Halle Berija savu vārdu ar trekniem burtiem ir ierakstījusi Holivudas vēsturē – viņa kļuva par pirmo melnādaino aktrisi, kura saņēmusi prestižo "Oskara" balvu labākā galvenās aktrises kategorijā. Varētu domāt, ka pēc šī notikuma viņas karjerai vajadzēja uzņemt jaunus ātrumus, taču realitāte neizrādījās tik jaudīga. Priecājoties kopā ar Beriju un svinot viņas 55. dzimšanas dienu, palūkosim, kā aktrisei karjerā veicies un ar ko viņa nodarbojas šobrīd.
Halle Marija Berija ir dzimusi 1966. gada 14. augustā Klīvendā, Ohaio štatā. Savu bērnību aktrise pavadīja kopā ar māti un vecāko māsu Heidiju, jo Berijas tēvs ģimeni pameta, mazajai Hallei esot vien četrus gadus vecai. Cenšoties samierināties ar ģimenes iziršanu, meiteņu mamma ar abām atvasēm pārcēlās uz kaimiņu pilsētu pie saviem vecākiem, kur lielākā daļas pilsētas iedzīvotāju, kā vēlāk atminēsies Halle, "bija balti". Tas abām Beriju māsām licis pamatīgi izcelties arī skolā, kur viņas bijušas teju vienīgās afroamerikāņu izcelsmes skolnieces.
Bērnībā piedzīvotā apsmiešana, ko Halles skolas biedri pret meiteni vērsa viņas atšķirīgā izskata dēļ, Hallē attīstīja pamatīgu cīnītājas garu. Alkstot sevi pierādīt, pusaudzes gados Halle kandidēja gan klases vecākā vēlēšanās un pretendēja uz skolas avīzes galvenās redaktores vietu, gan vadīja karsējmeiteņu komandu, esot tās kapteine. Pievilcīgais izskats un prasme sevi pasniegt Hallei lieti noderēja skaistumkonkursos, kuros meitene sāka piedalīties jau 15 gadu vecumā.
Sākotnēji Berija savu dzīvi nesaistīja ar kino. Viņa vēlējās kļūt par žurnālisti, taču šī ideja ātri izčabēja gaisā. Jaunā sieviete studijas pameta un pēc pārcelšanās uz Ņujorku nolēma likt lietā savu ārējo izskatu un šarmu, pelnot iztiku modeles darbā. Lai gan pārsvarā Halle reklamēja apģērbus, viņa klusi loloja sapni par aktrises karjeru, līdz dienai, kad izdevās spert soli tās virzienā.
90. gadu sākumā Berija ieguva lomu televīzijas seriālā "Living Dolls", vēlāk filmējoties tādos kino darbos kā "Knot's Landing", "Jungle Fever", "The Last Boy Scout Boomerang" un citos. Iespēja parādīt savu aktrises talantu nopietnākā filmā Berijai radās, tēlojot no narkotiku atkarības sirgstošu māti drāmā "Losing Isaiah". Lai gan šī kinolente izpelnījas neviennozīmīgas kritiķu atsauksmes, tā pavēra Berijai ceļu uz slavu, nodrošinot sadarbību ar veiksmīgākajiem Holivudas režisoriem un aktieriem.
Savukārt starptautisku slavu aktrisei nodrošināja loma filmā "Dorothy Dandridge", par ko Berija saņēma "Zelta globusa" un "Emmy" balvas. Aktrises tālākajai karjerai veidojoties visnotaļ veiksmīgi, 2001. gadā tabloīdu krustugunīs gan nonāca Berijas loma filmā "Swordfish", kurā negatīvi tika vērtēta aina, kurā aktrise bija redzama ar kailām krūtīm. Jāpiebilst, ka par to Berijai tika samaksāts papildu honorārs 500 000 ASV dolāru apmērā. Tiesa, kritiķu atsauksmes noslāpēja aktrises spožais tēlojums filmā "Monster's Ball", kas Berijai nodrošināja pasaules slavu kā pirmajai afroamerikāņu aktrisei, kura ieguvusi "Oskara" balvu par labākās aktrises kategorijā.
