Koncertzāles 'Rīga' kašķis: Millers LZA prezidentam Spārītim uzdāvina tualetes podu  (11)

Millers LZA pārstāvim skaidroja, ka aizvadītajā nedēļā lūdzis akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti sagatavot nepieciešamo pilnvaru, lai nodotu koncertzāles telpu atslēgas, saskaņā ar zvērinātās tiesu izpildītājas Baibas Baltās rīkojumu. Tāpat viņš argumentēja, ka joprojām ir spēkā viņam piešķirtais koncertzāles mantu glabātāja statuss, bez kura atcelšanas viņš telpu atslēgas nenodos, lai pēcāk pret viņu nebūtu iespējams vērsties tiesā par nesaimniecisku rīcību.

"Pēc preses brīfinga mākslas objekts – sudraba pods – tika nogādāts Latvijas Zinātņu akadēmijas sekretariātā, kur atklājās, ka pats Ojārs Spārītis, būdams LZA prezidents, darba laikā nemaz neatrodas savā darba vietā. Dāvinājums tika nodots viņa sekretārēm ar pavadvēstuli," medijiem izplatītā paziņojumā vēsta Millers.

Millers šorīt pirms atslēgu nodošanas akadēmijā organizēja preses brīfingu, ar mērķi pamatot savu nostāju saistībā ar koncertzālē veikto remontu, mantu uzglabāšanu un, viņaprāt, LZA prettiesiskajām un nesaimnieciskajām darbībām, izliekot "Rīgas koncertzāli" ārpus telpām. Pirms preses konferences sākuma Jušķevics preses pārstāvjiem sacīja, ka nevienam bez LZA atļaujas nav tiesību veikt videoierakstu akadēmijas telpās, tostarp Millera pārvaldībā nodotajās telpās.

Pēc Millera ierašanās un žurnālistu ielaišanas koncertzālē, Jušķevics izteica aizrādījumu, ka mediju pārstāvjiem bez LZA atļaujas aizliegts šajās telpās atrasties. Uz aizrādījumu Millers atbildēja, ka LZA ir publiska ēka, tādēļ neviens nevar aizliegt tajā atrasties, un aizvēra durvis.

Pēc preses brīfinga Millers LZA prezidenta birojam ar iesniegumu nodeva dāvinājumu – sudraba krāsas tualetes podu. "Tā ir atbilstoša un funkcionāla dāvana [Spārītim]. Lai sēž un zina savu vietu," dāvinājumu aprakstīja Millers. LZA biroja darbinieces, pieņemot dāvinājumu, norādīja, ka Spārītis pašlaik atrodas ārpus akadēmijas telpām, tādēļ nevar sniegt personīgu apstiprinājumu dāvanas saņemšanai, kā arī sniegt atbildes uz žurnālistu jautājumiem.

Preses brīfingā Millers sacīja, ka 2014. gadā LZA zālē tika sākti remontdarbi, saskaņā ar abu pušu parakstītu nodomu protokolu, kurā LZA apņēmās savā bilancē pārņemt visus ieguldījumus, savstarpējā ieskaita veidā dzēšot tos ar īres maksu.

Millers argumentēja, ka, 2014. gada 25. oktobrī rakstveidā vēršoties LZA, un aicinot pārņemt pirmās kārtas ieguldījumus, LZA valde viltoja dokumentus, paziņojot par jauna nolikuma eksistenci, saskaņā ar kuru tā atteicās kompensēt jebkādus ieguldījumus. LZA ne tikai nebija iepriekš viņu informējusi, bet arī pati šo nolikumu it kā apstiprināja pēc telpu līguma parakstīšanas, projektu saskaņošanas un darbu uzsākšanas.

