Ārzemju labākie veikumi. Piecas kinolentes, kas kāro iegūt 'Oskaru'

Kategorijā "Labākā ārzemju filma" gadu gaitā visbiežāk uzvarējusi Itālija, kurai seko Francija. Tiek izteiktas prognozes, ka šogad uzvarēt varētu dāņu filma "Flee" vai arī trīs stundu garā japāņu kinolente "Drive My Car". Šis gads būs īpašs ar to, ka ceremoniju vadīs trīs sievietes – aktrise Redžina Hola, skatuves māksliniece Vanda Saiksa, kā arī stand-up komiķe Eimija Šumere.

Divus gadus pēc sievas negaidītās nāves slavenais aktieris un režisors Jusuke saņem piedāvājumu veidot iestudējumu teātra festivālam Hirosimā. Darba dēļ viņam jāpiekrīt par labu personīgajam šoferim. Par šo pavērsienu priecīgs viņš nav, jo tagad kāda sveša sieviete vārdā Misaki vadīs viņa mīļo, sarkano auto. Tuvojoties izrādes pirmizrādei, spriedze aktieru un komandas vidū pieaug, un Jusuke ir spiests stāties pretī sāpīgām patiesībām un noslēpumiem, kas saistīti ar pagātni un viņa mirušo sievu. Kinolentē galvenā uzmanība vērsta mīlestības, bēdu un mākslas tēmām.

Japāņu kinorežisora Rjusukes Hamaguči trīs stundu garā kinolente veidota pēc rakstnieka Haruki Murakami stāstu krājuma "Vīrieši bez sievietēm" motīviem. Filma nominēta četrām "Oskara" balvām vairākās kategorijās, proti, "Labākā filma", "Labākais režisors", "Labākā ārzemju filma" un "Labākais adaptētais scenārijs". Ja tā uzvarēs labākās kinolentes katagorijā, tā kļūs par pirmo japāņu filmu, kas jebkad atvedusi mājās šo trofeju.

Režisoram īpaši svarīga bijusi varoņu emociju atklāšana. "Kamerai ir rentgena acis, un tā var filmēt pat cilvēka dvēseli. Es nekad tam neticēju," viņš sacījis. Taču filmas veidošanas laikā pamazām bildīte kļuvusi skaidrāka, un režisors cer, ka to ievēros arī skatītāji.

Mājas ir tur, kur jūtamies droši un pasargāti, bet, kā dzīvot, ja šī drošības patvēruma nav? Šī dāņu animācijas dokumentārā filma, kuras veidotājs ir Jonass Pohers Rasmusens, atklāj skaudru stāstu par piederību un identitātes meklējumiem. Animācija izmantota, lai pasargātu galvenā varoņa identitāti.

36 gadus vecais Amins cīnās ar sāpīgu noslēpumu, kuru turējis sevī 20 gadus. Būdams vēl bērns, viņš kopā ar māti, brāļiem un māsām bijis spiests pamest savu dzimteni Afganistānā. Taču nu vīrieti nepamet bailes, ka pagātnes notikumi ietekmēs tagadni, dzīvi Dānijā, vai nākotnes plānus, ko Amins veido kopā ar topošo vīru. Vīrietis atskatās uz savu dzīvi, pirmo reizi atklājot pagātnes traumas, patiesību par ģimeni un savas seksualitātes pieņemšanu.

Filma saņēmusi arī vairāku kritiķu atzinību, kuri norāda uz veiksmīgi veidotu animāciju, stāstu, tematisko saturu, LGBT kopienas pārstāvniecību, kā arī precīzu Afganistānas notikumu atspoguļojumu.

Šis veikums pretendē uz trim "Oskariem" – kā "Labākā animācijas filma", "Labākā dokumentālā filma" un "Labākā ārzemju filma", tādējādi kļūstot par pirmo kinolenti, kas nominēta visās trijās galvenajās kategorijās vienlaikus.

