Edgars par Inesi ir stipri vecāks, un arī viņš ir vājredzīgs. Abi iepazinušies kādā skolā, kur Inese strādāja par apkopēju, bet topošais vīrs – par sētnieku. Edgaram Inese uzreiz iekritusi sirdī un vīrietis darījis visu, lai pievērstu viņas uzmanību – gan atbalstījis un palīdzējis grūtākā brīdī, gan izkārtojis istabiņu, kur sievietei apmesties. "Sākumā bijām ļoti labi kaimiņi. Nezinu, kura sirdi kurš kausēja, bet tagad esam viens vesels," par abu attiecībām stāsta Inese.
Inese neslēpj, ka jau pirms sešiem gadiem sapratusi – Edgars ir viņas īstais. Taču steidzīgā ikdiena – studijas augstskolā, veselības likstas un sarežģītie abu ģimenes attiecību līkloči – kavējuši nopietni pievērsties laulību ceremonijas plānošanai. Nu, kad kāzu datums jau nolikts, Inese atklāj, ka attiecības noformēt oficiāli mudinājusi ne tikai mīlestība vienam pret otru, bet arī kāds praktisks fakts – dzīvojot civillaulībā, partnerim nav nekādu tiesību uzzināt vai iesaistīties otra ārstēšanas procesā. Tā kā pāris ik dienas saskaras ar dažādiem veselības sarežģījumiem, šis jautājums abiem esot īpaši svarīgs.