Noskaties! Hjū Džekmens palīdz atgūt zaudētās atmiņas

Austrāliešu aktieris Hjū Džekmens, kurš reiz atzīts arī par pasaules skaistāko vīrieti, filmā atveido Niku Banisteru, kura profesija nebūt nav no populārākajām. Vīrietis ir privātais prāta izmeklētājs, kurš, izmantojot futūristisku tehnoloģiju, palīdz saviem klientiem vēlreiz aizceļot uz atmiņu nostūriem un tos izdzīvot vēlreiz. Taču viņa dzīve pilnībā mainās, sastopoties ar Rebekas Fērgusones varoni, kuras atmiņu meklējumi pārvēršas bīstamā apsēstībā.

Kad sieviete pēkšņi pazūd, arī Niks savā ziņā jūtas pazudis, tāpēc nolemj noskaidrot visas detaļas, kas ar to saistītas. Izrādās, zem tās slēpjas konspirācija, kas liek viņam atbildēt uz jautājumu – cik tālu esam gatavi iet, lai tikai būtu ar saviem mīļajiem?

Filmas treileris dod mums iespēju ielūkoties Džojas versijā par distopiju saulainajā Maiami, kas nebūt neizskatās tik bezrūpīgi kā ierasts. Portāls "Deadline" kā ievērības cienīgus izceļ filmā izmantotos specefektus – jo īpaši brīžos, kad Niks cilvēku atmiņas atgriež dzīvē. Tāpat kinolente neiztiks bez arī mūsdienu pasaulē aktuālo problēmu atainošanas, tostarp klimata pārmaiņām, ievērojamo nabadzības un bagātības atšķirību Amerikā un tamlīdzīgi. Ne velti lielais karstums filmā dienas laikā tiek parādīts tik neizturams, ka ļaudis ielās iziet tikai vakaros.

Kopā ar Džekmenu un Fērgusoni, kuriem šī nebūs pirmā tikšanās uz lielā ekrāna ("The Great Snowman"), redzēsim arī Tendiju Ņūtoni, Danielu Vu, Klifu Kērtisu u.c.

Galvenā varoņa atveidotājs Džekmens filmu nodēvējis par "kaut ko jaunu un oriģinālu", kurā aptveras universālas tēmas, kurām vajadzētu rezonēt ļoti plaši. "Tā nav tikai zinātniskā fantastika – tā ir cilvēcība," viņš sacījis. "Tas ir sirdi plosoši. Tas ir par dzīvību un nāvi."

Savukārt režisore Džoja dalījusies stāstā, kā viņa vispār nonāca līdz idejai par filmu. Kā raksta "The Hollywood Reporter", pēc vectēva nāve sieviete atgriezusies mazās Anglijas pilsētiņas īpašumā, lai sakārtotu papīru lietas. Pie mājas atradusies plāksne, uz kuras rakstīts kāds vārds. Izrādījies, ka tas ir sievietes vārds. "Man jau kā bērnam tas šķita ļoti fascinējoši. Ko gan nozīmē šis un kā tas te maz nonācis?" sacījusi Džoja.

Vectēvs vienmēr teicis, ka tas vienkārši ir skaists vārds. Taču pēc viņa nāves starp citiem papīriem Džoja atradusi kādas skaistas sievietes senu fotogrāfiju, kuras aizmugurē bijis rakstīts tieši šis vārds. Režisori nepameta sajūta, cik gan šī sieviete atstājusi lielu iespaidu uz vectēvu, kurš šo dāmu tā arī nekad savos stāstos netika pieminējis. "Tas lika man domāt par atmiņām un mūsu dzīvēm kopumā. Un par brīžiem, kas paskrien garām un pazūd… Par brīžiem, kas mums daudz nozīmēja un izmainīja mūs," viņa atklājusi. "Un cik lieliski gan būtu, ja mēs šīs atmiņas varētu atgriezt atpakaļ – pilnībā, uz brīdi. Lai dzīvotu to dzīvi un sajustu to pašu, ko jau iepriekš."