Jau vēstīts, ka Vējonis noslēguma koncertā "Zvaigžņu ceļā" klātesošajiem atgādināja svētku nozīmīgumu, kā arī mudināja kopt un paplašināt kultūras laukus. Tiesa, daudzi sociālajos tīklos un interneta komentāros vēlāk skarbi kritizēja uzrunas saturu. Tāpat arī nācija vīpsnāja par mulsinošajām pauzēm un visnotaļ komisko pārteikšanos, kad valsts vadītājs Dziesmu svētkus nodēvēja par Ziemassvētkiem.
Valsts prezidenta komunikācijas speciāliste Kristīne Kļaveniece izdevuma "Privātā Dzīve" jaunākajā numurā norādījusi – uzruna tika saskaņota ar pasākuma veidotājiem.
"Gatavojoties Dziesmu svētku noslēguma koncertam, Valsts prezidents tikās ar tā māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Klišānu, režisoru Uģi Brikmani un scenārija autoru Orestu Silabriedi. Tikšanās laikā tika pārrunāta gan pasākuma koncepcija, gan arī notika saruna par runas iespējamo saturu. Valsts prezidents vēlējās, lai tās saturs iederētos koncerta koncepcijā un dramaturģijā un uzsvērtu kultūras jēdziena plašumu un Dziesmu svētku nozīmi Latvijas valsts tapšanā," skaidrojusi Kļaveniece.
Tāpat arī Kļaveniece vainojusi tehniskas nepilnības pasākuma apskaņošanā. Runātājs pats savus vārdus esot dzirdējis ar vairāku sekunžu nobīdi – tad, kad jau bijis iesākts nākamais teikums.
Savukārt pats prezidents savā neveiksmē vainojis lielo uztraukumu. "Viena lieta ir strādāt ar runu, iztēloties, kā tas notiks Mežaparka Lielajā estrādē, un pilnīgi cita – stāvēt daudzu desmitu tūkstošu svētku dalībnieku un apmeklētāju priekšā. Šīs izjūtas nav aprakstāmas.
Tas bija ļoti emocionāli, un, apzinoties lielo atbildību, tīri cilvēciski mani pārņēma satraukums. Tomēr esmu pārliecināts, ka Dziesmu un deju svētku nedēļā katrs esam piedzīvojuši emocionālus un iedvesmojošus brīžus, kas mums dos spēku un stiprinās ticību valstij," izdevumam paudis Vējonis.
Atgādinām, ka plašu rezonansi izraisīja mūziķa un dzejnieka Andra Kiviča publiski paustā kritika Vējonim. Savukārt māksliniece Elīna Maligina dzejas rindās aizstāvēja prezidentu un tautu salīdzināja ar samītu glodeni, kas lokās un mokās. Prezidenta uzrunas ieraksts apskatāms šeit.
Jau vēstīts, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam. Tajos kopumā piedalījās vairāk nekā 42 tūkstoši dalībnieku. Svētki šoreiz tika aizvadīti Latvijas valsts simtgades zīmē.