"Es strādāju ar vārdiem. Pats galvenais ir vārdi. Es analizēju situāciju caur dzeju. To it kā dēvē par skenēšanu, bet es to saucu par ziņām no kosmosa. Esmu dīvains cilvēks, man rādās mistiski un pravietiski sapņi. Es arī nosapņoju notikumus Latvijā 1991. gadā. Dažas lietas gan nenotika tā, kā redzēju, bet lielākoties viss piepildījās – gan kā šāva, gan kā bēga," šovā par sevi stāstīs Ingvars.
Gaišreģi ar Latviju saista visai ciešas saikne – viņš šajā valstī dzimis un nodzīvojis 17 gadus. Dzīves līkloči viņu vēlāk aizveduši uz Doņecku, kur Ingvars iemīlējies un arī palicis.
Tiesa, saikne ar Latviju nav zudusi. Tā, piemēram, pirms pāris gadiem dzimtenē tika izdots viņa prozas krājums "O, sievietes, jaunietes, dāmas". Savukārt jūnija sākumā viņš ar dzejas lasījumiem viesojās Rīgā.
Vaicāts, kādu gaišreģis redz Latvijas nākotni, rūnu pārzinātājs atzinis – tā esot visai neskaidra.
"Tagad slavina tik sārtos, aizmirstot visas varavīksnes krāsas. Neko labu es tuvākajos divos gados neredzu. Bet arī neko ļoti sliktu. Lai Latvijā viss sakārtots, visiem jādzīvo kā brāļiem. Dzīvojiet draudzīgi – gluži kā tas kaķis Leopolds teica," tā Ingvars.
Taču uz krietni izklaidējošāku jautājumu par laiku Līgo svētkos, Ingvars gan sniedz konkrētāku atbildi: "Manuprāt, nevajadzētu līt. Ja arī būs, tad pavisam neliels un ne ilgu laiku."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
