Ažiotāžu publiskajā telpā izraisījusi nesen izveidotā Latvijas Blogeru un influenceru asociācija. Tās idejas autore un dibinātāja ir pašmāju sociālo tīklu vidē labi zināmā Maija Armaņeva, kura pauda apņēmību rūpīgi uzraudzīt un beidzot sakārtot blogeru un influenceru profesionālo darbību Latvijā. Tiesa, starp nozares pārstāvjiem izcēlušās kaismīgas diskusijas, kurās asociācijas mērķi vērtēti pretrunīgi.
Jau vēstīts, ka visi potenciālie asociācijas biedri saņems oficiālu ielūgumu iestāties organizācijā un kurš katrs tajā netiks uzņemts. "Balstīšos uz skaidri noteiktiem kritērijiem. Man svarīgi, lai mūsu emuāristiem visi sekotāji būtu reāli, nevis nopirktie, lai viņi radītu kvalitatīvu saturu ar tā dēvēto pievienoto vērtību, lai viņi maksātu nodokļus vai vēlētos iemācīties visu darīt oficiāli," savu nostāju pauda Armaņeva.
Aizvadītās nedēļas izskaņā asociācijas oficiālajā "Instagram" kontā publiskots paziņojums, kurā norādīts, ka tā pievienojusies pretkrāpšanas kustībai "#Atkrāpies", lai tā dēvētos viedokļu līderus jeb influencerus un blogerus atbalstītu godīga biznesa veidošanā. "Asociācija iestājas pret visu veida krāpšanām, tostarp nopirktiem sekotājiem, līgumu neslēgšanu un nespēju izrakstīt rēķinu, kā arī citām neprofesionālas darbības izpausmēm," norādīts paziņojumā.
"Dažkārt uzņēmumi sadarbojas ar emuāristiem, kam ir aptuveni 70% nopirktu sekotāju – robotu. To var izskaidrot tikai tādējādi, ka zīmoli nav līdz galam izpētījuši šī tirgus nianses un tā emuārista produktivitātes koeficientu, ar kuru sadarbojas," paziņojumu ar savu komentāru bija papildinājusi Armaņeva.
"Zīmoli nav izpētījuši" – visi zina, ka Latvijā ir trīs cilvēki, kas veido sadarbības ar šiem blogeriem, kuri ļoti labi saprot, kas ir pirkti sekotāji. Un visam pa virsu komentē Maija, kurai jūnijā no 24 tūkstošiem sekotāju bildes "laikoja" tikai ap 1.7 tūkstošiem. Blogere ar zemu produktivitātes koeficientu 7,15% – blogeru, influenceru asociācijas valdes locekle. Problēma ir saknē," ar savu viedokli padalījies Rodžers.
Aģentūras "A.W.Olsen & Partners" projektu vadītāja Marija Vorkule puisim norādījusi, ka produktivitātes koeficients ("engagement rate") ir relatīvs rādītājs, un uzsvērusi, ka, piemēram, par Latvijas "Instagram" karalieni dēvētajai Agnijai Grigulei, kurai ir vairāk nekā 87 tūkstoši sekotāju, tas ir no trim līdz pieciem procentiem, dziedātājai Aminatai – ap 3-6%, savukārt Signei Meirānei – 2-3%. "Ir tie, kam šīs radītājs ir labāks, protams. Bet kopumā Latvijā vidējais ER ir 6%. Taču tas nav galvenais – ER var mierīgi "nofeikot". Jautājums – kas laiko: boti vai ne," skaidrojusi Marija.
Rojs pastāvējis uz savu viedokli, norādot, ka "ER parāda, cik cilvēkiem vispār interesē tavs saturs, un, ja esi sevi pozicionējis kā blogeri vai influenceri, tad tavs darbs ir noturēt ER respektablā līmenī".
"Jā, "laikus" var nopirkt, bet to dara, tā izskatās, tikai zināmākie blogeri Latvijā. Ir "dafiga" blogeru profili latvijā ap 10 tūkstošiem sekotāju, kuriem ER ir 20%-30%, no kā izriet, ka ar tiem sadarbības veidot ir jēdzīgāk, nekā ar blogeri, kuram ir 50 tūkstoši sekotāji un ER – 4%. Bet neviens tās sadarbības neveido. Tāpēc, ka eksistē blogeru klans, kas caur pazīšanos ar PR aģentūrām atrod sev sadarbības ar zīmoliem. Un tas klana sastāvs nemainīsies, jo, ja parādīsies jauni, labāki blogeri, tas nozīmēs, ka vecie lido ārā. Un tagad parādās LBIA – institūcija, kas it kā palīdzēs attīstīsies blogeriem, ar tiem pašiem cilvēkiem, kas neredz citus blogerus un negrib jaunajiem palīdzēt," asociācijas lietderību apšaubījis Rojs.
Sarunā iesaistījies arī PR aģentūras "Golin Riga" influenceru projektu vadītajs Deniss Ševeļovs (attēlā), kurš skaidrojis, ka ne visi influenceri tiek pamanīti, tāpēc tiek ieguldīts liels darbs, lai piesaistītu arvien vairāk jaunu personāžu. Viņš arī uzsvēris, ka pats neesot nesen dibinātās asociācijas biedrs.
Arī iepriekš minētā Alina Keller Rojam atbildi nav palikusi parādā. Blogere uzsvērusi, ka viņa šajā industrijā esot jau vairāk nekā piecus gadus un ceļš līdz dažādām bezmaksas ekstrām esot viņas darba augļi. Tāpat arī influencere skaidrojusi, ka savulaik arī viņai Rīgas modes nedēļā esot nācies stāvēt kājās, turklāt pirms pāris gadiem "šī industrija nebija attīstīta, un, lai dabūtu jebkādu darbu, bija jāizlien no ādas ārā".
"Tapēc es nevēlos dzirdēt nekādus nepatiesus apvainojumus no jauniešiem, kas domā, ka, ieliekot bildi "Instagram" un saņemot pāris simts "laikus", ir momentā zvaigzne. Karalienes kronis ir jānopelna, to nevienam tāpat neiedod," vēstījusi Alina.
Alina uzkurinājusi Roja dusmas, un puisis ar sparu meties atspēkot viņas apgalvojumus, norādot, ka viņam ar 17 tūkstošiem sekotāju bildes iegūst vairāk "laiku" nekā Alinas publicētie foto, lai gan viņas sekotāju skaits ir ievērojami lielāks.
"Es runāju par to, ka tu degradē industriju un neviens neuztver "influenceri" kā nopietnu profesiju dēļ tādām rīcībām, kādas tu veic. Sportisti, kas lieto dopingu, arī tiek diskvalificēti no spēlēm. Un tāpat, kā parastā darbā ir vakances, un tu esi aizņēmusi šīs vakances, bet cilvēki, kuri ir ieguldījuši reālu darbu atšķirībā no tevis, paliek nepamanīti un nav spējīgi attīstīties vai sasniegt pilnu savu potenciālu. Rezultātā cilvēki redz, ka vajag nedaudz iepirkt sekotājus, lai kļūtu par influenceri, kaut gan tā nav. Tu esi viena no tiem, kas šo industriju ir padarījusi par joku," piebildis Rojs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
