Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Tiek lēsts, ka 2020. gadā līdzekļu apgrozījums influenceru mārketingā būs pieci līdz 10 miljardi dolāru. Skaidrs, ka ar šādu peļņas potenciālu daudziem rodas vēlme uzaudzēt savu profilu straujāk, nekā tas ir iespējams ar godīgiem līdzekļiem. Cik liels ir krāpšanas apjoms Latvijā atsevišķi un Baltijā kopumā? Komunikācijas aģentūras "A. W. Olsen & Partners" un "Instagram" un "YouTube" blogeru analīzes platformas "HypeAuditor" veiktais pētījums liecina, ka 53% influenceru Baltijā ir novērojamas krāpšanas pazīmes. Latvijā rezultāti ir tādi paši.

Latvijā vismazāk blēžu (44%) tika novērots nanoietekmētāju kategorijā – tie ir sociālā tīkla "Instagram" lietotāji, kam sekotāju skaits nepārsniedz piecus tūkstošus. Savukārt visvairāk krāpnieku, proti, 61%, ir to lietotāju vidū, kam ir no pieciem līdz 20 tūkstošiem sekotāju.

"Tas var būt saistīts ar tādiem kā "stikla griestiem": ja neesat persona, kas regulāri parādās medijos, ir diezgan grūti pārvarēt 20 tūkstošu sekotāju robežu un sākt labi pelnīt, tāpēc tiek uzsākta dažādu krāpšanas mehānismu izmantošana, piemēram, robotu un reakciju pirkšana, dalība grupās, kur lietotāji aktīvi komentē cits cita ierakstus, kā arī masveida piesekošanas, tas ir, parakstīšanās –atteikšanās, izmantošana," paskaidro "A. W. Olsen & Partners" projektu vadītāja Baltijas valstīs un Latvijas Universitātes pasniedzēja Marija Vorkule. "Visbeidzot, to vidū, kam ir 20 līdz 100 tūkstoši sekotāju, krāpnieku īpatsvars ir nedaudz mazāks, bet tik un tā pārsniedz pusi – 53 %."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!