Kannu kinofestivāla sensācija: filma 'Titāns' drīzumā pārsteigs Latvijas skatītājus  (8)

Pēc filmas pirmizrādes presē vairākkārt izskanējušas ziņas par neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas bijusi nepieciešama skatītājiem. Saņēmuši palīdzību, viņi gan tomēr atgriezušies kinozālē, lai noskatītos filmu līdz beigām. ''"Titāns" viennozīmīgi ir domāta drosmīgiem skatītājiem. Tas pārsteidz, šokē, satriec un izraisa smieklus par to, kas pirmajā mirklī nešķiet smieklīgs," skaidro kinokritiķi.

Pēc bērnībā pārciestas avārijas filmas galvenajai varonei galvā implantēta plāksne no titāna – ārkārtīgi karstumizturīga un triecienizturīga metāla. Nu jau pieaugusī meitene izjūt cietā metāla iedarbību – viņai piemīt tieksme dedzināt un postīt, viņa izjūt nekontrolējamas alkas pēc seksa ar mašīnām. Hormonu un benzīna maisījums viņas organismā izraisa agresivitātes viļņus. Orģijām seko asiņains murgs. Kad stāsts šķietami sasniedzis kulmināciju, notiek dīvaina tikšanās. Cik komiska, tik murgaina, bet noteikti paredzēta vecuma grupai 18+.

Meitenes ar seksuālu tieksmi pēc automobiļiem tēls radies režisores zemapziņā. Filmas veidotāja atkal un atkal redzējusi sapni, kurā sieviete dzemdējusi automobiļa dzinēja detaļas. Viņu apbūrusi ideja par kaut kā nedzīva dzemdēšanu. Iedvesmu sižeta attīstīšanai viņa smēlusies grieķu mītos, režisora Deivida Kronenberga filmās un Nanas Goldinas fotogrāfijās, kuru atklātība un intimitāte jau sen valdzinājusi režisori.

Pēc filmas pirmizrādes kritiķi un skatītāji sadalījušies divās naidīgās grupās – vieni filmu uzskatījuši par šedevru, otri to ienīduši. Kannu kinofestivāla žūrijas priekšsēdētājs amerikāņu režisors Spaiks Lī pievienojies pirmajai grupai un nosaucis "Titānu" par festivāla labāko filmu. Tiesa, viņš to nejauši izdarījis pašā noslēguma ceremonijas sākumā, labākā scenārija vietā paziņojot "Zelta palmas zara" ieguvēju. Izdzirdējusi savu vārdu, Dikurno nav tam ticējusi. Visu ceremoniju domājusi, ka tā tikai izklausījies. "Es domāju, ka tā ir kļūda. Es neticēju, ka patiešām esmu saņēmusi balvu," režisore sacījusi intervijā.

Tomēr viņa nebija maldījusies. Ceremonijas beigās Lī atkārtoja režisores vārdu un pasniedza viņai festivāla galveno balvu. Visā Kannu kinofestivāla vēsturē tikai viena sieviete – Jaunzēlandes režisore Džeina Kempione – 1993. gadā saņēmusi šo balvu par romantisko drāmu – "Klavieres". "Klavieres" dalīja balvu ar Čeņa Kaiges filmu "Ardievu, mana konkubīne". Dikurno ir pirmā sieviete, kura Kannās saņēmusi nedalītu galveno balvu. "Būdama uz skatuves, es jutu, ka šis nav tikai mans un filmas sasniegums. Kā otrā režisore esmu piederīga kustībai," teikusi režisore ar lielu atbildības apziņu.

Dikurno meklēja "Titānam" nepazīstamu seju. Viņa nevēlējās, lai skatītāji aktrisi saistītu ar viņas agrākajām filmām, proti, tad viņi neticētu filmas varones transformācijai. Pēc ilgiem meklējumiem izraudzīta dejotāja, jaunā aktrise Agate Rusela, kurai nebija filmēšanās pieredzes. Aktrise tika gadu gatavota fiziski grūtajām epizodēm. Mēģinātas ainas no citām filmām – "Tīmeklis", "Tvinpīka", "Nogalināt Īvu".

Dikurno uzaugusi Parīzē ārstu sinefilu ģimenē. Tēvs – dermatologs, māte – ginekoloģe. Nav brīnums, ka viņu kopš bērnības interesējis cilvēka ķermenis. "Kad es biju maza, vecāki brīvi runāja par medicīnu. Tā bija viņu ikdiena. Es aizrautīgi lasīju vecāku grāmatas. Nāve, ķermeņa trūdēšana man šķita normāla parādība," stāsta režisore.

Viņas pirmā īsmetrāžas filma "Junior" (2011), stāsts par skolnieci, kura inficējas ar kuņģa vīrusu un piedzīvo mutāciju, tika iekļauta Kannu kinofestivāla Starptautiskajā kritiķu nedēļā un saņēma balvu. Pilnmetrāžas šausmu filmas "Miesa" pirmizrāde notika tajā pašā Kannu kinofestivāla programmā un saņēma FIPRESCI balvu; kopumā filmai piešķirtas 20 balvas. Filma ir par 16 gadus veco Žistinu, kura iestājusies veterinārajā skolā un iesvētībās spiesta ēst jēlu gaļu. Šis pārbaudījums modina viņā neremdināmu tieksmi pēc svaigas gaļas, īpaši – pēc cilvēku miesas.

Lūk, drosmīgākie skatītāji savā plānotājā var ierakstīt aizņemtu 3. decembri!