomēr pārsteigumi un sižeta pavērsieni seriālam ne uz brīdi neļauj zaudēt asumu.Nemainīga skatītāju mīlestība
Kur gada seriālu tops, tur arī "Troņu spēle" – ar visiem tā sasniegumiem seriālam gluži vienkārši automātiski pienākas brīvbiļete. Iemesls tam ir acīmredzams – seriālu skatās visi, kam nav slinkums, bet sociālie tīkli ātri vien piepildās ar atsevišķu sēriju apspriešanu un interneta jociņiem.
Jāatzīst, ka visi kopā esam seriālu padarījuši tik populāru, ka tajā epizodiski piedalījās pat slavenais mūziķis Eds Šīrans. Protams, ar nepacietību (balstoties uz baumām) kādā no lomām gaidām arī īru kausli Konoru Makgregoru.
Varētu jau padomāt, ka veidotāji ir sākuši dzīt muļķi. Par laimi, "Troņu spēle" ir viens no tiem retajiem seriāliem, kas iet uz priekšu un veiksmīgi attīstās pat tad, kad peļņa jau garantēta. Šogad negaidītus sižeta pavērsienus (jā, pat tad, kad fani tos visus jau sen ir atminējuši) papildināja televīzijā nepieredzēti specefekti, iespaidīgi masu skati, kā arī brīnišķīgs operatora darbs. Kanāls "HBO" savā naudas mašīnā turpina ieguldīt miljonus, bet seriāls no tā kļūst arvien vērienīgāks. Žēl, protams, ka līdz nākošajai sezonai tik tālu – tā solās pienākt ne ātrāk par 2019. gadu.Par pasauli, kur sievietēm ir jādzemdē
Ārzemju literatūras pazinēji noteikti spēs nosaukt rakstnieces Mārgaretas Atvudas sarakstīto un visā pasaulē atzīto romānu "Kalpones stāsts". Tagad pēc šī romāna motīviem ir izveidots arī jauns seriāls. Stāsta ideja ir samērā vienkārša – kas notiktu, ja pasaule piedzīvotu globālu dzimstības krīzi? Atbildei nevienu nevajadzētu pārsteigt. Proti, ASV (stāsta darbības vieta) izveidojas totalitārs režīms, kas skaitā nedaudzās auglīgās sievietes sagatavo vienam konkrētam mērķim – bērnu dzemdēšanai.Izklausās tas pavisam šaušalīgi, un tieši tā arī seriālā redzamais stāsts tiek attēlots. Seriālā uzburtā pasaule ir pietiekami spilgta un spēcīga, lai lskatītāja prātos spētu raisīt dažāda veida pārdomas par redzēto. To pašu var teikt arī par lielisko aktierspēli, kuru viennozīmīgi vada Elizabetes Mosas tēlojums. Aktrises karjerai šis noteikti ir bijis visai nozīmīgs gads, kuru papildināja atmiņā paliekošas lomas godalgotajā filmā "Kvadrāts", kā arī seriāla "Ēnas virs ezera" otrajā sezonā.Tikmēr "Kalpones stāsts" jau ir paspējis kļūt par pirmo kādas videostraumēšanas platformas seriālu, kas ir saņēmis "Emmy" balvu kā labākais seriāls. Turpinājums mūs gaida jau nākamā gada aprīlī.
Multene noteikti ne bērniem
Animācijas seriāli jau sen vairs nav domāti tikai bērniem. To lieliski pierāda viens no labākajiem videostraumēšanas platformas "Netflix" seriāliem "BoJack Horseman", kuru bērniem noteikti nevajadzētu rādīt, pat ja izskatās tas krāsains un pievilcīgs.Seriāla darbība galvenokārt norit Holivū pilsētā (praktiski tā pati Holivuda vien ir), kur cilvēki sadzīvo ar antropomorfiskiem dzīvniekiem. Pats stāsts centrējas ap galvenā varoņa zirga Boudžeka ikdienas dzīvi un cīņu ar depresiju, kā arī citām tikpat nopietnām iekšējām problēmām. Bet, hei, šī tomēr ir komēdija, un tā ar mūsu psiholoģiskajām kaitēm cīnās ar smieklu palīdzību un dara to ļoti labi.
