"Tēvs" ir skatuvisks kinodarbs, kurā, sadrupinātu atmiņu līkločos, galvenais varonis Entonijs meklē pavedienus pats par savu dzīvi. Nošķirt realitāti no Entonija subjektīvās interpretācijas kļūst aizvien grūtāk.
Franču dramaturga Floriana Zellera spožajā kino debijā Entonijs Hopkinss tēlo ar demenci sirgstošo Entoniju, kura meita Anna (Olīvija Kolmane) ir smagas izvēles priekšā – turpināt meklēt algotu sociālo darbinieci tēva aprūpei mājās vai ievietot viņu pansionātā. Iepriekšējās aprūpētājas Entonijs ir "aizbiedējis", savukārt, Anna plāno pamest Londonu un pārcelties pie mīļotā vīrieša uz Parīzi.
"Viņam ir savas īpatnības," Anna brīdina kārtējo potenciālo tēva kopēju. Entonijam ir smags raksturs; garastāvokļa svārstības mijas ar apjukuma brīžiem, jaucot vārdus un sejas, rītus un vakarus. Viņam piemīt arī citi seniorus vienojoši manierīgumi, piemēram, vērtslietu slēpšana neiedomājamās vietās un iecirtīga atteikšanās no palīdzības. Varbūt visa vaina nemaz nav raksturā? Demence ir saēdusi Entonija kognitīvās spējas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!