Trešdien, 17. oktobrī, Latviju pāršalca sēru vēsts – 30 gadu vecumā mūžībā devies populārais mūziķis un TV raidījuma "Gudrs, vēl gudrāks" vadītājs Valters Frīdenbergs. Daudzi sociālajos tīklos dalījušies ar līdzjūtībām tuviniekiem un novēlējuši pāragri mirušajam skatuves māksliniekam atdusēties mierā.
Pērn novembrī tapa zināms, ka mūziķim atklāts vēzis. Tika uzsākta ziedošanas kampaņa ārstēšanās izdevumu segšanai. Līdzekļi tika savākti ļoti īsā laikā, un jau decembra vidū Valters devās uz Berlīni, kur Šaritē klīnikā viņam veica nepieciešamos izmeklējumus, lai izvērtētu visefektīvāko ārstēšanas kursu.
Īsi pirms gadu mijas Valters pateicās visiem atbalstītājiem un vēstīja, ka tiks uzsākts ārstēšanas process, kas sevī ietver ķīmijterapijas kursu un cilmes šūnu terapiju.
Pēc ķīmijterapijas kursa iziešanas Valters šogad maijā atgriezās dzimtenē un ar skubu metās atpakaļ darbos. Intervijā izdevumā "Vakara Ziņas" viņš toreiz priecājās, ka šogad piedzīvojis divus pavasarus – vienu Berlīnē, kur gan lielāko daļu laika pavadīja slimnīcā un iekštelpās, bet otru – atgriežoties Latvijā.
Tiesa, taujāts par veselības stāvokli, Valters izteicās piesardzīgi, tomēr nezaudēja pozitīvismu, norādot, ka dakteri Vācijā ir izdarījuši visu, kas bijis viņu spēkos, un tagad ir iestājies gaidīšanas režīms līdz vasarai, kad tepat Latvijā bija ieplānotas lielās veselības pārbaudes.
"Tikai tad arī būs zināms, cik veiksmīga ir bijusi ārstēšana, vai par visiem simt procentiem vai nedaudz mazāk. Mēs domājam tikai labas domas. Protams, viss iet uz priekšu un uz labo pusi," toreiz sacīja Valters un kārtējo reizi sirsnīgi pateicās visiem, kas bija ziedojuši, lai viņš varētu doties ārstēties uz Berlīni, piebilstot, ka "ar daudzo cilvēku palīdzību esmu izkāpis no brīža, kurā jau principā bija jāskaita dienas".
Pēdējos mēnešos Valters aktīvi piedalījās dažādos pasākumos un koncertos, un vēsts par viņa nāvi līdz sirds dziļumiem satriekusi daudzus – viņa draugus, atbalstītājus un citus līdzcilvēkus, kas sociālajos tīklos šodien dalījušies ar līdzjūtību un gremdējušies atmiņās par ar Valteru kopā pavadīto laiku, viņa dzirksteļojošo humora izjūtu, nebeidzamo optimismu un pozitīvo skatu uz dzīvi.
Lai arī šis dzejolis ir savulaik rakstīts domājot par mazjiem, kas bez pieskatīšanas klaiņo apkārt, šodien to publicēju domājot par Valteru Frīdenbergu. Skumji. Ļoti skumji. Viņam vajadzēja vēl dzīvot, dziedāt un priecāties. Līdzjūtības visiem piederīgajiem, kolēģiem un daudzajiem talanta cienītājiem...Ļoti skumja diena.
Posted by Guntars Račs on Trešdiena, 2018. gada 17. oktobris