Tikpat labi seriāls pārvalda arī dažādus stāstniecības elementus un joprojām nebaidās ar tiem eksperimentēt, bieži vien nonākot pie sarežģītiem, bet lieliskiem rezultātiem. Turklāt iepriekšējo sezonu gaitā seriāls ir tik ļoti attīstījis pārējos personāžus, ka bez skatītāju iemīļotā Boudžeka mierīgi varētu arī iztikt. Neskaitot visu šo, atjautīgais meta-humors, kā arī sajūta, gluži kā atrodoties Holivudas industrijas aizkulisēs, ir kļuvusi nu jau par saldo ēdienu.Pornoindustrijas tīmekļos
Pēc patiešām izcilā seriāla "The Wire" beigām seriāla fani ilgi gaidīja, vai tā veidotājam Deividam Saimonam būs pa spēkam vēl viens meistardarbs. Tad nu pirms pāris gadiem tika izziņots visai labskanīgs projekts "The Deuce", kas stāstītu par porno industriju Ņujorkā septiņdesmitajos gados. Tagad, kad seriālam ir noslēgusies pirmā sezona, var droši teikt, ka visas cerības ir attaisnojušās.Pagaidām gan seriāls ir tikai uzbūvējis stingrus pamatus, uz kuriem balstīt turpmāko stāstu. Neskaitāmie seriāla spēlmaņi pamazām ir izveidojuši sev sarežģītu rotaļlaukumu, kuru no malas vērot ir vairāk nekā patīkami.
Kinomāni tikmēr novērtēs aktieru Megijas Džilenholas un Džeimsa Franko sniegumus. Franko faniem šī būs īstākā medusmaize – aktieris seriālā atveido veselas divas lomas un režisējis tieši tikpat daudz sēriju. Tā teikt, dubults neplīst.Starp vadošajām tendencēm televīzijā uz doto brīdi ir supervaroņi un ārthauss. Ar ārthausu problēmas rodas tikai tā nepieejamībā, kamēr supervaroņu žanram to netrūkst. Pat visdedzīgākajiem faniem nāksies vien atzīt, ka mazā ekrāna varoņu piedzīvojumi pārsvarā atkārto uz lielajiem ekrāniem jau vairākkārt redzētos motīvus. Bet ilgi tādā garā turpināt nevar. Agri vai vēlu kaut kam ir jāmainās, jo vienas un tās pašas idejas mūžību nemalsi.Tieši tādēļ supervaroņu žanra ievirze ārthausā ar seriāla "Legion" palīdzību izrādījās tikpat paredzama, cik tā bija negaidīta.
Nezinātājus varētu pārsteigt fakts, ka galvenie varoņi šajā seriālā ir jau labi zināmie X-cilvēki, bet ar filmām tiem ir maz saistību. Pašā tā centrā atrodas Deivids Holers (lieliskais britu aktieris Dens Stīvenss) jeb mutants, kura superspējām, šķiet, nav robežu. Šo spēju attēlojums vizuāli ir aprakstāms kā pilnīgs avangards vai cenšanās televīzijā parādīt šizofrēnijas simptomus. Lai nu kā, bet piedzīvot seriāla raibos un neparastos notikumus ir tīrākā bauda.2010. gadā ASV tika aizturēts neliels noziedzīgs grupējums, kas sastāvēja no krievu spiegiem, kuri valstī bija uzturējušies jau krietnu laiku. ASV skandāls bija neizbēgams, kamēr bijušajam CIP darbiniekam Džo Vaisbergam šī kļuva par lielisku iespēju izstāstīt televīzijā vēl nepieredzēta līmeņa stāstu.Vēstījums par krievu spiegiem ASV astoņdesmitajos gados seriālā "The Americans" šogad turpinājās jau piekto gadu pēc kārtas, lēniem soļiem virzoties nobeigumam. Spriedze un aktieru sniegums seriālā tikmēr turpina kāpt un sasniegt iespaidīgus augstumus.