Tūlīt pēc tam Berija papildināja leģendāro Bonda meiteņu sarakstu, filmējoties bondiādes kārtējā daļā "Die Another Day". Kas interesanti, pēcāk par reālu kļuva iespējamība veidot filmu, kuras centrā būtu Berijas atveidotā Džinksa, taču pa vidu iejaucās 80 miljonu dolāru izpirkuma nauda. Kā atceras Berija, toreiz neviens nebija gatavs ieguldīt tik lielus finansiālos līdzekļus asa sižeta filmā ar tumšas ādas krāsas varoni galvenajā lomā. Neviens nezināja tās vērtību, norādījusi Berija.
Ņemot vērā, ka Džinksas projekts beidzās nesācies, Berija nolēma pieņemt piedāvājumu atveidot Kaķsievieti. Aktrise intervijā atcerējusies, ka daudzi centušies no šī soļa atrunāt, tomēr viņa nolēma – risks var atmaksāties. "Cilvēki teica: "Tu tikko ieguvi "Oskaru", tu nevari to darīt." Taču pēc tam, kad nesanāca atveidot Džinksu, domāju – šī ir lieliska iespēja tumšas ādas krāsas aktrisei atveidot supervaroni. Kāpēc nepamēģināt?" Diemžēl, kinolenti par ļoti sliktu atzina gan skatītāji, gan kritiķi. Filmu un seriālu novērtēšanas platformā izteikts viedoklis, ka Halle Berija ir lieliska, taču pat viņa nebija spējīga glābt šo kinolenti.
Rezumējot iepriekš minēto, kā tad attīstījās Berijas karjera pēc vēsturiskā panākuma? Bez ievērojamiem panākumiem, jāteic. Lai gan aktrise patiesi bija domājusi, ka šis vēsturiskais notikums kļūs ne tikai par pavērsiena punktu Holivudas lietu kārtībā, bet arī viņas turpmākajā karjerā, tā vis nenotika. Savā runā ar asarām acīs aktrise sacīja, ka nu viņa ir atvērusi durvis jaunai pasaulei ikvienai tumšas ādas krāsas sievietei bez balss, ikvienai melnādainai sievietei, kura jūtas neredzama, taču tagad – divas desmitgades vēlāk – viņai ir grūti aptver, ka neviena viņas vietā nav stāvējusi.
Tāpat Berija sarunā ar "Variety" atklājusi, ka, aktrisesprāt, toreiz tādai, kā viņa, industrijā vienkārši nebija vietas. "Es domāju: "Ak, tagad visi lieliskie scenāriji paši nāks pie manis; šie lieliskie režisori klauvēs pie manām durvīm." Taču tas nenotika. Patiesībā kļuva vēl smagāk. To mēdz dēvēt par "Oskaru" lāstu. No tevis sagaida, ka turpmāk būs tikai apbalvojumu cienīgas performances," tā Berija.
Kādu brīdi Berija spožākajās starmešu gaismās redzama nebija. Kā savā "Instagram" kontā 2019. gadā paziņoja aktrise, viņa nekur nebija pazudusi – viņa vienkārši Holivudas labumus iemainīja pret citiem, piemēram, ballītes iemanot pret mierīgiem vakariem mājās, bezjēdzīgu darbu pret savu kaislību, dzīvi citiem pret dzīvi sev u.c., vēsta "Closer Weekly".
Taču tas nenozīmē, ka kino lauciņam viņa atmetusi ar roku. Aktrise turpina darīt to, kas viņai patīk, un tas ietver arī sēdēšanu režisores krēslā. 24. novembrī pasaules pirmizrādi straumēšanas platformā "Netflix" piedzīvos viņas debijas filma režijā "Bruised", kurā Berija atveido arī galveno varoni – pazemotu MMA cīkstoni, kura cer uz vēl vienu iespēju pierādīt savus spēkus ringā. Kas interesanti, scenārijs sākotnēji rakstīts Bleikai Laivlijai, taču dažādu notikumu rezultātā tā nonākusi tieši Berijas rokās.
Sarunā ar "Entertaimnemt Weekly" aktrise atminas, ka 40 gadu vecumā viņai bija sajūta – karjera ir absolūti noslēgusies. "Vai arī tev jāgaida, kad kļūsti tik veca, lai atveidotu vecmāmiņu un varētu vēl iekosties ābolā, ne tā? Es nevarēju iedomāties, ka 54 gadu vecumā atveidošu MMA cīkstoni. Taču te nu es esmu, tāpēc tas nozīmē, ka kaut kas taču mainās. Es esmu tam piemērs," tā Berija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
