Latvijas ebrejs Elija Kacs pasaulē nāca 1926. gada 6. aprīlī, Rīgā. Kad Kacs bija trīs gadus vecs, ģimene emigrēja uz ASV, apmetoties uz dzīvi Ņujorkā, Bruklinā, kur viņa tēvs strādāja par mājputnu gaļas tirgotāju. Kacs mācījās Manhetenas Industriālās mākslas skolā (Manhattan's School of Industrial Art), taču pēdējā gadā to pameta, lai strādātu "MLJ Comics" (vēlāk – "Archie Comics").
1944. gadā Kacs sāka zīmēt "National Allied Publications" (vēlāk – "DC Comics") un "Timely Comics" (vēlāk – "Marvel Comics"), taču drīz vien viņu iesauca armijā, kur viņš sabija 19 mēnešus. Pēc atgriešanās viņš zīmēja "Adventure Comics", "Sensation Comics", kā arī kopā ar Holivudas režisoru Gārsonu Kaninu strādāja pie vairākām televīzijas filmām, bet 1949. gadā Kacs uz palikšanu atgriezās "National Allied Publications", kā rezultātā piecdesmitajos gados uzzīmēja vairākus komiksu stāstus, tostarp, "All-Star Western" un "The Adventures of Rex the Wonder Dog".
1954. gadā tika pieņemts tā dēvētais "Komiksu kodekss" – pašregulējoši noteikumi, kuru mērķis bija mazināt vardarbības un seksuālu ainu izplatību publiskajā kultūrā, kā rezultātā komiksu industrija piedzīvoja kritumu. Daudzi izdevēji, kuri vēlējās izdzīvot, pievērsās komiksu "Zelta ēras" varoņu pārradīšanai jaunajām prasībām.
Tas bija arīdzan Kaca rūpals, un slavenākie no viņa tā laika veikumiem ir komiksu "Green Lantern" (1959) un "Atom" (1961) pielāgošana un pārzīmēšana. Kaca darbs, kuram raksturīgs izsmalcināts dabiskums un filigrānas, šauras līnijas, izcēla viņu starp citiem māksliniekiem, piešķirot komiksu industrijai jaunus vaibstus.
Pēcāk "Atlas Comics" (bijušais "Timely Comics" un nākotnes "Marvel Comics") viņš pārradīja tādus slavenus tēlus kā Halks, Tors un Kapteinis Mārvels. Savukārt septiņdesmitajos gados Kacs strādāja pie slavenā "The Amazing Spider-Man" komiksa un uzzīmēja arī galveno epizodi – Gvenas Steisijas nāvi. Komiksu pasaulē nebija pieņemts, ka bojā iet viens no galvenajiem stāsta varoņiem, tāpēc Kaca veikums šajā ziņā uzskatāms par vienu no zīmīgākajiem komiksu vēstures notikumiem.
Par spīti tam, ka Kacs savas pusgadsimtu ilgās karjeras laikā bija ļoti pieprasīts un allaž nodarbināts, savus darbus parasti krāsoja viņš pats, nevis atstāja asistentu ziņā (lielākā daļa komiksu mākslinieku tā nedarīja), jo vēlējās saglabāt savu tēlu konsekvenci.
Kacs arīdzan aizsāka komiksu industrijā jaunu žanru – žurnālkomiksus. Viņa zīmulim pieder spiegu stāsts "His Name Is Savage" (1968) un viens no pirmajiem grafiskajiem romāniem ASV – "Blackmark" (1971).
Astoņdesmitajos gados Kacs pārsvarā zīmēja "DC Comics", strādājot pie tādiem komiksiem kā "Superman" un "Sword of the Atom", kā arī veidojot tēlus "Hanna-Barbera" multiplikācijas filmām un "Superman" animācijas seriālam. Kacs arīdzan pārradīja komiksā Riharda Vāgnera operu "Nībelunga gredzens" (1990) un Spīlberga pirmo "Juras laikmeta parks" filmu (1993).
Elija Kacs mira 2000. gada 31. janvārī Maiami, Floridā, no limfomas izraisītām komplikācijām.
Mūža laikā Kacs saņēmis vairākus prestižus komiksu industrijas apbalvojumus, bet viņa darbus turpina pārpublicēt arī pēc viņa nāves. 2002. gadā "Marvel Comics" izdeva veltījumgrāmatu "Marvel Visionaries: Gil Kane", 2012. gadā "IDW Publishing" laida klajā Keina "Zirnekļcilvēka" oriģinālo zīmējumu reprodukcijas, savukārt 2013. gadā "DC Comics" publicēja komiksu grāmatu "Adventures of Superman: Gil Kane".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
