Skatītāju iecienītais muzikālais šovs "Balss maskā" no cita veida šoviem atšķiras ar iespaidīgu līgumsodu gadījumā, ja zem maskas slēptā dziedātāja identitāte gaismā nāk priekšlaikus. "Delfi" jautāja TV3, cik tad īsti ir to cilvēku, kuriem konfidencialitātes līgums ir saistošs.
Pats šova formāts – maskā slēpts dziedošs sabiedrībā zināms cilvēks, kura identitāti cenšas atminēt – šobrīd ir populārs daudzās pasaules valstīs, un arī Latvijā gan "Balss maskā" pirmajai sezonai, gan otrajai sezonai veicas labi reitinga ziņā.
Vienlaikus šā šova realizācija nebūt nav viegls uzdevums tā veidotājiem, ņemot vērā arī faktu, ka dzīvojam mazā valstī, kur "visi visus pazīst". Lai nosargātu šova dalībnieku identitāti, tiek veikts liels darbs, bet kā drošības buferis kalpo iespaidīgs līgumsods gadījumā, ja kāds tomēr izpļāpājas, un zem maskas slēptais cilvēks atklātībā nonāk vēl pirms TV ētera.
"Balss maskā" producenti Ilze Jansone un Pēteris Krievkalns portālam "Delfi" atklāja, ka sākumā dalībnieku identitātes zina vien seši cilvēki, bet šova filmēšanas beigās zinātāju ir jau ap 60. Viņiem visiem par noslēpuma izpaušanu priekšlaikus draud sods 20 000 eiro apmērā. Gan uz dalībniekiem, gan darbiniekiem attiecas vienādi noslēpuma glabāšanas nosacījumi.
Par visu pēc kārtas
Kā skaidro producenti, noslēpuma zinātājus var sadalīt trijās daļās – šova uzsākšana, šova sagatavošanās process un realizēšanas process. "Mēs maksimāli ilgi cenšamies noturēt noslēpumu pēc iespējas mazākā cilvēku lokā. Uzsākot gatavošanos šovam, apmēram pirmos divus mēnešus par dalībniekiem zina vien seši cilvēki. Tie ir trīs TV3 kanāla pārstāvji, un trīs darbinieki no producentu komandas. Katrā nākamajā šova veidošanas posmā šis zinātāju skaits pieaug, taču kontrolējamos apmēros un ar katru iesaistīto noslēdzot konfidencialitātes līgumu. Savukārt šova sagatavošanas procesā, kas ilgst līdz brīdim, kad sākas darbs filmēšanas laukumā, zinātāju skaits pieaug līdz 37 cilvēkiem. Proti, tas ietver sevī komandu, kura ir tiešā mērā saistīta ar dalībnieku sagatavošanu šovam – tērpu izstrādē, repertuāra izvēlē, mēģinājumu procesos," teic šova veidotāji.
Lielākā daļa realizācijas procesa darbinieku noslēpumu uzzina brīdī, kad slavenības uz skatuves tiek atmaskotas. Tā kā raidījums tiek filmēts priekšlaikus, tad šis noslēpums tiek uzcītīgi glabāts arī pēc atmaskošanas. Līdz tam gan šova vadītājs, operatori un tehniskā komanda spēlē piedalās tāpat kā detektīvi un skatītāji. Kopumā šajā šova posmā tie ir aptuveni 60 cilvēki, kuri rūpīgi glabā noslēpumu.
Kanāla TV3 noslēpuma zinātāju loks, kas ir saistīti ar šova mārketingu un publicitāti, paplašinās tikai masku atmaskošanas secībā konkrētajā nedēļā, tādā veidā saglabājot informācijas diskrētumu līdz pēdējam brīdim. "Tā patiešām ir nebijusi prakse šovu vēsture, jo pat kanāla darbiniekiem ir ļoti ierobežota informācijas pieeja," teic Ilze Jansone.
"Protams, šova tapšanā ļoti būtiska ir komanda, ar kuru strādājam. Mēs katrs esam savas jomas profesionāļi, kas apzinās, ka noslēpums ir šova galvenais elements un jebkāda sensitīvas informācijas izpaušana ietekmētu gala rezultātu. Mēs neesam saskārušies ar situāciju, kad informācija būtu tikusi apzināti nopludināta, tādēļ ļoti novērtējam komandu, kas savu darbu veic profesionāli un ar augstāko atbildības sajūtu gluži tā, it kā būtu saņemta pielaide valsts noslēpumam," uzskata producenti.
Kas palīdz glabāt lielo noslēpumu
"Dažādus vērtīgus padomus esam saņēmuši no šova starptautiskā formāta turētajiem. Piemēram, ikviens darbinieks, kurš zina, kas slēpjas zem maskām un komunicē ar vai par dalībniekiem, telefonā nomaina viņa vārdu uz attiecīgo tēlu. Piemēram, Dagmāra Legante tiek saglabāta kā Lauva un Māris Grigalis kā Planēta, lai kāds pēkšņi nepamana atnākušu sms vai aizdomīgu zvanu, piemēram, no Ilzes Jaunalksnes. Ja darba procesā, kāds no darbiniekem kādu dalībnieku nosauc vārdā – saņem aizrādījumu. Tādā veidā laikus trenējamies nejauši neizpaust noslēpumu," vēsta "Balss maskā" komanda.
Abu sezonu laikā ir gadījies tikai viens kuriozs šajā kontekstā – pirmās sezonas ieraksts notika vasarā, kad gan iekštelpās, gan ārā bija ļoti karsts. Savukārt Acs maskai (Ilze Jaunalksne) bija ļoti smaga tērpa "galva", cieša korsete, polsterēti gurni, tērpā bija ļoti karsti. Tādēļ uz īsu brīdi aiz aizslietņa tika novilkta tērpa galva un cimdi. Kad nācās atkal kāpt uz skatuves, lai mēģinātu, Acij nebija uzvlikti kostīma cimdi un operatori atpazina varoni pēc gredzena, kuru ik svētdienas vakaru viņi bija ieraduši redzēt, Ilzei piedaloties raidījumā "Nekā Personīga".
Dalībniekiem pašiem lielāko pārsteigumu izraisīja tas, ka pat uz labierīcībām nedrīkstēja iet patstāvīgi, bez pavadoņa. Pirmkārt, redzamība zem viziera ir slikta, turklāt filmēšanas studijā ir jāiet pāri vadiem vai vadu šahtām. Otrkārt, pavadošais cilvēks vienmēr pārliecinās, ka labierīcībās nav citu cilvēku.
Un dalībnieki bija sajūsmināti arī tādēļ, ka viņiem katru reizi brauc pakaļ personīgais šoferis, daļai tie bija "pick-up" (uzņemšanas) punkti, kas nav tieši pie dzīvojamās mājas, lai kaimiņiem nešķiet aizdomīgi, ka kāds vairākas dienas pēc kārtas kāpj kādā līdz šim neredzētā auto. Turklāt dalībnieki uz šovu nedrīkstēja vilkt sev raksturīgu apģērbu, apavus, somas, jakas un citus aksesuārus. Visi dalībnieki ieradās vienādos treniņtērpos, cimdos, vizieros, neitrālos apavos.
Starp citu, ja šova pirmajā sezonā šova vadītāja Mārtiņa Spura ģimenē Mārtiņš bija tas, kurš pirmais uzzināja, kas slēpjas zem maskām, un bija spiests klusēt un izvairīties no sievas Kristīnes jautājumiem, tad otrajā sezonā viņa sieva Kristīne zināja dalībniekus jau pirms filmēšanas, jo ir viena no tekstu autorēm video pavedieniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
