Intars Busulis negrasās atteikties no koncertēšanas Krievijā

"Mana publika mani sapratīs," portālam "Delfi" teic Intars Busulis. Viņš skaidro, ka tuvāko astoņu mēnešu laikā viņam nav ieplānoti ne lieli, ne privāti koncerti Krievijā, taču kopumā viņš neizslēdz uzstāšanos šajā valstī.

"Esmu par mieru pasaulē. Ja situācija nostabilizēsies un politiķi nāks pie prāta, tad noteikti uzstāšos. Mūs tur gaida cilvēki, nevis politiskās partijas vai tanki. Mēs nākam ar labo vēsti – mīlestību, ar kuru vēlamies dalīties un sēt visur. It sevišķi šajos laikos, kad tas ir īpaši nepieciešams," skaidro Busulis.

Mūziķis teic, ka tie cilvēki, ar kuriem viņš strādā Krievijā, ir par mieru pasaulē: "Esmu runājis ar simtiem savu fanu autogrāfu sesijās pēc lielkoncertiem, un visi novēl man un Latvijai prieku un saticību. Es nevaru sodīt tos, kuri nav pie vainas šajā ģeopolitiskajā situācijā. Mēs varam uzņemties atbildību paši par saviem darbiem un nedarbiem," uzskata mūziķis.

Uz "Delfi" jautājumu, vai viņš nejūt vajadzību paust personisku nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā, Busulis teic: "Mana personiskā attieksme politiķiem un visiem tiem, kuri ir pie vainas šajā situācijā, ir pie vienas vietas!"

Komentējot "Prāta vētras" ieplānoto Krievijas koncertu atcelšanu, Busulis pauž cieņu, taču uzskata, ka notikuši koncerti krievu auditoriju ietekmētu labāk. "Viņi tur noteikti varētu superpozitīvi uzlādēt publiku, lai vietējie ar smaidu varētu doties pretī saulainajai rītdienai un zinātu, ka ir cilvēki ārpus robežām, kuri grib un novēl saticību un mieru visapkārt uz šī superpelēkā fona," spriež Busulis.

Gluži pretējos ieskatos ir cits Latvijas mūziķis Ralfs Eilands, kurš trešdien vietnē "Facebook" publiskojis emocionālu ierakstu par premisu, ka politika un māksla ir savstarpēji nejaucamas lietas. Eilands domā, ka Krievija būtu jāizolē no visiem lieliem pasaules kultūras un sporta notikumiem.

"Delfi" jau vēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.

Vēlāk Putins precizēja, ka "republikas" tiek atzītas nevis separātistu faktiski kontrolētajās teritorijā, bet gan Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās, kas saasina situāciju un palielina turpmākas militāras darbības iespējamību. DTR formālais līderis Deniss Pušiļins savukārt žurnālistiem paziņojis, ka Donbass nevēloties paplašināties, bet vēlētos robežu demarkācijas jautājumus ar Ukrainu atrisināt mierīgā ceļā.

21. februāra nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt. Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā. ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.