Ar jaunu sparu sākuši skanēt aicinājumi boikotēt Amerikas Savienoto Valstu (ASV) studijas "Disney" jauno filmu "Mulana", plašākai sabiedrībai uzzinot, ka daļa filmas uzņemta Ķīnas Siņdzjanas reģionā, kas kļuvis bēdīgi slavens ar plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret musulmaņiem.
Filma jau izraisīja politisku skandālu, kad tās zvaigzne Liu Jifei bija paudusi atbalstu Honkongas policijai laikā, kad tā pērn brutāli apspieda demokrātijas piekritēju protestus.
Sašutumu tagad izraisījis fakts, ka filmas veidotāji titros īpašu pateicību izsaka astoņām Ķīnas valdības iestādēm Siņdzjanā, arī sabiedriskās drošības birojam Turpanā – pilsētā Siņdzjanas austrumos, kur atrodas vairākas koncentrācijas nometnes.
Pateicība izteikta arī Ķīnas Komunistiskās partijas Siņdzjanas propagandas departamentam.
ASV medijos Holivudas vēlme iztapt Ķīnas autoritārajam komunistu režīmam jau iepriekš izpelnījusies nopēlumu.
Cilvēktiesību aktīvisti, zinātnieki un žurnālisti ziņo par represijām pret Siņdzjanas uiguru un kazahu musulmaņiem, arī masveida ieslodzīšanu koncentrācijas nometnēs, piespiedu sterilizāciju, piespiedu darbu, kā arī ierobežojumiem reliģijai un tiesībām pārvietoties.
"Mulana", "domājams, ir studijas "Disney" problemātiskākā filma kopš "Song of the South" ("Dienvidu dziesma") – 1946. gada muzikālās filmas, kas izpelnījusies nopēlumu par pārāk idillisku dzīves atainojumu plantācijās pēc ASV pilsoņkara, publikācijā laikrakstā "Washington Post" norādīja organizācijas "Asia Society" pētnieks Aizaks Stouns Fišs.
Ķīniešu mākslinieks un disidents Badiucao, kas šobrīd dzīvo Melburnā, Austrālijā, paziņoja, ka strādā pie jaunas animācijas filmas, kurā Mulana būs attēlota kā Siņdzjanas koncentrācijas nometnes sardze, šādi satīriski komentējot "Disney" jauno filmu.
"Tas ir ļoti problemātiski, un tam nav attaisnojuma. Es uzskatu, ka ir skaidrs – mums ir visas liecības tam, kas notiek Siņdzjanā," viņš sacīja ziņu aģentūrai AFP.