Komēdijdrāma "Sātans Pradas brunčos" ir stāsts par ietekmīga modes žurnāla galveno redaktori Mirandu Prīstliju (Merila Strīpa), kuras raksturu par patīkamu nosaukt nu nekādi nevar. Viņai izdarīt pa prātam nav iespējams, taču to mēģina paveikt gan jauniņā asistente Endija (Anna Hataveja), gan jau ilggadējā darbiniece Emīlija (Emīlija Blanta). Tiesa, beigās gan izrādās, ka velns nemaz nav tik melns, kā viņu mālē, bet ceļš līdz šai atskārsmei ir mokošs. Par Mirandas lomu Strīpa izpelnījās virkni nomināciju, tostarp arī "Zelta globusa" un "Oskara" kategorijā "Labākā aktrise". Un šogad filma atzīmē savu 15. jubileju!
Kā atklājis filmas režisors Deivids Frenkels, kurš uz ekrāniem pārnesa Lorēnas Veisbergeres bestselleru ar tādu pašu nosaukumu, sadarbība ar Merilu Strīpu tika noslēgta jau salīdzinoši ātri, taču viņiem kā ūdeni vajadzēja atrast piemērotu aktrisi Endijas lomai. Kā potenciālās kandidātes tika minētas Reičela Makadamsa, Natālija Portmane, Skārleta Johansone, Keita Hadsone, Kirstena Dansta, taču Anna Hataveja šajā sarakstā pat netika iekļauta.
"Mēs sākām sarunas ar Annu, bet studijai tas nepatika," gremdējoties atmiņās, stāstījis Frenkels. "Mēs lomu trīs reizes piedāvājām Reičelai Makadamsai. Studija bija nokoncentrējusies lomā redzēt tikai un vienīgi Makadamsu, savukārt aktrise bija pilnībā pārliecināta, ka to nedarīs."
Pēcāk pati Hataveja vairākkārt apmeklējusi studiju un tās pārstāvjus, lai pārliecinātu, ka tieši viņa ir piemērota šīs lomas atveidošanai. "Loma mani uzrunāja. Tā lika man sajust. Filma ir par tēmu, kuru uztveru ļoti nopienti, taču šeit viņa parādīta vieglā un dzīvespriecīgā veidā."
Tā, kas visus pierunāja tomēr dot Annai iespēju, bija "oskarotā" Strīpa. "Merila vēlējās šo filmu uzņemt, tāpēc man sacīja: "Ļauj man ar viņu satikties,"" sacījis Frenkels, piebilstot, ka tajā laikā uz ekrāniem iznāca romantiskā drāma "Kuprainais kalns", kurā Hatavejai bija maza, taču ļoti jauka loma. "Merila noskatījās vienu ainu, satikās ar Annu, piezvanīja Tomam Rotmena un teica: "Jā, šī meitene ir lieliska. Es domāju, ka mēs labi sastrādāsimies.""
"Es pacietīgi gaidīju zvanu, un beidzot sagaidīju," konkrētās dienas scenāriju raksturo Hataveja. "Tas bija visvieglākais "jā" pasaulē. Es atceros, ka pēc šī zvana skrēju pa māju, skaļi kliegdama. Toreiz mājās bija ciemiņi. Es lēkāju viesistabas vidū un teicu: "Es būšu "Sātans Pradas brunčos"!"."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
