Netrūks talantīgu un panākumiem bagātu cilvēku, kuri kādā savas dzīves posmā salūzuši un centušies rast mierinājumu dažādās atkarībās. Arī viens no vadošajiem Latvijas šortrekistiem Roberto Puķītis savulaik nonācis šādā situācijā. Viņš bijis apmāts ar azartspēlēm.
Problēmas sportista dzīvē sākušās, kad viņš 18 gadu vecumā pārcēlies uz Nīderlandi. Līdz tam visu viņa dzīvi organizēja vecāki un treneri, bet tagad viņš bija pilnīgi viens svešā zemē.
"Jutos vientuļš. Biju prom no vecākiem, attālums izšķīra arī ar draudzeni... Līdz tam mamma man gatavoja ēst, mazgāja drēbes, man bija viss – bija tikai jāaiziet uz treniņu –, bet tad nonācu lielajā, īstajā dzīvē un sāku saprast, ka viss nav tik vienkārši," intervijā žurnāla "Ievas Veselība" jaunākajā numurā atmiņās gremdējies Roberto.
Jaunietis tolaik dzīvojis kopā ar diviem par viņu vecākiem sportistiem, un viņu intereses atšķīrušās. Meklējot izeju no bēdām, vientulības un nelāgām domām, Roberto nonācis pie azartspēlēm. Tās viņam palīdzējušas kaut uz brīdi aizbēgt no realitātes.
"Viss sākās ar tupēšanu internetā. Kaut ko skaties, izlec visādi lodziņi – totalizatori, spēļu lapas... Vienreiz uzklikšķini, pamēģini. Pirmo reizi, protams, vinnē. Tad otrreiz. Līdz Sočiem uzspēlēju spēlītes internetā, jo tolaik man tomēr vēl bija sportiskie mērķi – tikt līdz olimpiādei! Tā arī notika, Sočos iekļuvu pusfinālā, dabūju piecpadsmito vietu 1500 metru distancē. Sporta mērķis bija sasniegts, sezona beidzās, atvaļinājumā atgriezos Latvijā, bet – laikam jau bija par vēlu," stāstījis Puķītis.
Lai gan sportists atkal bija pie ģimenes, mēneši, kurus viņš bija dzīvojis nomāktībā, darīja savu. Roberto tagad bija gana daudz brīvā laika un arī nauda, ko tērēt. Viņš metās vētrainā uzdzīvē, kurā netrūka nedz alkohols, nedz Vecrīgas ballītes un azartspēles. Tā kā Ventspilī kazino nebija, viņš izvairījās no ģimenes un lielāko daļu sava laika pavadīja Rīgā.
"Problēmas sākās, kad sāku spēlēt uz tūkstošiem. Kad pusstundas laikā zaudēju astoņus tūkstošus eiro, pēc tam sāku svīst, trīcēt, sākās paniskas baiļu lēkmes – ko es esmu izdarījis?! Pēc tādiem lieliem zaudējumiem centos sev palīdzēt, iestāstot, ka esmu iztērējis to naudu kādam lielam un obligātam pirkumam. Mānīju sevi, ka man vienmēr būs izeja no šīs situācijas," tā Roberto.
Tolaik viņam bijis gan līgums, gan ienākumi, kurus, pēc paša vārdiem, "nolaist podā". Mēģinot atgūt zaudēto un atspēlēties, viņš izmēģinājis gan pokeru, gan blekdžeku, arī ruleti. Savukārt spēļu automāti viņu nav vilinājuši, jo Roberto šķitis, ka, sēžot pie galdiem, iespējams pašam vadīt spēles gaitu – skaitīt, atcerēties, kombinēt.
Tiesa, Puķīša stāsts ir ar laimīgām beigām. 2017. gada janvārī bija pēdējā reize, kad sportists iegāja kazino. Tonakt viņš spēļu ellītē iegāja ar diviem tūkstošiem eiro, vinnējis ap trīs ar pusi tūkstošiem, bet tad atkal visu zaudējis.
"Ap četriem no rīta man vairs nebija naudas un nebija arī, kur iet – kaut vai ej ārā un guli sniegā uz soliņa. Apgūlos viesnīcas foajē uz dīvāna un sapratu, ka esmu savas dzīves zemākajā punktā. Nav pat neviena, pie kā aiziet. Bija kaut kā citādi nekā citas reizes – kaut kas iekšā bija nomiris... Nebiju pārliecināts, vai rītdiena vispār pienāks. Pārņēma sajūta, ka šī ir pēdējā nakts. Nespēju izstāstīt to vārdos," "Ievas Veselībai" stāstījis Puķītis.
Sportistam bijuši sirdsapziņas pārmetumi un vainas apziņa, viņš izmisīgi vēlējies visu labot un sākt citu dzīvi. Jaunais puisis patvērumu radis savu vecāku mājās, un ģimenes atbalsts un atklātas sarunas ar radiniekiem viņam palīdzējušas saņemties un atgriezties uz strīpas. Visbeidzot viņš arī atradis speciālistu, kas strādā ar dažādām atkarībām, un sācis apmeklēt grupu nodarbības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