Itāļu "dzīvā klasiķa" Paolo Sorentīno jaunākā filma, autobiogrāfiskā drāma "The Hand of God" ir stāsts par uzaugšanu Neapolē. Tā ir jutekliska, skumja un brīžiem cildena. Lai gan filmas pamatā ir Soretīno jaunības notikumi un atmiņas par 80. gadu Neapoli, tā ir daļēji izdomāta. "Kad rakstu, sāku ticēt saviem meliem, līdz saprotu, ka vairs nespēju atšķirt patiesību no izdomām," atklāj talantīgais rakstnieks un režisors.

Filma ir par intravertu zēnu Fabieto Šizu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Pusaudzis ar ģimeni dzīvo Itālijas dienvidu pusē – nemierīgajā Neapolē. Tas ir stāsts par ģimenes mīlestību, skumju sāpēm, tautas vienotību, jūsmojot par futbola leģendu Djego Maradonu, un to, kā sāpes dažreiz mēdz būt pamats ambīcijām. Arī liktenim ir sava nozīme, un, priekam savijoties ar traģēdiju, mainās arī Fabieto nākotne.

Kinolente savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja 78. Venēcijas starptautisko filmu festivālā pērnā gada rudenī, un jau pēc trim mēnešiem visā pasaulē kļuva pieejama populārajā filmu un seriālu straumēšanas platformā "Netflix".

"Lunana: A Yak in the Classroom" ir tikai otrā filma, ko "Oskara" balvai pieteikusi mazā Āzijas valsts Butāna. Pirmā bija Kjence Norbu "The Cup" 1999. gadā. "Lunana" šajā nominācijā tiek saukta par pretendentu – pārsteigumu.

Režisora Pavo Čoininga Dordži 110 minūšu garā stāsta centrā ir jauns skolotājs vārdā Ugjenu, kura sapnis ir doties uz Austrāliju, lai kļūtu par dziedātāju. Sapņiem ne vienmēr ir lemts piepildīties – tā vietā viņš tiek nosūtīts uz skolu vistālākajā ciematā Butānas ziemeļos, kur, par spīti nepatikai pret jauno dzīvesvietu, viņš izveido ciešas attiecības ar vietējiem bērniem un spēj būt laimīgs.

Filma ieguvusi skatītāju balvu pagājušā gada Palmspringsas filmu festivālā. Tā uzņemta vienā no pasaules tālākajām cilvēku apmetnēm, veidošanas laikā pilnībā paļaujoties uz saules baterijām. Lielākā daļa aktieru ir vietējie jaku gani, kuri nekad nav redzējuši pasauli tālāk par savu ciematu.

Mēs visi zinām bailes, kas pārņem ķermeni, pieņemot svarīgus un nopietnus lēmumus. Arī šo norvēģu kinolenti caurvij neizlēmība. Pēdējā no piecām pretendentēm ir Joahima Trīra romantiskā komēdijdrāma, kurā galveno lomu atveido 2021. gada Kannu kinofestivāla labākās aktrises balvas ieguvēja Renāte Reinsve. Filmas darbība norisinās mūsdienu Norvēģijā, paverot priekškaru četriem sarežģītiem Džūlijas dzīves gadiem.

30 gadus vecā sieviete piedzīvo pusmūža krīzi, kuģojot cauri mīlas ūdeņiem, meklējot dzīves aicinājumu un pareizo karjeras ceļu. Vairāk nekā 12 īsās nodaļās iespējams sekot līdzi Džūlijas dzīves līkločiem, vērojot, kā viņa maina karjeru un romantiskās izvēles, nespējot izlemt, ko patiešām vēlas patiesībā. Sievietei šķiet, ka viņa aizlaidusi vējā visus talantus, un, lai arī pasaule ir pilna neskaitāmu iespēju, viņa nespēj nejusties kā sliktākais cilvēks uz zemeslodes.