Sarūpējusi ciema kukuli, Magone mātes mājā iegriezīsies kopā ar dēlu un mudinās Raimondu iegādātās dāvanas ienest vecmāmiņai, cerot, ka vecās sievietes sirds pret mazdēlu būs laipnāka. "Tizla sajūta, stāvot pie sava vecā nama durvīm. It kā gribētos, tā kā nedrīkst – ko lai dara? Es arī nesaprotu, ko man tagad darīt – iet vai neiet? Ka nedabūju ar sūda tupeli pa galvu," pauž Magone.
Taču Magones mātes sirds neatsils ne pret ilgi nesatikto meitu, ne mazdēlu – sākotnēji pieņēmusi Raimonda dāvātās veltes, pēcāk māte tās iznesīs no mājas un atdos Magonei, vien nosakot: "Es nemaz nepriecājos – še, ņem bērniem. Man nevajag, esmu paēdusi".
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit