Skatītāju mīlētas, bet kritiķu nozākātas – 10 uzmanību piesaistošas filmas  (9)

Šoreiz, balstoties filmu un seriālu novērtēšanas platformas "Rotten Tomatoes" atsauksmēs, tuvāk aplūkosim vairākas filmas, kuras kritiķu vērtējumā netika ierindotas labāko augšgalā, taču saņēma skatītāju atbalstu, kā arī ar paprāvām summām papildināja to ieņēmumu ailītes.

2006. gada filma ar Čenningu Tatumu un Džennu Devanu galvenajās lomā stāsta par jauniešiem, kuri viens otru atrod caur deju. Lai gan abu sociālie slāņi ne tuvu viens otram blakus nestāv, likteņa pagriezieni abus saved kopā un liek vienam no otra daudz mācīties – gan uz deju grīdas, gan arī ārpus tās. Kritiķiem gan šķita, ka ar deju nesaistītie notikumi ir pārāk paredzami, sniedzot visnotaļ bālu vērtējumu.

Skatītājiem, šķiet, par to liela bēda nebija, un noteikti par sliktu nenāca fakts, ka galvenajai lomai izvēlēts dāmu mīlulis un uzteicamais dejotājs Tatums. Ātri vien filma kļuva par hitu, pēcāk līdzīgā mērcē piedāvājot vēl četrus turpinājumus.

Jāpiebilst, ka filmas laikā radītā jūtu ķīmija tomēr bija gana spēcīga un patiesa, lai pāris izveidotu attiecības arī pēc filmēšanas beigām. Abi bija precējušies deviņus gadus, savā pulciņā ieaicinot arī meitu Everliju, taču 2018. gadā Tatuma un Devanas laulība tika oficiāli šķirta, raksta "Cosmopolitain".

2020. gadā varējām priecāties par slikto puišu – Vila Smita un Mārtina Loresa – atgriešanos pie skatītājiem, taču pēc skaita otrā "Slikto puišu" kinolente, kas iznāca 2003. gadā, kritiķiem tik ļoti pie sirds negāja. Pēc filmas noskatīšanās liela daļa kritiķu bija vienasprātis, ka divas ar pusi stundas nācies skatīties milzīgu sprādzienu, kuru papildinājuši muļķīgi joki un ņirgāšanās.

Sižets vijas ap abiem ne viena līmeņa detektīviem, kuriem jāizmeklē narkotiku kontrabandas lietas, pilsētā ieplūstot arvien lielākam daudzumam apreibinošo vielu. Viņu uzdevums ir atrast ceļu, pa kuru tās tiek piegādātas. Kā jau lielā daļā asa sižeta filmu, arī šajā tiek aizskarta romantiskā stīga, kas Smita un Lorensa plāna izpildi pamatīgi sarežģī.

Skatītājiem – parastajiem amizantā pārīša notikumi nešķita tik slikti kā kritiķiem. Tā saņēmusi solīdu vērtējumu teju četru zvaigžņu apmērā, bet kopējie filmas ienākumi sasniedza aptuveni 262 miljonus ASV dolāru.

Pirmās "Māsa uzdarbojas" ("Sister Act") daļa tika uzņemta ar visnotaļ lielu sajūsmu, un, kā tas šādos gadījumos mēdz būt, tai veidots arī turpinājums. Arī otrajā daļā galvenajā lomā ir lustīgā un dziedošā komiķe Vūpija Goldberga, taču šoreiz māsas uzdevums ir dot artavu vietējās mācību iestādes audzēkņu vokālo prasmju uzlabošanā.

Lai gan arī "Sister Act 2: Back in the Habit" Goldbergai pievienojas ne tikai pirmās kinolentes veiksmīgais sastāvs, bet arī dziedātāja Laurina Hila, lielākoties kritiķi aiz prieka nesita plaukstas. Vairākkārt "Sister Act 2: Back in the Habit" pārmesti garlaicīgie centieni turpināt soļot pa iepriekšējās filmas iemīto taciņu un dzīvot pirmās daļas lauriem. Jāteic gan, ka kino mīļiem skats uz filmu nebija tiks drūms, un 61 procents no viņiem 1993. gada kinolentei deva vairāk nekā 3,5 zvaigznes.