Telpu atjaunošanas darbi tika pārtraukti brīdī, kad 2015. gada 31. decembrī pēc LZA prezidenta ka starp koncertzāli "Rīga" un LZA noritējušas vairākas tiesvedības. Lai tiesas notiktu pēc iespējas ātrāk, izskatāmās lietas no Rīgas tika pārceltas uz Daugavpils tiesu. LZA 2015. gada jūlija beigās lauza telpu nomas un lietošanas līgumu ar koncertzāli "Rīga", to pamatojot ar telpu nomas un siltumenerģijas parādiem. LZA vairākkārt pieprasīja atbrīvot telpas, tomēr koncertzāle "Rīga" turpināja veikt saimniecisko darbību un organizēt koncertus.

Koncertzāles vadītājs Juris Millers uzskata, ka LZA cenšas panākt SIA "Rīgas koncertzāle" maksātnespēju, jo tad LZA būtu tiesības pārņemt visus ieguldījumus, neizmaksājot nekādas kompensācijas. Spārīša rīkojuma telpām tika atslēgta apkure, elektropadeve, ūdensapgāde, kā rezultātā daudzas iekārtas, mēbeles un atjaunotie darbi mitruma rezultātā ir bojāti.

Tāpat Millers norādīja, ka vērsīsies tiesā saistībā ar nepatiesiem apgalvojumiem par 246 radiatoru zādzību no koncertzāles telpām. "(..) Pēc trīs gadus ilgas izmeklēšanas kriminālprocesā, kas tika uzsākts pēc mana iesnieguma, policija beidzot konstatēja, ka es neesmu šos radiatorus zadzis. Tādejādi Spārītim un Valdim Kamparam būs jāatbild par šo, publiski izplatīto nepatieso apvainojumu, vainojot mani šo radiatoru zādzībā," sacīja Millers.

Millers 28. martā Latgales priekšpilsētas tiesā ir iesniedzis prasības pieteikumu par veikto ieguldījumu apmaksātās daļas kompensēšanu, piedzenot no LZA 433 891 eiro. Pēc viņa iniciatīvas sertificētu būvekspertu kompānija SIA "CMB" veikusi ekspertīzi, kurā secināts, ka telpu atjaunošanā un skatuves tehnoloģijās veikto ieguldījumu reālā vērtība ir 632 544 eiro bez PVN, no kuriem skatuves tehnoloģiju vērtība sastāda 193 850 eiro.

Savu pieteikumu tiesā Millers gatavs atsaukt, ja LZA telpas bezatlīdzības lietošanā tiek nodotas "Latvijas Jaunatnes teātrim". Mediju pārstāvjiem Millers uzrādīja arī finanšu ministra Jāņa Reira (JV) atbildes vēstuli, kurā ministrs pauž atbalstu šādai iecerei. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa, pēc Millera domām, šo ieceri ir "nobremzējusi".

Jau vēstīts, ka starp koncertzāli "Rīga" un LZA noritējušas vairākas tiesvedības. Lai tiesas notiktu pēc iespējas ātrāk, izskatāmās lietas no Rīgas tika pārceltas uz Daugavpils tiesu. LZA 2015.gada jūlija beigās lauza telpu nomas un lietošanas līgumu ar koncertzāli "Rīga", to pamatojot ar telpu nomas un siltumenerģijas parādiem. LZA vairākkārt pieprasīja atbrīvot telpas, tomēr koncertzāle "Rīga" turpināja veikt saimniecisko darbību un organizēt koncertus.

Ar Latgales apgabaltiesas spriedumu nolemts izlikt "Rīgas Koncertzāle" no LZA piederoša nekustamā īpašuma – konferenču zāles un palīgtelpām. Tāpat no atbildētājas nolemts piedzīt tiesāšanās izdevumus un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Savukārt Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 21. martā nolēma neierosināt kasācijas lietvedību pēc SIA "Rīgas koncertzāle" sūdzības par koncertzālei nelabvēlīgo Latgales apgabaltiesas lēmumu uzņēmuma strīdā ar LZA par koncertzāles izlikšanu no akadēmijas telpām, aģentūrai LETA pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.

AT senatoru kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā iekļautais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākai veidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2018. gada 1. novembra spriedums, ar kuru LZA prasība apmierināta pilnīgi. AT lēmums nav pārsūdzams.