'Eirovīzijas' dziesmā svarīga ir nevis formula, bet vēstījums. Saruna ar Lauri Reiniku  (3)

Lauris Reiniks "Supernovas" pusfinālā 5. februārī debitēs vadītāja lomā. Sarunā viņš stāsta par bagāto pieredzi "Eirovīzijas" nacionālajās atlasēs, kā arī aicina šī gada konkursa dalībniekus sagatavoties.

"Pēdējā laikā daudziem atsaku un daudz ko nedaru, jo man vienkārši neinteresē. Bet "Supernovai" ar prieku piekritu! Liels prieks arī atgriezties Latvijas Televīzijā, kur sāku savas gaitas pirms vairāk nekā 20 gadiem. Pa šo laiku esmu bijis citos kanālos un joprojām esmu, bet tā ir ļoti patīkama atgriešanās Latvijas Televīzijā un šajā projektā, kurš bijis neatņemama manas dzīves sastāvdaļa.

Dalība "Eirovīzijā" māksliniekiem dod ļoti daudz, neatkarīgi no tā, kādi galu galā ir rezultāti. Mums ar apvienību "F.L.Y." (grupa, kuras sastāvā bija Lauris Reiniks, Mārtiņš Freimanis un Yana Kay un kas tika izveidota speciāli 2003. gada "Eirovīzijai") nebija ļoti labu rezultātu, bet nevienam no mums tas karjeru neietekmēja. Esmu turpinājis strādāt, startējis pēc tam konkursā arī kā solists. Man joprojām ir fani no "Eirovīzijas" laika, ik pa brīdim jūtu viņu uzmanību.

Izbaudījām starptautisko uzmanību, fotografēšanos ar faniem no dažādām valstīm. Visi tevi grib intervēt un saka, ka esi labākais. Mums arī bija lieliska iespēja, ko novelētu ikvienam – promotējot sevi, apbraukāt citas Eiropas valstis," atceras Lauris.

"Mūziķiem novēlu atcerēties, ka "Eirovīzija" nav savu personisko ambīciju piepildīšanas, bet gan savas valsts pārstāvēšanas konkurss. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēkiem patīk, kā tu viņus pārstāvi. Nekad arī neaizmirsti, ka esi savas valsts seja. Daļa konkursa skatītāju varbūt nekad tā arī neatbrauks uz Latviju, bet tu būsi tas cilvēks un tā dziesma, ar kuru viņiem vismaz kādu brīdi asociēsies Latvija.

Vēl viena lieta, ko esmu sapratis – ir pilnīgi vienalga, kādu vietu tu iegūsti "Eirovīzijā", ja tā nav pirmā vieta. Cilvēki šķendējas, ko kāds par mums padomās, ja paliksim pēdējā vai pirmspēdējā vietā. Bet cik mēs paši atceramies, kura valsts palika kurā vietā? Tieši tāpat arī citi neatceras. Tāpēc nevajag stresot, bet cerēt uz labiem rezultātiem. Ja būs laba dziesma, labs priekšnesums – tāds, kurš mums pašiem patīk, tad arī rezultāts būs!

Pa šiem gadiem esmu arī sapratis, ka ļoti svarīgs ir dziesmas vēstījums. Nevajag dziesmu rakstīt speciāli "Eirovīzijai"! "Hello From Mars", jauni un dulli būdami, toreiz rakstījām speciāli. Tagad klausos un domāju – par ko mēs tur vispār dziedam, kāds "hello from Mars"? Tā ir viena no lietām, ko "Eirovīzija" man iemācīja – precīzi nodefinēt, kāds ir tavs vēstījums. Un vēl arī, ka jābūt draudzīgam un jākomunicē ar faniem. Mana dzīve pēc "Eirovīzijas" patiesībā neko daudz nemainījās, tikai gāja uz augšu, jo turpināju strādāt.

Man ir izdevies vienreiz ar "F.L.Y." uzvarēt nacionālajā atlasē un divas reizes ieņemt otro vietu. Ar "Banjo Laura" noslēdzu šo posmu. Dziesma joprojām skan manos koncertos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, dzīvo bez "Eirovīzijas". Šogad konkursā atgriežos kā vadītājs, varbūt pēc kāda laika arī kā autors. Kā izpildītājs gan tuvākajā laikā negribētu kāpt uz skatuves.

Laura sacerētās dziesmas Latvijas un Īrijas nacionālajās atlasēs piecreiz izpildījuši citi mūziķi. "Ja kādam uzticu savu dziesmu izpildīt, pašam ir mazāks uztraukums. Kā dziesmas autors varu no malas paskatīties – kas patīk vai nepatīk, ko varētu uzlabot. Bet, protams, visu atbildību vairs uzņemties nevaru, jo neesmu tajā brīdī uz skatuves. Man vienmēr patīk atbildēt par saviem vārdiem un rīcībām, arī uzņemties visas sekas – gan labas, gan sliktas. Īrijas pieredze kā dziesmas autoram bijusi visforšākā. Toreiz speciāli Kristīnei Zaharovai sakomponēju dziesmu. Gadu vēlāk Īrijas televīzijas "Eirovīzijas" vadītāja rakstīja: "Lauri, pagājušajā gadā dabūjāt otro vietu, vai jūs varētu arī šogad tādu pašu īrisku un starptautisku balādi sacerēt?" Bet toreiz diemžēl kaut kas nobruka."