"Jo es tā teicu" ("Because I Said So") ar Holivudas zvaignes Daienas Kītones piedalīšanos 2007. gadā tika atzīta par gada sliktāko filmu. Režisora Maikla Lēmana kinolente saukta par absolūtu pretstatu tam, kādai vajadzētu būt komēdijai. Tāpat izceltas tiek klišejas, kas tajā parādās ik uz stūra.

Pēc filmas iznākšanas atsauksmēs Ričards Roepers "Ebert & Roeper" to nosaucis par, viņaprāt, sliktāko veikumu Kītones karjerā. Turpretī skatītāji nebija tik skarbi, tai kopumā piešķirot 3,5 zvaigznes no piecām.

Karjeras laikā Kītone izmēģinājusi spēkus arī nedaudz citos lauciņos, piemēram, iejūtoties režisores ādā mūzikas videoklipos, kā arī TV projektos. Pirmā Kītones režisētā filma bija "Unstrung Heroes", kas pie skatītājiem nonāca 1995. gadā. Runājot par brīvo laiku un citām kaislībām, aktrisei ļoti patīk fotogrāfijas, arhitektūra, dekorēšana. Tāpat viņa sarakstījusi arī vairākas grāmatas. Vairāk par Kītones dzīves līkločiem lasi šeit.

2018. gada asā sižeta kinolente "Venoms" stāstīja par reportieri Ediju Broku, kurš izvēlējies pievērst uzmanību jautājumiem, uz kuriem citi piever acis. Pavisam nejaušu sakritību dēļ viņa ķermeni pārņem simbiots, kas dod superspējas, Brokam kļūstot par antivaroni Venomu. Galvenajās lomās režisora Rūbena Fleišera kinolentē ir Toms Hārdijs, Mišela Viljamsa, kā arī Vudijs Harelsons.

Sajūsmas pilnos kliedzienus no kritiķu mutēm veidotāju komanda tā arī nesagaidīja, tieši pretēji – tika norādīts uz virkni nepilnību galvenā varoņa tēlā, kas teju vai lūdzas pēc tuvākas saistības ar Zirnekļcilvēku. Savukārt skatītāji nebūt nebija tik kritiski, ar rūpību novērtējot un pieņemot pieeju, kādā stāsts tiek pasniegts.

Fani gan var uzgavilēt, jo Venomam tiks dota arī otrā iespēja, lai tomēr izpelnītos arī kritiķu simpātijas. Franšīzes turpinājums uz ekrāniem nonāks jau 2021. gadā.

Nav noslēpums, ka ar komēdijām var viegli nošaut greizi, jo – kas vienam šķitīs līdz asarām smieklīgi, citam liks kaunā novērsties. Līdzīgi, šķiet, bijis ar komēdiju "Grandma's Boy", kurā videospēļu testētājs Alekss uz laiku spiests apmesties pie savas vecmāmiņas un divām viņas draudzenēm. Jāpiebilst, ka šīs nav parastas omītes – viņām tīk gan iemalkot kādu grādīgo dziru, gan arī uzmest aci citām apreibinošajām vielām.

Lielākajai daļai kritiķu komēdija šķitusi diezgan neskatāma, neinteresanta un muļķīga, turpretī skatītāji dalās divās daļās – vieni nespēj noskatīties vairāk par 30 minūtēm, bet otriem komēdija ar visu tās būtību kļuvusi par vienu no mīļākajām filmām pasaulē. Vēlreiz vietā teiciens, ka par gaumi taču nestrīdas!

Kad "Collateral Beauty" nonāca pie skatītājiem, Vils Smits dabūja pamatīgi trūkties. Kritiķi uzskatīja, ka galvenajai sižetā pievērstajai domai nav ne vainas, taču izpildījums un veids, kādā filma izvērsta, nepavisam nebija veiksmīgs. Lai gan filmas mērķis ir celt cilvēku emocionālo pašsajūtu, kinolente pati sabrūk līdz ar zemi, uzskatījuši kritiķi. Skatītāji savos vērtējumos bijuši dāsnāki, un vairāk nekā puse (64 procenti) to novērtējuši ar 3,5 zvaigznēm.

Filma dienasgaismu ieraudzīja 2016. gadā. Pēc traģiskā meitas zaudējuma Smita atveidotais varonis arvien vairāk attālinās no apkārtējiem. Tā vietā skumju un bēdu sagrautais vīrietis raksta vēstules, kuras adresē nevis cilvēkiem, bet Nāvei, Laikam un Mīlestībai. Pēcāk šīs sajūtas viņš cilvēku veidolā satiek arī reālajā dzīvē. Taču – varbūt viņš tikai to iedomājās?

Aktieru sastāvs filmai gan ir uzteicams. Blakus Smitam tajā ar savu aktierprasmi iepriecina Keita Vinsleta, Helēna Mirena, Keira Naitlija un Edvards Nortons.

"Sweet November" nojauc iepriekšējos priekšstatus par Kianu Rīvsu kā asa sižeta filmu zvaigzni, kuram vienmēr kabatā ir kāds aukstais ierocis, un dod iespēju tos būvēt no jauna. Filma ir mazliet liriska, tomēr gaiša un bezrūpīga, kurā aizmirsties, izdzīvojot svešu dzīvi un tajā pašā laikā to vērojot it kā no malas. Rīvsa ekrāna partnere ir šarmantā Šarlīze Tērona.

Taču kino profesionālajiem vērtētājiem kinolente šķita ārkārtīgi salkana. Šim salkanumam kritiķi pievieno arī nepārliecinošo sižetu, kuram noteikti nepalīdz vājā jūtu ķīmija starp abiem galvenajiem varoņiem.

Pārāk depresīva, gara un garlaicīga – šādas atsauksmes var lasīt filmu un seriālu novērtēšanas platformā "Rotten Tomatoes". Arī skatītāji aiz sajūsmas par to nelēkāja, tomēr uzteikti tiek filmas specefekti un ieturētais stils. Šajā Ruperta Sandersa piedzīvojumu drāmā Šarlīzei Teronai uzticēta Ļaunās karalienes loma, ka, kā ierasts, ir Sniegbaltītes – Bellas Svonas varones niknākā ienaidniece. Tāpat filmā varam novērtēt arī Krisa Hemsvorta aktierpasmes.

Filmas ražošanas un reklāmas budžets bija 170 miljoni dolāru, taču jau pirmajās trīs izrādīšanas dienās tā nopelnīja aptuveni 95 miljonus dolāru. Lai gan, nenoliedzami, šo filmu nevar salīdzināt ar "Disney" studijas klasiku, to nebūt arī nevajadzētu darīt. Tā atklāj pasaku tumšo un šausmu pilno pusi, kas domāta pieaugušo auditorijai.

Šīs sporta drāmas centrā ir vidusskolas amerikāņu futbola komanda un viņu treneris Grants Teilors (Alekss Kendriks). Vīrieša dzīvē viens sarežģījums seko nākamajam, visbeidzot pamatīgi sagrīļojot viņa vietu kā komandas galvenajai lokomatīvei. Lai gan kinolente liekama sporta filmu plauktiņā, tā primāri ir par ticības nozīmību, raksturu un uzvaru nesošas vides radīšanu, kas ir vēl svarīgāka par kausa pacelšanu virs galvas.

Viscaur kritiķu vērtējumiem vijas viedoklis, ka tā bijusi pārāk pliekana un banāla, tomēr daudzi skatītāji novērtējuši tās spēcīgo pamata vēstījumu. Filmu iespējams noskatīties straumēšanas platformā "Netflix".

Rakstā izmantota informācija no "Business Insider", "USA Today" un "Looper".