Tā vietā, lai nodotos lietām, ar kurām parasti asociējam spiegu žanru (kautiņi, pakaļdzīšanās un tamlīdzīgi spraigi momenti), seriāls pievērš pastiprinātu uzmanību varoņu psiholoģijai un kā tieši prātam neaptveramās situācijas to var ietekmēt. Skatīties nav viegli, tomēr atraut acis no ekrāna vēl jo mazāk. Tas daļēji ir, pateicoties galveno aktieru Metjū Rīvza un Kerijas Raselas dēļ (abi jau sen bija pelnījuši visas "Emmy" balvas!). Šogad seriāls gāja vēl tālāk, pievēršoties korupcijai, kas tolaik valdīja Padomju Savienībā.Pietiekami nenovērtēta pērle
Skumjš, bet reāls fakts – dažkārt izcilus seriālus spēj novērtēt tikai kritiķi un pat tie dažkārt mēdz skopoties. Kaut vai ar tām pašām "Zelta globusu" un "Emmy" balvām. Tāds liktenis diemžēl ir piemeklējis labāko televīzijas seriālu kopš "Breaking Bad" ēras beigām – "The Leftovers".Aizvadītajā gadā seriāls beidzās vien trešajā sezonā, bet aizgāja tas ar pamatīgu blīkšķi, aiz sevis atstājot nopietnu skatāmvielu, kas spēj dziedēt skatītāju dvēseles. Iespējams, ka pie seriāla mazās popularitātes vainojams tā stāsts, kuru vienkāršiem vārdiem izstāstīt būs grūti. Bet vai tas tiešām ir tik svarīgi? Galu galā, viss, kas skatītājam būtu jāzina pirms skatīšanās, ir tas, ka seriāla pasaulē neizskaidrotu iemeslu dēļ izgaist 2% no iedzīvotājiem. Visu pārējo vada šī notikuma salauztie personāži, kuru turpmākās stāsta gaitas ir, maigi izsakoties, neticamas.
Spēcīgi saviļņojošas mūzikas (kuras komponists Makss Rihters ir televīzijas Hanss Cimmers) un iespaidīgas aktierspēles pavadījumā, seriāls piedāvā emocionālu un spēcīgu skatīšanās pieredzi, kas nebaidās lauzt jebkādas stāstniecības robežas. To, vai un cik ļoti "The Leftovers" spēs mainīt televīzijas vēsturi, rādīs laiks. Bet vismaz kulta statuss tam ir garantēts.Gada svarīgākā atgriešanās
Ilgi gaidītais "Tvinpīkas" turpinājums zīmīgi ir nodēvēts par "Atgriešanos". To varam interpretēt dažādos veidos. Galvenokārt, atgriežas pats seriāls, kurš beidzās pirms 25 gadiem, izmainot televīzijas vēsturi uz visiem laikiem. Bet īstais atgriešanās varonis jau patiesībā ir seriāla autors kinorežisors Deivids Linčs.
Vēl pāris gadus atpakaļ apzvērējis beigt savu kino karjeru, Linčs saņēma konkrētu budžetu un pilnīgu radošo brīvību no kanāla "Showtime" puses, lai paša spēkiem režisētu visas 18 jaunās sērijas. Kaut ko tādu televīzijā mēs nekad neesam pieredzējuši. Kā nekā, likt savus līdzekļus uz viena cilvēka pleciem, kurš piedevām visu savu karjeru ir lauzis mūsu priekšstatus par to, kādiem ir jābūt stāstiem filmās, nav diez ko racionāls lēmums. Bet varbūt arī nē, jo kopējais ieguldījums kultūras mantojumā ir izrādījies nenovērtējams.
Ar vairāk nekā 200 aktieriem un 18 sērijām, kur katrā no tām mīt vismaz viena ikoniska aina, Deivids Lincš ir radījis meistardarbu, kura atšķetināšana prasīs vēl ilgus gadus. Kā nekā, jau šobrīd kritiķi netiek skaidrībā par to, kas tad šis īsti bija par darbu – seriāls vai filma.Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi
šeit