"Veiksmes formula man nav zināma. Manuprāt, iegūst tie, kuri raksta un komponē dziesmas bez formulām. Tāpat nekad nezini, kā cilvēki jutīsies, kāds būs viņu noskaņojums konkrētajā vakarā. Pēkšņi visiem iepatīkas dziesma portugāļu valodā, kaut arī neviens nesaprot vārdus. Komentētājs pasaka, ka puisis ir slims, un tas ļoti nostrādā. Nobalso nevis par dziesmu, bet visu uz skatuves parādīto stāstu. Dažreiz var būt ļoti lipīga dziesma, kas neizraisa pilnīgi nekādas emocijas.

Manuprāt, svarīgi piedalīties ar dziesmu, kuru esi no sirds sacerējis un kura tev pašam kaut ko nozīmē. Tad izdomāt skaistu un interesantu mērci, kurā dziesmu ietvert, lai varētu parādīt skatītājiem pēc iespējas universālākā veidā – lai to saprot gan mazā ciematiņā Kiprā, gan Somijas pašā augšā, kur sākas Ziemeļpols.

Lielajā "Eirovīzijā" jātiecas nokļūt tiem, kuri ir gatavi. Ja neesi psiholoģiski gatavs, vajag pagaidīt, kamēr būsi. Vajag norūdīties! Bet dažreiz gan tieši pieredzes trūkums palīdz uz skatuves – kad esi tāds naivs un pats pat neaptver, cik nopietni viss notiekošais īstenībā ir.

Ar "Supernovu" man līdz šim nekādas saistības nav bijis, izņemot tviterī, kur esmu kaut ko par konkursu komentējis. Šī būs ļoti patīkama atgriešanās! Atkal jaunas krāsas, azarts un svētki pandēmijā. Jo katra reize uz skatuves, tikšanās ar kolēģiem un iešana pie skatītājiem ir svētki. Joprojām mums daudz kas ir liegts, tāpēc šie tiešām būs mūzikas svētki!

"Supernova" ir lielisks veids, kā parādīties jaunajiem māksliniekiem. Jautājums gan, ko viņi pēc tam dara ar šo iegūto īslaicīgo atpazīstamību – turpina strādāt vai gaida līdz nākamajam konkursam? Bet tāpat ir ar jebkuriem citiem talantu šoviem. Daudziem dalībniekiem tā ir vien slava divu mēnešu garumā. Kur viņi ir un ko dara pēc tam? Jo neviens jau negāžas ar piedāvājumiem. Tomēr – ja jaunie atnāks un konkursā parādīs sevi labi, arī tad, ja neuzvarēs, iespējams, jutīs cilvēku interesi. Tāpēc uzreiz jādod kaut kas jauns, jāattīsta sava karjera.

Ceru, ka šī gada dalībnieki piedomās pie saviem priekšnesumiem, ka nebūs "ķap ļap, kā būs, tā būs". Sagaidu, ka mūziķi kāps uz skatuves un centīsies parādīt, kā viņi prezentētu Latviju Itālijā. Lai mums visiem rodas iespaids, ko sagaidīt. Kvalitātes latiņa ir ļoti augsta, jo internetā varam redzēt un jebkuru salīdzināt ar citiem mūziķiem pasaulē. Pat ja tā ir joku dziesma, lai tas nepārvēršas par joku ar mīnus zīmi. Ja joks, tad lai ir gaumīgs.

Mūziķiem noteikti jāaudzē bieza āda, jo bez tās šajā biznesā nevar. Mums, vecajiem bukiem, tā jau ir begemota biezumā, tāpēc joprojām viss ir labi. Bet jaunajiem jāmācās, ka šeit nav tikai piena upes ķīseļa krastos. Jāsaprot, ka kritika būs vienmēr, turklāt ļoti bieži arī nepamatota. Bet tāda ir tā šovbiznesa garoziņa.

Skatītājiem novēlu ieslēgt LTV1 5. un 12. februārī vislabākajā noskaņojumā. Uztaisiet mājās mazo ģimenes ballīti vai tuvāko radinieku, kaimiņu ballīti. Ar dzērieniem un ēdieniem, jo tieši tā skatās lielo "Eirovīziju" visā Eiropā. Lai ir foršs vakars pie televizora. Esiet pozitīvi, baudiet, priecājieties, smejieties kopā ar mums, varbūt arī paraudiet kopā ar mums. Nezinu, kā ies, bet domāju, ka būs visu emociju gamma," teic Reiniks.

"Delfi" jau vēstīja, ka šogad "Supernovā" sacentīsies 17 dziesmas. 16 no tām mūsu uzrunātie "Eirovīzijas" eksperti nopietni analizēja – kurai ir cerības uzvarēt, bet kurai tās ir knapākas.