Kinolente - 434
Foto: Publicitātes attēli
Dokumentālajā filmā ar nosaukumu "Nataša Kampuša – mūžs cietumā" austriete Nataša atklāti stāsta par astoņarpus gadu dzīvošanu nebrīvē pēc tam, kad desmit gadu vecumā tika nolaupīta. Ne mazāk svarīgi – viņa stāsta arī par nepatīkamo pārsteigumu, ko piedzīvoja, kad tika atbrīvota 18 gadu vecumā, nesaņemot tik atzinīgu sabiedrības uzņemšanu, kādu bija gaidījusi. Pēdējos 15 gadus viņai nācies cīnīties ar aizdomīgiem skatieniem un neviennozīmīgi vērtējamiem komentāriem. Tagad 33 gadus vecajai Natašai ir svarīgi runāt par upuru vainošanu.

Daudzi pasaulē atceras traģisko stāstu par desmit gadus veco austriešu meiteni Natašu Kampušu, kura tika nolaupīta uz ielas 1998. gadā. Turpmākās 3096 dienas viņa tika turēta gūstā piecu kvadrātmetru telpā tumšā pagrabā, badojoties un regulāri izjūtot ļaunprātīgu izmantošanu. 2006. gadā Natašai izdevās izbēgt no varmākas, kurš pēc tam izdarīja pašnāvību.

"Es domāju, ka tad, kad atbrīvošos, pasaule mani sapratīs, bet tā vietā mani gaidīja naids un distancēšanās. Tas bija šausmīgi un bieži nevaru pat staigāt pa ielām bez uzbrukumiem un nosodījuma. Sazvērestības teorijas par to, vai pati esmu atbildīga par savu nolaupīšanu, ir traucējis dzīvot un ļoti ietekmējis mani, tāpēc esmu pateicīga, ka ir iespēja izstāstīt savu stāstu šajā dokumentālajā filmā, pievēršot uzmanību upuru vainošanai no sabiedrības puses. Es ceru, ka varēšu palīdzēt tiem, kuri ir pakļauti līdzīgiem notikumiem, satiekot saprotošāku mediju un cilvēku attieksmi nekā es pati," saka Nataša Kampuša.

FaktsAustrijaKinoSazvērestības teorijas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit