Šaušalīgi notikumi 14. gadsimta Francijā un atkalredzēšanās ar Venomu. Kas jauns kinoteātros?

Filmas stāsts balstīts uz 2004. gada Ērika Jēgera grāmatu "Pēdējais duelis". Tās pamatā ir patiesi notikumi, kur kāds pārkāpums pret sievieti tiek uzskatīts par apvainojumu vīrieša iedomībai. Proti, viduslaikos precētas sievietes izvarošana biežāk bija kauna lieta nekā netaisnība pret viņu, tāpēc to drīzāk uzskatīja par mantisku noziegumu pret vīru, raksta "Variety".

Šī netaisnība atspoguļota arī filmā. Atgriezies no kara, bruņinieks Žans de Karūžs uzzina, ka viņa kaimiņš un sāncensis Žaks Legrī ir uzbrucis un apkaunojis viņa sievu. Pateicoties Legrī ietekmīgajiem sabiedrotajiem, neviens netic sievietes vārdiem, un Karūžs vēršas pēc palīdzības pie Francijas karaļa, kurš nolemj, ka konflikts ir jāatrisina godīgā divkaujā, no kuras iznākuma būs atkarīgs ne tikai duelantu, bet arī sievietes liktenis.

Galvenās lomas šajā vēsturiskajā drāmā par negodu un rūgto taisnīgumu 14. gadsimta beigās Francijā ir Mets Deimons un Bens Afleks. Taču galu galā "Pēdējais duelis" ir iedvesmojošs stāsts par vienas sievietes kluso varonību, kas, lai to sasniegtu, iet pāri godam, lepnumam, vīriešu kariem.

"Pēdējais duelis" nekautrējas atklāt, ka šī filma ir par ļoti sensitīvu tematu – izvarošanu. Skots nevis ļauj, lai noziegums notiek ārpus ekrāna, bet gan tieši konfrontē skatītāju ar uzbrukumu – nevis vienu, bet pat divas reizes. Nenoliedzami, nepaskaidrojot, ka izvarošana ir briesmīgs noziegums, lai arī kurā gadsimtā tas notiktu, uz to var būt ļoti neērti skatīties.

"Pēdējais duelis" savā 152 minūšu izpildlaikā parāda ļoti daudz. Tā ir skaisti uzņemta zobenu un vairogu drāma, kas ir salīdzināma ar režisora iepriekšējo filmu "Gladiators". Tā ir arī viduslaiku ziepju opera, un tajā pašā laikā – nosodoša apsūdzība par toksisku vīrišķību. Taču ik pa laikam tā ļaus, iespējams, ļaus pasmieties kopā ar ekrānā redzamajiem zemiskajiem radījumiem. Filmas divcīņas perspektīvas noved pie stāsta, kas brīžiem ir satraucošs un mulsinošs. Taču pacietīgākajiem auditorijas skatītājiem "Pēdējais duelis" sniegs daudz.

Vairāk nekā gadu pēc filmas "Venoms" notikumiem pētnieciskais žurnālists Edijs Broks joprojām cenšas pielāgoties dzīvei kā saimniekorganisms ārpuszemes simbiotam Venomam, kas viņam piešķir superspējas, lai viņš varētu kļūt par nāvējošu aizstāvi. Broks mēģina no jauna uzsākt karjeru, intervējot sērijveida slepkavu Klītusu Kasadiju, kurā iemiesojies simbiots Slaktiņš un kurš pēc neveiksmīgas nāves soda izpildīšanas izbēg no cietuma, ziņo "The Hollywood Reporter".

Kā zināms, 2018. gada asā sižeta kinolente "Venoms" stāstīja par reportieri Ediju Broku, kurš izvēlējies pievērst uzmanību jautājumiem, uz kuriem citi piever acis. Pavisam nejaušu sakritību dēļ viņa ķermeni pārņem simbiots, kas dod superspējas, Brokam kļūstot par antivaroni Venomu. Galvenajās lomās režisora Rūbena Fleišera kinolentē ir Toms Hārdijs un Mišela Viljamsa. Ja pirmās kinolentes noslēgumā jauno varoni vien manījām ar acu kaktiņu, tad otrajā filmā viņš ieradies uz "pilna laika darbadienu".

Īsumā par šīs daļas filmu –Toms Hārdijs atveido Ediju Broku, un būtībā viņš ir turpat, kur šķīrāmies pirmās daļas noslēgumā: viņa karjera ir attīstījusies, attiecības ar bijušo līgavu joprojām ir "beigtas", un viņā vēl aizvien ir slepkava. Viņa ķermenī mājo simbiotiskais citplanētietis Venoms, kurš var vai nu nemanāmi slēpties un rūkt uz Ediju tādā balsī, kādu viņš tikai dzird, vai arī pārvērst Ediju par milzi ar taustekļiem, ilkņiem un pārcilvēcisku spēku. Abos gadījumos briesmonim ir nepieciešama barība. Lai gan viņa iecienītākais ēdiens ir smadzenes, viņš var izdzīvot arī ēdot šokolādi un dzīvas vistas. Tas scenārijā pievērsta liela uzmanība.